svētdiena, 2014. gada 19. oktobris

Kamerlarps Heist

Aizvakar paīdēju, ka ilgi neesmu piedalījusies nevienā larpā un kabineta spēlē jau gadiem ilgi. Tomēr vakar brīnms notika un es vienā tādā pasākumā piedalījos. Tas bija kabinetlarps, kuru tā rīkotājs Gints Halcejs (Romanovskis) jau iepriekš bija izreklamējis feisbukā.
Larps bija bezmaksas pasākums.
Organizators bija ieplānojis vienu un to pašu spēli rīkot dienā divas reizes - 11:00 un 16:00. Par cik pēc plānojuma tam vajadzēja norisināties četras stundas no uzdevuma saņemšanas līdz uzdevuma atrisinājumam. Es piedalījos spēlē, kas bija ieplānota uz 16:00. Kā vēlāk izradījās, tā bija vienīgā no ieplānotajām tās dienas spēlēm, jo uz 11:00 neieradās nepieciešamais spēlētāju daudzums, kaut bija solījušies. No septiņiem ieradušies esot trīs, kas nebija pietiekams kvorums spēles norisei. Mēs ieradāmies četri un kopā ar vadītāju bijām pieci. Un spēle notika.
Ieplānotais sižets bija - kompānija ieplānojusi aplaupīt banku un izgāžas. Jo kāds ir informējis policiju par šo aplaupīšanas plānu. Pēc izgāšanās kompānija slepenā vietiņā savstarpējās sarunās mēģina noskaidrot, kurš tad ir vainīgs pie šīs izgāšanās un nodevības. Pēc sižeta vienam no tēliem bija jānošauj nodevējs. Nodevēja vārdu šāvējs saņēma no spēles vadītāja, kurš izlozes veidā, arī pats nezinot, kurš tad būs tas nodevējs, lapiņu ar nodevēja vārdu slepeni iedeva šāvējam.
Nodevējs izrādījās pats šāvējs un viņam nācās nošauties. 
Man spēle patika, bija interesantas saspēles un interesanti argumenti un pretargumenti. Bija savākusies interesanta kompānija. Pēc spēles bija grūti tā uzreiz aizskriet katram uz savu pusi. 
Jāpiezīmē, ka organizētājam šī bija pirmā spēle, ko viņš organizēja patstāvīgi un tā viņam izdevās. Ceru, ka neaptrūksies dūšas un tiks organizētas spēles vēl un vēl.
Drusku par telpām, kurās notika spēle.
Spēle notika Maskavas priekšpilsētā, Līksnas ielā. Tas nav tālu no dzelzceļa stacijas Vagonu parks. Telpas bija pusremonta stāvoklī - pusizjaukti dzīvokļi, kur vēl atradās daudz un dažādas mantas. Ēka - tipiska ēka ar malkas apkuri, par ko liecināja krāšņā pirmskara laiku podiņu krāsns. Lieki teikt, ka spēles laikā nekāda apkurināšana nenotika, nācās daudz kustēties un aktīvi darboties, lai būtu silti.
Izrādījās, organizators šīs telpas atradis internetā un še top klubs vai kas tamlīdzīgs, ko veido jauniešu interešu grupa. Diemžēl neatceros, kas un no kurienes ir šie jaunieši, kaut arī organizators viņus minēja. Slikti sadzirdēju un bija kauns pārprasīt.
Es ar vakardienu esmu apmierināta. Sen neesmu tik labi atpūtusies.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru