Šī gada 29.aprīlī ar atsaucēm uz diviem Wikipdia rakstiem izteicos par dzimtbūšanu un verdzību kā tādu. Laikam nepateicu visu līdz galam, varbūt ne līdz galam pamatoju savu domu. Tādēl laikam tas raksts palicis nu tik ļoti maz lasīts.
Mēģināšu šoreiz vairāk pamatot domu. Un laikam vairāk sanāks par verdzību.
Teorētiski un likumdošanā tas ierakstīts, ka cilvēki ir brīvi, vienlīdzīgi u.tt. Tomēr, ja tā papēta situāciju, tā brīvība un vienlīdzība ir kaut kas pupu mizām līdzīgs. Kaut vai tajā - viens piedzimst pilī, cits meža būdiņā. Kur te vienlīdzība?
Cilvēkam kā indivīdam ir brīvības, tiesības uz viskautko. Bet - viena cilvēka brīvības beidzas, kad iestājas kolektīvās tiesības un brīvības.
Darbs rūpnīcās par ar darba devēju atrunātu algu. Darbs, jā. Tik kāpēc to bieži sauc par vergošanu darba devēja labā. Noslēgts darba līgums, kurā ir kaut kādi neizdevīgi punkti ieslēgti? Trula vēlme strādāt tieši tajā vietā, kurā darba spējas un iemaņas netiek pilnībā novērtētas? Kas tad ir tas, kas liek cilvēkam visu apzināto darba mūžu nostrādāt vienā darba vietā un pie viena vēl būt ar to neapmierinātam? Kaut kāda šķība brīvības izpratne un verdzības atklāta izpausme.
Kas traucē uzņēmumos veidot arodbiedrības un, ja tas reāli nepieciešams, cīkstēties par strādnieku vajadzībām? Esmu no tā visa nedaudz atpalikusi, tāpēc tāds jautājums.
Pie viena par verdzību kā tādu.
Jebkurš mēs esam vergs. Kaut savām iegribām, ja ne kādam citam.
Mēs neteiksim laikam jau nekad - nedarīšu to, šito, vēl kaut ko, jo man nepatīk, esmu brīvs pilsonis. Pat multimiljonāri ir ar kaut ko aizņemti, lai viņiem kas būtu. Lai kas būtu viņu pakļautībā esošiem cilvēkiem.
Jēdziens "verdzība" laikam jau ir nu ļoti izplūdis jēdziens.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru