Izdevniecība Jumava, 2018., 232.lpp.
Arī šo grāmatu izlasīt man ieteica Arturs Vaišļa. Sameklēju bibliotēkā, precīzāk - Rīgas Centrālās bibliotēkas galvenajā korpusā Rīgā, Brīvības ielā 49/53.
Grāmata par kuģniecības vēsturi no senatnes līdz zvejas kuģu kapsētai.
Pagaidām - izlasīta nedaudz mazāk par grāmatas trešdaļu. Daudz specifikācijas - nu neorientējos īsti tajos kuģu veidu nosaukumos, man tā ir "ķīniešu ābece". Bet tas nekas, principā netraucē. Daudz kuģbūvētāju vārdu dažādās kuģbūves profesijās, daudz latviešu izcelsmes darbinieku. Patīkams pārsteigums - Kurzemes-Zemgales hercogistes laikos, īpaši laikpozmā līdz 19.gadsimta sākuma Ziemeļu kara (karš ar zviedriem) apmēram - Kurzemes piekrastes ostas, īpaši Ventspils un Liepajas ostas, bija nopietnas pasaules kuģošanas aprites ostas, kurās norisinājās aktīva kuģbūve pie viena. Tik aktīva, ka daudzus kuģus būvēja eksportam, galvenokārt Holandes vajadzībām.
Lasu tālāk, lasās viegli un interesants vēstures materiāls..
Liela daļa grāmatas faktu - akcents par Kurzemes kuģdarbību. Rīga,Vidzeme - par cik, par tik. Vidzeme ar tās Ainažu jūrskolu sāk pieminēties tikai sakarībā ar Krišjāņa Valdemāra darbību 19.gadsimta otrajā pusē. Tad arī šī jūrskola un reģions ap to iebīdās kopējā kuģniecības attīstībā. Bet Rīga - joprojām garāmejot un netīšām.
"Izbūros" cauri. Protams, pāršķīru tās lappuses, kuras saturēja kuģu un to komandu sarakstus, atskaites par braucieniem. Sapratu, ka tāda veida informācija ne priekš manis. Vairāk interesēja fakti kā tādi. Un Rīga ar visu savu būtisko ostu nevis kuģniecības priekšplānā, bet "piedziedājum". :(Nav ko ar degunu mākoņus stumdīt. ;) )
Grāmatā bija arī publicētas vairākas Krišjāņa Valdemāra vēstules no Pēterburgas un Maskavas adresātiem Latvijā par kuģniecības attīstības tēmām. Tiesa, šīs vēstules bija grūti lasīt. Ne jau tāpēc, ka būtu kļūdu un nepilnību pilnas. Valdemārs tomēr izglītots un sabiedriski nozīmīgi aktīvs cilvēks, viņa ieguldījums latviešu kuģniecības attīstībā tomēr ir svarīgs. Tātad - kas traucēja lasīt Valdemāra vēstules? Krieviskā gramatika latviešu valodas tekstos. Valdemārs tomēr pārstāvēja izglītoto latviešu diasporu Krievijā. Un neglābjami bija iespaidojies. (Pie viena sapratu, no kurienes latviešu valodā reizēm vārdiņa "no" vietā parādās vārdiņš "iz". Tā ir krieviskā forma vārdiņam "no" - из. "Pa taisno" pārnests uz latviešu valodu.
Kā jaunības gadu atgādinājums bija pieminējums tam, ka ziemas periodā Ventspils un Liepājas ostas bija neaizsalstošas, bet Rīgas osta aizsala. Jaunības, pusaudzības gados manīju šī fakta atbalsis. Kad ziemas visu savu periodu turējās ap +/- 20 pāri grādiem mīnusā, Jūrmalā, jūrā ūdens no krasta bija ļoooooooooooooti tālu ledū tērpts un mēs pa turieni reizēm tālu aizstaigājāmies un sava fīča bija arī ar slidām pa jūru pabraukāties. Tas tā, nelielai atkāpei.
Ir vērts grāmatu izlasīt. Vēstures materiāls. Par pašmājām. Un kārtējais klikšķis tautiskās pašapziņas celšanai.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru