Ilgi neesmu neko rakstījusi. Manā klusēšanā vainīgs ir nevis rakstāmās informācijas trūkums vai slinkums un aizmāršība. Es vienkārši pasmagi noslimojos. Arī tagad neesmu īsti vesela un dzīvojos pa māju uz slimības lapas esot.
Katrā gadījumā "apgāzos" vēl mājās esot 8.aprīlī un 13.aprīlī tiku aizgādāta uz Stradiņa slimnīcu, no kuras 7.maijā mani pārveda uz Vecmīlgrāvja slimnīcu, kurā nogulēju līdz 14.maijam.
Diemžēl slimošanas izraisītā blakne - pasliktinājusies redze tikai tagad sāk uzlaboties un varu ko padarboties datorā.
Stradiņos uzņemšanas nodaļā pavadīju ilgu laiku. Māsa saka, ka piecas stundas. Pati praktiski neatceros, tikai atceros, ka bija ilgi jāgaida, kamēr mani aizveda uz nodaļu. Toties analīzes sataisīja veselu kaudzi.
Trāpījos 14. nodaļā. Ar visu man konstatēto gripu un abpusējo plaušu karsoni ar komplikācijām. Tur pavadīto laiku atceros ļoti fragmentāri. Atceros visādas analīzes, visādas pārbaudes un sanitārīšu stīviņu ar mani, lai vismaz drusku ko ieēstu. Tik laikam jau pēdējās dienās nodaļā sāka parādīties kaut kas līdzīgs apetītei. Atceros arī šīs nodaļas tendenci, ko varētu varbūt pasmaidot nosaukt arī par hobiju, slimības ārstēt ar sistēmu palīdzību. Es nesaku, ka tabletes nebija - tās bija un man ne maz. Bet bija arī sistēmas trīs reizes dienā. Un viens šķidruma maisiņš, ko man iepilināja vēnā, vienā sistēmas likšanas reizē bija svētki. Tā parasti man iepilināja trīs, četrus dažādus šķidrumus pēc kārtas vienā pilināšanas reizē.
Varbūt tāpēc, ka tik daudz visādu zāļu - gan šķidrā, gan cietā veidā - biju slimnīcā tik miegaina un daudz ko neatceros. Un manā uztverē tur pavadītās vairāk nekā trīs nedēļas uztvēru par divām.
Toties maksāt par ārstēšanos Stradiņos man nevajadzēja. Tāpēc, ka gripa.
Vecmīlgrāvja slimnīcā pirmo dienu praktiski nogulēju. Tikai nākošajā sāku pieslēgties apkārtējai videi. Un ar šo nākošo dienu sāku arvien vairāk pieslēgties apkārtējai videi un arī ēst. Šeit nevienam nebija jāstīvējas ar mani, lai es ēstu.
Un nebija nekādu sistēmu, tikai tabletes trīs reizes dienā uz ēdienreizi.
Vecmīlgrāvja slimnīca mani patīkami pārsteidza. Tīrs, kārtīgs, ēdiens garšīgs, personāls zinošs un atsaucīgs. Biju iedomājusies, ka Vecmīlgrāvja slimnīca, neesot centrālā un lielā slimnīca, būs nolaistāka un trūcīgāka. Ir patīkami vilties pozitīvā virzienā.
Un šajā slimnīcā pavadīto laiku atceros pilnībā. Laikam tāpēc, ka te bija mazāk zāļu, esošais uzkrājums tīrījās laukā.
Veselību, spēku un iedvesmu! Lai viss izdodas :)
AtbildētDzēst