Dievturu sadraudzes izdevums, 1966.gads, ASV
Šo grāmatu izlasīt man ieteica Arturs Vaišļa. Sameklēju bibliotēkā, precīzāk - Rīgas Centrālās bibliotēkas galvenajā korpusā Rīgā, Brīvības ielā 49/53.
Grāmata lasās samērā pagrūti, ir jāpierod pie dažu, mūsdienas, Latvijā savādāk izrunājamiem un rakstāmiem vārdiem. Kaut arī grāmatas 2 izdevuma pēcvārdā minēts, ka ir rediģēta valodas rakstība atbilstoši jaunlaikam. Bet tā jau laikam ir - jebkura valoda ārpus tautas pamatvalsts teritorijas zināmā mērā iekonservējas tādā formātā, kādā tās būšana bijusi uz to brīdi, kurā diasporas pārstāvji emigrējuši no pirmdzimtenes (ja tā var izteikties). Valoda attīstās, pilnveidojas tikai etniskajā dzimtenē esot. Un šis vērojams ne tikai latviešu valodai. Zinu arī citu tautu valodu stāvokli. Piemēram, korejiešu valodai.
Kā atkāpei. Korejiešu sakarībā. Kādā brīdī (ja nekļūdos, tad tajā laikā, kad Koreja iekšēja militāra pasākuma rezultātā sadalījās Ziemeļkorejā un Dienvidkorejā) no Korejas prom trimdā devās padaudz korejiešu. Daļa no viņiem - uz tolaik pastāvošo PSRS. Emigrējušie cilvēki apmetās mūsdienu Kazahstānas teritorijā. Un tur apmetušos korejiešu valoda iekonservējās tik ļoti, ka pie viņiem, uz viņu apmetni viesos brauca cilvēki no Korejas, lai pierakstītu valodas nu jau vēsturi, jo pašās Korejās valoda jau bija "devusies tālu uz priekšu" savā attīstībā.
Atgriežoties pie Brastiņa grāmatas.
Grāmata sarakstīta jautājumu un atbilžu veidā. ir dots jautājums, uz kuru atbildēts samērā īsi un koncentrēti. Jautājumi un atbildes skar latviešu seno, pirmskristietisma pasaules uztveri, ticību. Īsos vārdos paskaidroti senāko latviešu dievību jēdzieni, dievību nozīme.
Kā ievadam zinībās noder, tomēr man tas viss atstāja "prasās pēc vēl, it kā vajadzētu parakt dziļāk".
Lasot grāmatu, nepaliek nepamanīts fakts, ka autors akcentē latviešu piederību āriešu izcelsmei. Arī šī fakta "vieta, no kurienes kājas aug" būtu jāpapēta sīkāk.
Autors vēl uzsver dievturību kā tādu, izskaidro tās nozīmi latviešu tautas pasaules uztveres griezumā. Kā savdabīgu latviešu tautas reliģisko pasaules uztveri.
Secinājums, vērtējums pēc grāmatas izlasīšanas:
Lieliski noder, lai saprastu, kas ir kas latviešu mitoloģijā. Lieliski noder, lai saprastu kārtīgāk uz kādiem pamatiem balstās tautas gadskārtu tradīcijas. Tomēr grāmatas saturs, kaut arī paplašināja manu zināšanu loku, nekādi neizraisa vēlmi pievērsties dievturībai reliģiskā nozīmē.
Nu neesmu es fanātiska jel kādas reliģijas adepte un ne no cikla "tā vajag, tam ir jātic". Kā jau kur iepriekš esmu paudusi - mans skatījums ir plašāks par kādu, konkrētu reliģisko kustību. Labi, šī bija pavisam neliela atkāpe.
Kā neatkāpi - iesaku izlasīt grāmatu. Kaut no tā viedokļa, ka taps skaidrāks, "no kurienes kājas aug" mūsu Dievam, Mārai, Laimai u.c. Kaut informācijai; kas gribēs, "paraks dziļāk".
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru