Nerakstīšu pilnu atskaiti par saviem notikumiem 2015.gadā. Visi caurskatāmi manā blogā skatoties mēnešiem cauri. Un nelinkošu arī. Drusku slinkums.
Pats smagākāis notikums pērnajā gadā bija mana slimošana, kura satilpa trijās slimnīcās. Vispirms divās vienā aiz otras, pēc trešajā. Pozitīvs moments šajā slimnīcu epopejā bija tas, ka maksāt nācās tikai par vienu no viņām. Diagnoze to pieļāva.
Priecīgs moments bija brauciens uz brīvdabas lomu spēli Lietuvā kopā ar dēla meiteni Alisi un Ilmāru Biti. Bijām kroga komanda un praktiski zinājām visu, kas notiek poligonā. Ceļš turp un ceļš atpakaļ izvērtās ar maziem piedzīvojumiem, bet kopumā neapmierināto nebija. Bildes no pasākuma ir skatāmas kaut kur šajā blogā.
Tad vēl filmēšanās somu filmas masu skatos un dzīvesvietas maiņa no centra uz Mežciemu.
Tagad atkal nedēļas beigās - sestdien - pārvākšos. Uz Iecavu, tās lauku teritoriju. Dzīvošu tur vienā saimniecībā pret palīdzību mājas darbos. Nezinu, kā ies un kā notiksies. Vasarā vēl zinu, ko varētu sadarīt, bet ziemā? Katrā gadījumā ziņošu, līdz ko būšu iekārtojusies un apradusi. Tiesa, pirmā momentā nav īsti skaidrs, kā atrisināsim interneta jautājumu, jo dzīvošana būs atsevišķā mājiņā, kaut arī visa komunikācija notiksies saimnieku mājā. Kā vilksies rūteris.
Jebkurā gadījumā esmu mazliet nobijusies par to, kā ierakstīšos pagriezienā. Atpakaļceļa man uz doto momentu nav, es to neredzu. Jātur visi īkšķi, lai izdotos. Un satiksme tur ar Rīgu ir ideāla. Autobuss stundā jau skaitās reti. Pat brīvdienā. Un beidzamais autobuss no Rīgas ir vēlāk par 10-iem vakarā. Un lauku sētta atrodas 15 - 20 minūšu gājienā no autoostas Iecavas centriņā. tas ir ideāli.
Vēl ir nedaudz pabojājušās attiecības ar vienu manu paziņu, par kuru vasarā izteicos savā blogā. Šīs manas domas, vienīgo rakstu no visa, pārkopēja viena no draugiem.lv lapām. Un pagaidām maz ko maina tas, ka savā blogā esmu veikusi lorekcijas un šis raksts īsti neizspīdinās. Bet varbūt ar laiku šis paziņa sapratīs, kāpēc man par viņu radušās šādas domas.
Vēl ir nedaudz pabojājušās attiecības ar vienu manu paziņu, par kuru vasarā izteicos savā blogā. Šīs manas domas, vienīgo rakstu no visa, pārkopēja viena no draugiem.lv lapām. Un pagaidām maz ko maina tas, ka savā blogā esmu veikusi lorekcijas un šis raksts īsti neizspīdinās. Bet varbūt ar laiku šis paziņa sapratīs, kāpēc man par viņu radušās šādas domas.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru