Jau nedēļu esmu Iecavā, praktiskāk tās lauku teritorijā, viensētā. Dzīvoju pret palīdzību mājsaimniecībā. Un veselu nedēļu lobu pupiņas. Lobīšanai galu neredz un man jau pupiņas sapņos rādās. Tagad vēl atkusnis sācies un man augu dienu ir slapjas kājas. Apavus un zeķes dabonu izžāvēt tik tad, kad kurinu sev mītnes vietu. Man ir atsevišķa mājiņa un to piekurināt nākas pagrūti. Ja normālformā pietiek siltumam ar vienu reizi krāsns kurināšanu, tad tagad man vajag kurināt divas reizes, lai siltums turētos. Kaut arī saimnieki saka, ka mana mājiņa esot siltāka par pamatmāju, kura būvēta no dēļiem un gaida rindu, kad taps apmesta un apmūrēta.
Bet par spīti visam nenožēloju savu aizbraukšanu no Rīgas. Man te patīk. Pagaidām esmu apmierināta.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru