(Bildes būs teksta beigās.)
Vakardiena, hokejistu sumināšana. Pēc mūsu hokejistu spilgtā izrāviena Pasaules čempionātā. Trešā vieta. Līdz kurai garumgarš ceļš iets pēdējo apmēram 30 gadu laikā "zemi arot", lai spētu noturēties vismaz pasaules 12 stiprāko hokeja komandu "klubiņā". Nereālā realitāte.
Grūti vārdos izteikt emocijas. Man vakar Bija jābūt tur, pie pieminekļa.
Biju saplānojusi savus darāmos, ko sabīdījusi dienas laikos, ko vispār atlikusi citai dienai, tā lai vismaz tuvu 13.00, kad hokejisti tiksies ar līdzjutējiem pie Brīvības pieminekļa, nokļūtu notikuma vietā. Ap 11-iem no rīta, autobusā pabraucot garām Brīvības piemineklim - cilvēki jau sākuši pulcēties. Un visu to nelielo laiku, kamēr izlīkumoju pēdējo līkumu pirms došanās un notikuma vietu, - redzēju cilvēkus, kuri dodas uz vietu pie Brīvības pieminekļa. Kā atpazīt? Bija tā reize, kad Latvijas karogs, Latvijas karoga krāsas bija VISOS cilvēkos. Pat tajos, kuriem nebija atbilstošu priekšmetu.
Bija pa burzmu sarunāts, ka netālu no pieminekļa, aptuvenā dislokācijā, sastapšu Ilmāru Biti. Kad nu nokļuvu Brīvības pieminekļa apkaimē, "paliku gribot" sameklēt Ilmāru jel kur tajā cilvēku daudzumā. Knapi sabīdījos tajā pusē piemineklim, kur Operas nams.
Ja tajā pusē bija DAUDZ cilvēku, tad stādos priekšā, kāds daudzums bija pašā laukumā pie pieminekļa, Bastejkalnā.
Cilvēki - Visas vecuma grupas. Pat tādi bērniņi, kuri vēl mammas puncī.
Un visiem laimīgas sejas, svētku un lepnuma pārpilnas. Tūkstoši cilvēku laimīgi un lepni smaida, dzied līdzi tam, kas skan pastiprinātājos no improvizētās skatuves. Daudzi pat tuvākajos kokos uztupuši, lai pāri galvām kaut drusku redzētu laukumu pie Brīvības pieminekļa. Un es savā "stūrī" redzēju, ka pieoperas kanāla abi krasti cilvēku "apsēsti", abi redzamības robežās esošie tiltiņi pār kanālu - cilvēku "apsēsti".
Tūkstošiem pozitīvu emociju, prieka un lepnuma. Cunami pozitīvisma.
Un nabaga policisti. Viņiem pienācās būt tur, lai nodrošinātu kārtību. Bet? Nācās aprīkotā gumijas laiviņā pa kanālu braukāt. Nu, vismaz pieoperas vidē redzēju. Bet visiem bija skaidrs, ka viņiem uzliktais pienākums ir tikai ķeksītis, jo realitātē, pat ja teorētiski viņiem vajadzētu iejaukties kādā norisē, tās iejaukšanās praktiskā izpausme būtu visai idejiska. Un cilvēku masas jau tā pat bija pašorganizējušās pozitīvismā.
Man ir ĻOTI daudz pozitīvu emociju pēc vakardienas, tik, diemžēl, kaut kā nemāku laikam izteikt to visu.
2023.gads 28.maijs ir visnotaļ noteikti ierakstījies Latvijas sporta un Latvijas vēstures kā tādas ar to, ka veiksmīgs iemetiens spēles papildlaikā ierindoja Latviju šī gada trīs stiprāko hokeja komandu "klubiņā". Un 2023.gada 29.maijs bija likumsakarīga varoņu godināšanas diena.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru