Šodien paklaiņāju pa Rīgas centru, precīzāk pa sev tuvo centra rajonu. Ziedoņdārza virzienā. Ieklīdu mazā ieliņā, kas savu sākumu ņem Krāsotāju ielā un beidzas Ziedoņdārzā. Ieliņa saucas Sparģeļu iela. Uz šīs ieliņas, tās otrajā numurā atrodas bērnu estētikas skola Sparģelītis.
Vērojot ēku rudenīgā gaisotnē uzjundīja patīkamas atmiņas. Vairāk kā 20 gadus atpakaļ šurp vedu savu mazo dēlu (kurš nu izaudzis un dzīvo savu dzīvi) uz nodarbībām. Mājās audzis un bērnudārzu nepazinis bērns te jutās labi un vajadzīgs. Nodarbības šajā skoliņā viņam deva kontaktus ar vienaudžiem, skolotājas spēja iemācīt to, ko nespēju viņam dot pati.
Vēl joprojām siltā atmiņā ir šīs skoliņas sirsnīgā atmosfēra un labdabīgums. Tas, ka telpas nav plašas, ir zināma šaurība netraucēja ģimeniskajai un mājīgajai noskaņai.
Atnākot mājas, internetā sameklēju Sparģelīša mājaslapu. To lasot bija patiess prieks par šīs bērnu iestādes attīstību. Prieks, ka skoliņa savu darbību paplašinājusi un kļuvusi par bērnudārzu, kas tik ļoti nepieciešams šajos laikos. Un prieks, ka šo pirmsskolas bērnu izglītības iestādi joprojām vada Aija Pumpure, kuru atceros vienmēr laipnu un smaidošu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru