Reiz jau pieskāros šim jautājumam savā sīkrakstiņā Varā esošie. Gribu nedaudz izvērst tēmu.
Vispirms manas pārdomas par izskanējošo Lembergu. Negribu runāt neko sliktu un iedziļināties tajās juridiskajās finesēs kas ap viņu un viņa sakarībā jau vairākus gadus izskan masu mēdījos. Laikam jau viņiem taisnība, kaut kur savās darbībās viņš ir pārkāpis likumu. Un tomēr nav ņemts vērā Lemberga fenomens. Viņš taču ir Ventspils mērs visus šos neatkarības gadus un par Ventspils galvu kļuva jau padomju laikā. Viņam ir izdevies noturēties šajā amatā - vēlētāji tomēr ir viņa pusē. Jo pilsēta ir sakārtota par spīti tam, ka laikam jau arī sevi neaizmirst.
Mans iespaids par visu to ņezgu ap viņu - varā esošie ir skaudīgi par to, ka to naudiņu, ko Lembergs tērē pilsētas vajadzībām, viņš neiegrūž augstākstāvošo indivīdu kabatās. "Kāpēc Ventspilij? Dod man!"
Ja visi mūsu banānu republikas pilsētu, miestu, pagastu tēvi sekotu viņa piemēram savā pārvaldīšanā uzticētās teritorijas sakārtošanai un uzlabošanai, dzīve kļūtu skaistāka. Var jau būt, kad tad tiesvedībai arī būtu ko darīt vai arī mute aizvērtos no neziņas - ko lai nu dara?
Tagad nedaudz par izglītību.
Lai kā mēs lamājam pagājušos padomju laikus, bet toreiz medicīna un izglītība bija par brīvu un visiem pieejama. Protams, tagad mums ir bezmaksas medicīna bērniem un bezmaksas izglītība vidusskolas līmenī pastāvot arī privātajiem bērnudārziem un skolām. Tas ir labi un veido konkurenci, kas ir stimuls attīstībai. Tomēr derētu padomāt arī par bezmaksas augstāko izglītību. Nu, kaut modificētu.
Nedaudz pastāstīšu savu vīziju šajā sakarībā.
Pie mums ir katastrofāla augstskolu beigušo gandrīz speciālistu pārprodukcija. Daudzas slimnīcas ir aizklapētas ciet ekonomisku apsvērumu dēļ. Kur lai strādā augstskolu svaigi beigušie ārsti un medmāsas, ja esošajās slimnīcās jau personāls nokomplektēts?
LU katru gadu absolvē liels daudzums juristu. Tāda sajūta, ka drīz visa Latvija sastāvēs no juristiem.
Kaut kas līdzīgs ir arī citās specialitātēs.
Tajā pat laikā - skolās trūkst pedagogu. Kur paliek tie daudzie, kas beidz studijas ar pedagoga diplomu kabatā?
Vai nebūtu laiks katru izanalizēt valsts līmenī nepieciešamo speciālistu skaitu katrā valsts struktūrā un tik arī speciālistus gatavot uz valsts rēķina atjaunojot veco labo padomju laiku norīkojumu sistēmu? Tas ir - "pabeidzi studēt, dodies uz turieni vai turieni strādāt specialitātē noteiktu gadu skaitu". Privātās iestādes varētu pērkot līdzīgu politiku - apmaksāt studijas noteiktam skaitam topošo speciālistu kā garantiju, ka šis topošais speciālists pie viņiem kādu noteiktu laiku norīkots strādās.
Savā ziņā tas atrisinātu kadru jautājumu daudzās iestādēs, kā arī studējošajiem jau būtu garantēta darba vieta pēc studiju beigšanas. Dažas galvas sāpes mazāk. Un mazāk tautas migrētu prom uz ārzemēm darba meklējumos.
Nauda valsts kabatā.
No kurienes tai rasties? No mūsu algām - nodokļiem un tamlīdzīgām būšanām. Kaut kads riņķa dancis zināmā mērā. Bet laikam jau visi kādreiz valstij piederējušie lielie uzņēmumi ir izandelēti vai kā citādi aizklapēti ciet. Kas traucēja lielo VEF'u pēc varas maiņas pārrestrukturēt un sākt ražot ko jaunu? Tas pats jautājums par Radiotehniku. Un velosipēdu rūpnīcu pie VEF tilta. Kaut kāda bezsaimnieciska būšana. Un, ja pareizi zinu, kāpēc Laima bija jāpārdod ārzemju akcionāriem?
Mūsu valstsvīru nesaimnieciskums un galvas atrašanās sēžamvietas līmenī.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru