Par dažām tēmām, var jau būt, ka kādās atkārtošos

Vispirms gribu pateikt paldies Ludzas iedzīvotājiem. Proti, pagājušajā trešdienā publiski lietojamo grāmatu skapītī Ludzas parkā ieliku savu grāmatu Trīskrāsu karuselis ar domu - varbūt kāds lasītājs atradīsies. Un ir atradies/atradušies. Šodien, piektdienā, nogāju gar to skapīti - grāmatu jau kāds lasa (Un, pēc pārbaudītām ziņām - grāmata jau bija paņemta lasīšanai pagājušajā ceturtdienā, dienu pēc tās ielikšanas skapītī). It kā sīkums, bet patīkami. Paldies tam/tiem, kur to grāmatu lasa. Būtu ļoti jauki, ja vietnes Facebook grupās Ludza un Ludzas forums kādā brīdī grāmatu lasījušie izteiktu savu viedokli. Mani interesē jebkurš vērtējums - vienalga vai pozitīvs, vai negatīvs. Vērtējums ir vērtējums.

Tālāk par ko citu. Par o, ka nu ļoti bieži sastopams viedoklis "Mūsdienu jaunā paaudze nekam neder. Neko nemāk, neko nezina. Galvā tukšums, saprāta nemaz nav, tik patērētāji un vispār nekādi. Zudusī paaudze". Tad nu man jautājums - kāpēc tā jaunā paaudze neko nemāk, nekam neder? Visnotaļ loģiska atbilde - nekam nav mācīti, nav audzināti prast un varēt.  Un te nu akmens vecāku dārziņā. Tāds paliels, apmērā kā akmens bluķis ceļmalā.

Nu kā bez pasmaidīšanas....

Mazlietiņ šodienas Ludzas (otrādi salikušās - no pēdējās uz pirmo)

 

Pastaiga Pildā

Izstaigājām tādu palielāku līkumu staidzinot suņuku, kuru šodien izdevās bez piedzīvojumiem "saģērbt" pastaigai.

Aizstaigajām līdz Garajam Sniedziņu ezeram, kura krastā atrodas laikam ka viesu māja Sniedziņi. Vismaz tā tā vieta iekārtota un izskatās. Sīkāku pieteikumu internetvietnē neatradu, tik to, kas sarakstīts Lursoft datu bāzē.

Labiekārtota, jauka, skaista visa apkārtne. Ir vietiņas, kurās droši (laikam) var pat teltis celt. Man bija sajūta, ka gribētos tur kādas brīvdienas pavadīt tādā mierīgā gaisotnē. Miers, dabas klusums. Līdz tuvākam miestam ar visiem diviem veikaliem un sabiedrisko transportu uz Ludzu - trīs kilometri. Nemaz tik gara pastaiga, ja nu savajagās.

Katrā gadījumā - tiešām jauka atpūtas vieta tiem, kuri sadomā pa Latgali kādu līkumu izmest. Tur pat zināmas atraktīvas instalācijas.

Saimnieki centušies iekārtot vietu, sakopt ainavu.

Ja sadomājiet - dodaties atpūsties pie dabas un ezera. Ja nu kas, vienā bildē esmu iemūžinājusi telefona numurus saziņai un vietas aizrunāšanai.

Suņa apģērbšana un Pilda

 Aizbraucām pie dēla un vedām pastaigāties suni. Suņa apģērbšana bija Toma darbības epopeja.

Pie Garbaru upeles

Iesākumam divas bildes no Toma aparāta - pīļu māmiņa no patiltes aizdzina prom kaķi

Tālāk jau manas bides

Atkal drusciņ pasmaidam

Vēl Romas impērijas laikos bijusī prakse "Izklaides un maize tautai, lai tā nedumpotos".

Šo teicienu var droši ierakstīt sērijā "vecs kā pasaule". Un jau kopš Romas impērijas laikiem tiek realizēts ar mainīgiem panākumiem un visos laikos. aktualitāti nekādi nav zaudējis. 

Un visos laikos izklaidētāju lomā bijuši aktieri, zināmā mērā profesionālie sportisti un citas personas, kuru darbošanos var droši pielīdzināt aktieru, profesionālo sportistu darbībai kā publikas izklaidētājiem. 

Un publika maksā šīm personām kaut ar ieejas biļetēm uz kādu izklaides pasākumu. Vadoties no iepriekšminētā - jebkurš cilvēks, kurš uz skatuves/arēnā: šis cilvēks "bez pīkstēšanas" un tamlīdzīgām būšanām sniedz publikai to izklaidi, par kuru publika samaksājusi.

Vīnakalns. Epopeja aizbraukt uz turieni lietas apskatīt

Virsrakstā jau tā māja ierakstīta. Bet brauciena pamatideja - tika sarunāta mašīna, kura manus puķupodus no bijušās mītnes vietas savākt manus puķupodus un pārtransportēt uz Ludzas dzīvokli. Tie brīnumi pārāk lieli (kaut arī ne milzonīgi), lai tā, pa druskai tos pārvadātu pa vienam un ar vilcienu. Čakars būtu. Tad nu četru palielu piepildītu podu vietā vedām divus piepildītus podus un divus tukšus, Avokado nepārdzīvoja ziemu, toties divu atlikušo podu saturs bija pārcietis ziemu un pat negaidīti sasparojies. 

Bildēs - tas, kas ir tajos Vīnakalna džungļos un bonusam pēdējie - abi sasparojušies istabaugi.

Plānošana un ekspromts

Es par dzīves ikdienas plānošanu un ekspromta vietu tajā. Un neapgalvoju, ka tikai viens vai otrs ir pareizs un vajadzīgs. Vajadzīgs ir līdzsvars starp ikdienas ritma plānošanu un spraugu plānā ekspromtam. Un nesakiet, ka savu ikdienas ritmu neplānojiet, viss esot ekspromts.

Iknedēļas piecu dienu iešana uz darbu jau ir sava dienas ritma plānošana, kurai piekārtojas plāns tam, kurā iet uz tirgu pēc dienišķās desas, vēl pievienojas bērna vešana uz kādiem pulciņiem, bērna skolasdarbu kontrolēšana, veas mazgāšana (pat veļas mazgājamajā mašīnā), vakariņu gatavošana un simts un viens cits darāmais sīkums. Pat teātra apmeklējuma kādā no brīvajām dienām ir plānveida darbība, kurai gatavojaties visas nedēļas, kaut vai garumā. Pat brauciens uz tambu-lamdu kukū valsti kaut kur dziļos džungļos atvaļinājuma laikā top plānos, notiek gatavošanās tam braucienam. Un viss, kas reizēm sagrauj plānus un liek ko darīt savādāk - vairumā gadījumu tas ir forstmažors, no kura nav pasargāts neviens no mums.

Kārtējai pasmaidam

Rēzeknē

Ap 9.00 no rīta izgāju no mājas, aizbraucu uz Rēzekni, izstaigāju trīs veikalus un jau ap 12.00 biju mājās ar laupījumu.

Hm. Brauciens no vienas pilsētas uz otru lietišķā noskaņojumā. Rīgas dižpilsētā tas laika nogrieznis nu ļoti retos gadījumos ies cauri. Piemēram, no Vecmīlgrāvja līdz Iļģuciema bibliotēkai vienā virzienā ir apmēram pusotras stundas - brauciens no Vecmīlgrāvja līdz pārsēšanās vietai pie Nacionālā teātra, vajadzīgā trolejbusa sagaidīšana un brauciens ar to. Tad vēl padarbošanās mērķa vietā, pēc kuras seko atkal apmēram pusotra stunda atpakaļ uz Vecmīlgrāvi. Apmēram četras stundas ja ne vairāk tās spindzelēšanas vienas pilsētas robežās bez liekiem "un ja nu iemetam aci šajā pagriezienā intereses pēc?".

Braukšanas mērķis - ieskatīties Rēzeknes autoostai tuvumā esošajā Rimi tīkla veikalā konkrēta pirkuma dēļ. Ieskatījos un neatradu. Devos uz Humana tīkla veikalu arī ar konkrētu pirkuma mērķi, kuru tad nu sasniedzu. Tad, jau pie viena, nolēmu ieskatīties vēl vienā Rimi tīkla veikalā, kurš atrodas netālu no Humana tīkla veikala. Ar domu - "A ja nu šajā tirdzniecības vietā tomēr ir tas, kas man vajadzīgs?'. Bija. 

Tas nu diezgan strauji devos atpakaļ uz autoostu ar cerību paspēt uz tuvāko autobusu uz Ludzu. Paspēju un esmu mājās.

Bildes tapušas pa ceļam uz Humana veikalu.

Cieņa

Var jau būt, ka par šo esmu jau paudusies. Ceru, taps piedots.

Man kā sarunu biedri vai kā tamlīdzīgi pārstājuši interesēt tie cilvēki, jebkuras etniskās piederības, kuri "Kāpēc mani neciena? Mani ir jāciena!" nespējot atbildēt uz elementāro "Par ko jāciena?". Laipnība sarunas laikā un cieņa pret to, ar kuru sarunājies - divi dažādi jēdzieni. Būt laipniem pret līdzcilvēkiem ir elementāra lieta, kas balstās uz pašcieņu. Sevi cienošs cilvēks nekad nebūs nelaipns un ne pretimnākošs pret apkārtējiem. 

Toties cieņa ir jānopelna. Ar darbiem, attieksmi un tamlīdzīgām būšanām.

Cieņu pelna vientuļais tētis, kurš "velk" bērnu bariņu un cenšas tiem iedot pamatu zem kājām; cieņu pelna arājs, kurš iegulda visu sevi labības graudā; cieņu pelna celtnieks, kurā uzceltie objekti stāv un stāvēs gadu simtiem un priecēs cilvēkus. 

Par Krieviju aizdomājos

Tiešām, aizdomājos. Un - laikam ka esmu šo jau kur citur cilājusi. Īsti neatceros vai šeit kādos savos ierakstos, vai arī tikai vietnē Facebook jautājumu uzdevusi. Nekas, laikam dubults neplīst vai kā nu tur.

Tikai jautājums. Vai ir vēsturiski bijis tā, ka krievi paši regulē notikumus savā zemē? Vai spēj to izdarīt kvalitatīvi un pozitīvi?

Sākšu ar, un ja tāds personāžs vēsturē tiešām ir eksistējis, Rjuriku un viņa karadraudzi, kas tapa uzaicināti valdīt it kā krievu zemēs, jo paši neesot tikuši galā. Tad nu no šiem sveštautiešiem cēlušās daudzas, ieskaitot galveno, it kā krievu kņazu dzimtas.

Tālāk seko tatāru-mongoļu virskundzība šo kņazu zemēs. ar tai sekojošo Zelta Ordas stabilo ietekmi uz norisēm šajās, it kā krievu, zemēs.  Pie kam arvien vairāk publiskā telpā izspīdinās versijas, ka tā paša Ivana Bargā galmā runas un dokumentu valoda esot bijusi tatāru valoda. Tiesa, neņemos droši apgalvot; nezinu, kur to īsti pārbaudīt.

Atkal tās, kas nav citviet salikušās

Ar Tomu Ziedoņdārsā sastapām Dāmu ar sunīti

Drusku Ludzā

Linku vākums šodienai

 Pasaulē, vispārīgi un interesanti

1. Bībele balstās uz šumeru mitoloģiju? Kas izdomāja rakstību? Šumeri un civilizācijas dzimšana. Klips krievu valodā. Liku šeit, nevis izdalīju atsevišķā, reliģijai veltītā blokā, jo klipā uz reliģiju attiecināms tikai virsraksts. Viss, kas tur tiek runāts, attiecināms uz šumeru vēsturi kā tādu.
2. No kurienes radušies plakanās zemes piekritēji? Klips krievu valodā.
3. Zombiji: kas viņi patiesībā ir. Klips krievu valodā.
4. Par citu valstu teritorijām blakus valstīs.
5. Pirmā kristīgā zeme (par Armēniju).

Vēlreiz par to pašu

Vēlreiz par to pašu - par Latvijas izpārdošanu.

Šodien vietnē Facebook ieraudzīju norādi uz šo - uz to, ka "Latvijas valsts meži" (valsts uzņēmums) atpērk no zviedru īpašniekiem Latvijas mežus kopumā par 26 miljoniem eiro. Latvijas meži atgriežas Latvijas īpašumā.

Un te nu metīšu ar ķisenu katram, kurš "Milzu nauda! Aiziet garām citām akūtām vajadzībām!". Nebūtu mudaki urrā patrioti aizpārdevuši, nevajadzētu par milzu naudiņām atpakaļ atgūt. Tajā Latvijai atgriežamo zemes īpašumu sarakstā vēl vajadzētu apskatīties pēc par "sīknaudu" citzemiešiem aizpārdotiem lielajiem lauku īpašumiem, kurus tad varētu ja ne pēc nozīmes tautsaimniecībā izmantot, tad vismaz apmežot palielinot lāču, zaķu, vilku un citu meža iemītnieku apdzīvojamo platību.

Es vakardienas piedzīvojumā zirgus barojot Toma aparātā

Atkal ar domu pabarot zirgus ar āboliem pļavā pie Skanstnieku mājas

Vispirms "ha" pietika man še neparādīties ilgāk par vienu dienu un jau sarucis lasītāju skaits. Tiešām "ha". Tā gadās.

Man tiešām kādas dažas dienas uznāca apstājas, jo it kā nebija laika īsti pievērsties blogam. Pēc tam nobruka kompis. Trešdien, kad biju atpakaļ Ludzā pēc kārtējā izleciena uz Rīgu. Ekrāns klēpjdatoram bija un palika melns. Tā kaste izskatījās apvainojusies un aizgājusi kaktā paīdēt. Manu un dēla saprašanas nepietika, lai reanimētu norises. Nācās piektdien lekt atpakaļ uz Rīgu un izsniegt agregātu "dakterim" Tomam, kurš saprot, kas tiem dzelžiem vēderā. Viņam pašam nesaprašana sanāca.

Skatoties internetā tā modeļa uzpariktes izjaukšanas instrukciju lai saprastu ko un kā, viss likās saprotami. Un ierasti. Pie viena - bez tām priekšāteikšanām internetā neiztikt - tās "kastes" ir dažādu modeļu un modifikāciju, katrai savi "tarakāni galvā".

Smaidīsim

Atkal tas, kas nav citur bildēs

Ludzā bildēts

 Pie Ludzas Novadpētniecības muzeja dīķīša