ceturtdiena, 2014. gada 30. oktobris

Sabiedrības dubultā morāle - kas tas ir?

Jautājumu par mūsu attieksmi skatīju salīdzinoši nesen un sakarībā ar mūsu attieksmi pret cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Tagad gribu par ko citu, nedaudz citā skatījumā. Var jau būt, ka zināmā mērā atkārtošos kaut kur, bet - gan jau taps piedots.
Globālā līmenī, visā pasaulē juridiskā ceļā tiek sodīti zagļi, slepkavas un citi tamlīdzīgi likumpārkāpēji. Tie, kurus policija ir noķērusi un Likums tiesneša personā tos par tādiem ir pasludinājis. Tomēr daži paliek nesodīti un tos pat aizsargā likums. Kāpēc šāds apgalvojums? Tūlīt paskaidrošu.
Manā uztverē visā pasaulē, vienā aspektā nu noteikti, bezjēdzīgi un pat nosodāmi tērē naudu. Tas ir pasaules militārais budžets. Ja to naudu, kas visā pasaulē tiek atvēlēta militārām vajadzībām, atvēlētu citām sociāli nozīmīgām sfērām, visā pasaulē nu noteikti uzlabotos sociālā dzīve un taptu atrisinātas daudzas problēmas.
Tā vietā, lai katra valsts, tās atbildīgās struktūrvienības domātu par savu tautu, tās labklājību, tiek barota, uzturēta vesela varza legālo slepkavu - karavīru un tos apkalpojošā sfēra ieskaitot militāro rūpniecību. Normāls, vesels, sevi cienošs cilvēks nekļūs par karavīru. Šajā profesijā jau pēc noklusējuma definēta iznīcināšana. Normāls cilvēks būs zemkopis, mūrnieks, gleznotājs... Ir daudz radošu un pasaulei morālu vai materiālu prieku, labumu nesošas profesijas.
Un kur vēl vesela industrija, kas ražo ar karu saistītas rotaļlietas bērniem. Parastās  bumbiņpistoles vai automāti cenu ziņā ir no 5 eiro un augstāk. Tāpat ir attīstīta vesela stratēģiskās kara spēles Warhammer industrija ar "sēdekli" Notingemā, Anglijā. Tur iegādāties kādu stratēģisko rotaļlietu - 20 un vairāk eiro tēriņš garantēts. Vai tiešām šo naudu nevarētu iztērēt ierīkojot bērnu sporta un atpūtas nometnes vasarai?
Es nesaku, ka vīrietim nav jāmāk aizstāvēt savu māju, savu zemi. Tomēr vīrietim prioritāri jāmāk zemi art un koku izaudzēt. 
Karavīrs mani aizstāv? No kā? Mani aizstāv policists no zagļa, ārsts no slimības, ugunsdzēsējs no ugunsnelaimes. Tiem, kam gribas karot - labāk pievērsties kādai no šīm trim profesijām. Tajās "neredzamais karš" norisinās praktiski katru dienu. Katru dienu visā pasaulē kāds jāglābj no burlaka, kādam jāglābj dzīvība uz operāciju galda, vai arī kur plosās ugunsgrēks.
Vēl viena lieta, kurai gribu pieskarties - tā ir eitanāzija. Par to kaut kad pasen izteicos agrāk un vispārīgi.Mēs runājam par cilvēktiesībām un ceļam tās uz pjedestāla. Bet - manā uztverē neļaut smagi slimam un tiešām neārstējamam cilvēkam aiziet, nomirt pēc paša gribas ir viens no cilvēktiesību pārkāpumiem gan pret pašu slimnieku, gan viņa tuviniekiem. Kas mums devis tiesības pakļaut smagām fiziskām sāpēm tiešām neārstējamu vēža slimnieku un smagām morālām mokām viņa radiniekus? Tas drīzāk ir sadisms vistiešākā izpausmē, nevis cēlais cilvēktiesiskums.
Pasaules viltus humānisms - vienai daļai cilvēku tiek iedots rokās ierocis un atļauts slepkavot citus cilvēkus (un pa ceļam arī visu meža un lauka radību - zaķus, kaķus, lāčus, stirnas -, kas nu patrāpās karalaukam pa ceļam), cita daļa sasaistīta nepieļaujot eitanāziju.
Kā pozitīva nots manā skatījumā ir sižetiņš YouTubē par Dubaju. Tur valdnieki zina, ka nafta viņu zemē drīz beigsies un viņi meklē citus naudas un tātad zemes labklājības nodrošināšanas avotus.
Tas nekas, ka dārgi. Ar laiku atmaksāsies. Uz pasaules ir daudz ļoti turīgu cilvēku. Gan jau ar laiku uzbūvēs kaut ko, ko varēs izmantot cilvēki ar mazāku rocību. 
Un pie viena - šos brīnumus būvē speciālisti no visas pasaules. Ir darbs un tā tālāk.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru