trešdiena, 2014. gada 31. decembris

Gada pēdējās stundas

Nezinu, kā lai jūtos gada pēdējās stundās. Esmu mājas, Rīgas centrā, kopā ar māsu.... Nobruka cerības sagaidīt Jauno gadu tajā kompānijā, kurā ļoti vēlētos. Kompānijai saskrēja citi plāni un notikumi. Neko darīt, jārēķinās un jāņem vērā. 
Zinu, ka labsirdīgo brīnumdaru rūķīšu, feju, burvju nav. Bet ļoti gribētu tādu sastapt. Un izlūgties divas sīkdāvaniņas avansā par kādu nebūt pretpakalpojumu. Zinu, ka nav pārāk gudri tā domāt, bet kurš no mums reizēm necer uz rūķīša, laumiņas, burvja palīdzību kādas problēmas risinājumam? Gan jau ka reizēm cer, tikai neatzīstas - jo pieauguši cilvēki jau tādām lietām nemēdz ticēt un pievērst uzmanību. Un es jau tmēr skaitos pieaudzis cilvēks. Ja jau man ir pieaudzis dēls.
Šodien tāds drusku pīkstīgs noskaņojums. Nevajag jau par daudz sadomāties un sacerēties, lai pēc tam nebūtu jāpīkst par savu iedomu neizdošanos. 
Galu galā - priekšā vēl četras brīvas dienas un tas priecē.

otrdiena, 2014. gada 30. decembris

Vislabākā dāvana uz Ziemassvētkiem

Svētdienas vakarā pārrados mājās lidojošā noskaņojumā un starojoša. Tikai nebija spēka ko rakstīt. 
Es no dēla, viņa sievietes un Toma - mumina saņēmu kolosālu (vismaz priekš manis kolosālu) Ziemassvētku dāvanu.
Sākās ar to, ka 24.decembrī uzzināju,  ka dēls un viņa sieviete 26.decembrī brauks pie viņa tēva uz Ludzu uz vairākām dienām Līdz ar ko man tika palūgts padzīvot viņa mājā esošās brīvdienas un "paganīt" viņu kaķus - lai tie nepiemēslo visu māju un ir paēduši.
 Cēzars
man rokās Freija

ceturtdiena, 2014. gada 25. decembris

Ziemassvētku noskaņa

Šorīt beidzot uzradās Ziemassvētku noskaņa. Kad rīta agrumā, vēl tumsā, stāvēju pieliekamajā kambarī pie atvērta loga un pīpēju. Pa logu bija redzami balti jumti. Zeme gan melnoja, bet tas nekas. Ar baltajiem jumtiem pietika noskaņojumam. Vakar šī noskaņojuma nemaz nebija - kur tad lai tas rodas, ja Ziemassvētkos aiz loga krītoša sniega vietā līst lietus.
Tajā pat tumsā izgāju pastaigāties tukšajās un tumšajās ielās. 
Varēja pat just, ka ir mazi mīnusiņi. Jo - ielas mazlietiņ apledojušas un slidenas. Tajās vietās, kur sētnieki vēl nepamodušies un sasalītās smiltis neuzkaisījuši. Ap astoņiem. (Un tādu bija pietiekami daudz). Un Kur pa asfalta apakšu neiet siltuma trase. Nācās iet lēnām un uzmanīgi - tipinot kā seno laiku jaunkundzei.
Mašīnas ielas malās gan baltas un apsarmojušas. Tie daži šoferi, kas mēģināja savas mašīnas iekurbulēt, laikam pie viena cerēja, ka baltums arī no mašīnas nokusīs pats no sevis, bez tīrīšanas.
Reti man uzrodas Ziemassvētku noskaņojums pēdējos gadus. Šogad pa ilgiem laikiem uzradās - māte Daba parūpējās.

trešdiena, 2014. gada 24. decembris

Mans 2014

Līdz gada beigām vēl nedēļa, bet tagad ir Ziemassvētki, tāpēc atskats uz šo gadu. Ja būs ko teikt par atlikušo gada nedēļu, veltīšu tai atsevišķu ierakstu.
Sākšu ar to, ka gadu sagaidīju mājās, gultā un aizmigusi. Pat nepamodos no vispārējās uguņošanas uz ielām pusnaktī. Pamodos vienīgi no durvju zvana, kad pie manis gulēt ieradās dēla pusbrāļa pusmāsa ar savu draugu. Mēs bijām kopā iesākuši svinēt pie dēla darbā, es svinetājus pametu ap desmitiem, jo organisms protestēja pret izdzerto un uznāca miegs.
Līdz februāra otrajai pusei nekas īpašs neatgadījās. Pēc kopā ar Kasparu Bērziņu sākām gatavot LatCon 2014.
24.04.2014. apmeklēju kopā ar Kasparu Bērziņu, Ilmāru Biti un Imantu Belogrīvu Zvaigžņu kafejnīcu iekš LU. Tur priekšlasījumu vidū bija arī tikšanās ar pašmāju fruktu, kurš piedalīsies projektā MarsOne.
25.04.2014. kopā ar LFFB aktīvistiem viesojāmies Rembatē un stāstījām par sevi. Guntis Veiskats vēl novadīja kabineta spēli par Sniegbaltītes un septiņu rūķīšu tēmu. Visiem bija jautri un interesanti. Mājās atgriezāmies pavēlu.

piektdiena, 2014. gada 19. decembris

Jap.... viskautkas

1. Skaistumkopšanas salons 24 karata ar savu agresīvo mārketingu laikam ir kļuvis ļoti populārs. Skatoties pa aizmuguri sava bloga statistiku, redzu, ka datuplūsmas avotos meklējamvārdos ir ar retiem izņēmumiem šīs salikums. Tiek apmeklēts mans ieraksts par šo salonu. Arī sūdzības.lv daudz lasu visādas, pārsvarā negatīvas, atsauksmes par šo salonu. Jāatzīst, par spīti daudzajām negatīvajām atsauksmēm, tas tomēr ir plusarguments. Salons tomēr ir pamanāms kaut virtuālajā telpā, ja reiz par to runā visādi un tiek meklēta informācija.
2. Darbs man patīk, esmu nedaudz "ierubījusies", bet - kā jau iepriekšējā rakstā teicu, pastāv objektīvi mīnusfaktori. Kuriem klāt nāk - man nav 18, lai pusi dienas drasētu ar pilnu somu vēstuļu. Kaut gan - par pastniecēm strādā pārsvarā dāmas ne pirmā svaiguma un kurām 18 sen un ilgi ir jau ai muguras. Apbrīnoju uzņēmību. 

ceturtdiena, 2014. gada 18. decembris

Atkal jau kurar tur pēc skaita pardomas (ņemu piemēru nelabu no Goldija)

1.
Ir patīkami sastapt savu blogu aptuveno 200 labāko Latvijas blogu vidū. Tātad mani lasa un lasītāji atrod, ko lasīt un viņiem ir interesanti.
2.
 Esnu pievienojusi savu blogu Google AdSense reklāmas sistēmai. Mani lasītāji droši vien to jau ir pamanījuši. Nu, vismaz tie, kuri nav nobloķējuši reklāmu rādīšanu savās operētājsistēmās. Apskatoties šīs sistēmas statistiku, kaut kāda kustība notiek. Būšu priecīga, ja kāds zinošs mana bloga lasītājs padalīsies savā pieredzē ar Google AdSense.
3.
Dažos manos iepriekšējos rakstos, īpaši jau šajā, bija jūtami mani sajūsmas kviecieni par darbu Latvijas Pasta nodaļā. 

otrdiena, 2014. gada 16. decembris

Darbs un citas lietas

Virsrakstā ierakstīju citas lietas, kaut arī nezinu, vai bez darba par citām lietam rakstīšu. Kā burtiņi kārtosies un domas raisīsies.
Pirms apmēam pusotras nedēļas rakstīju par savu pirmo darba dienu Latvijas pastā pastnieces amatā. Tagad neliels laiciņš ir pagājis, varu nedaudz atskatīties uz nostrādāto. Darbs nav sarežģīts. Jāsašķiro avīzes, vēstules, lai tās piegādatu pietiekami ātri un būtu ēri iekļauts maršrutā. Pie viena iznēsājamas ir arī ierakstītās vēstules. Par cik manis apkalpojamais iecirknis nav lieka, tas daudz laika neaizņem. Ap pusdienas laiku esmu brīva, visu padarījusi. Darba nianses, kuras ir nezināmas, varu pajautāt kolēģēm. Patīkami, ka, pretēji vispāpieņemtajam uzskatam, ka mūsdienas pastu iznēsā tikai un vienīgi sievietes, kolēģu rindās redzu arī vīriešus. Tiesa, viņu nav daudz, bet tomēr ir.
Protams, kā jau teicu, darbs nav sarežģīts. Tomēr savas grūtības ir. praktiski viss rīta cēliens ir uz kājām - ir jāstaigā, lai iznēsātu pastu. Apkalpojamais iecirknis nav liels, bet staigāšanai trijās tūrēs pietiek. Kapēc trikās tūrēs? Vispirms tiek iznēsātas avīzes, pēc yam ierakstītās vēstules un tikai pēc tam parastās vēstules. Ne pārāk patīkamas emocijas izraisa arī tas, ka visu laiku praktiski tiek pavadīts laiks bez cimdiem. Daudzām durvīm ir kodi, daudzām - atslēgas. Un ar to visu grabināties cimdos ir neērti. Tā pat neērti ir tos visu laiku vilkt rokās un novilkt. Kā jutišos pie mīnus grādiem, nezinu, jo pagaidām nesalstu.

ceturtdiena, 2014. gada 11. decembris

Herkuless nu ir beidzies

Oktobra beigās sāku skatīties seriālu Herkulesa brīnumainie piedzīvojumi. Par to arī tapa 28.10.2014. mans pirmais ieraksts blogā. Pēc tam, skatīšanās gaitā, 02.11.2014. tapa nākamais ieraksts - komentārs šim seriālam. Vēlāko - XXX - jau komentēju, jo viedoklis bija drusku vairāk par ierakstā izteikto. Nākošo ierakstu gan nekomentēju - laikam biju kodolīgi izteikusies. Par cik šis nu būs pēdējais, seriālam veltītais ieraksts, varu droši teikt - priekšpēdējo rakstu atkal komentēju, jo bija ko teikt.
Savā ziņā pat drusku žēl, ka seriāls beidzies. Veltīju tam vairāk kā pusotru mēnesi. Pirmajā un pēdējā sezonā sēriju ir zem desmit, vidējās četrās - pāri par divdesmit.

pirmdiena, 2014. gada 8. decembris

Par tulkošanu

Jau daudzus gadus nodarbojos ar tulkošanu no/uz krievu valodu. Un ļoti regulāri sastopos ar grūtībām.
Nē, neveiklu teikumu tulkošanas rezultātā sanāk arvien mazāk. Esmu piešāvusies. Grūtības ir citas. Tulkojot jāievēro autora rakstības, izteiksmes stils, kas ne vienmēr atbilst gramatikas normās pieņemtajam rakstības un izteiksmes stilam. Ja oriģinālvalodā būs saviņķelēts daudzpakāpju un daudzslāņu teikums, pie kura jau oriģinālvalodā piecreiz jāpiedomā jēgas sapratnei, tad arī tulkojumā izveidosies tāds pat saviņķelēts daudzpakāpju un daudzslāņu teikums, pie kura jēgas ir jāpiedomā. Varbūt mana attieksme nav pareiza, bet netaisos pārtaisīt darbu veidojošo teikumu struktūru un tamlīdzīgi. Galu galā es tulkoju, nevis rakstu darbu par jaunu valodā, uz kuru tulkoju. Man var piesieties pie tulkojumā radušās stila nepilnībām, bet - ja oriģinālā buš bezstils, tad arī tulkojumā būs bezstils.

ceturtdiena, 2014. gada 4. decembris

Latvijas Pasts

Šodien mana pirmā darba diena Latvijas Pastā. Sāku strādāt par pastnieci. Latvijas Pasta Piegādes Punktā Rīga - 50. 
Grūti pateikt, vai tā ir 50 pasta nodaļa ar līku apkalpošanas rajonu vai kas cits. Tajās telpās savu pastu šķiro arī Rīgas 11.pasta nodaļa. Katrā gadījumā man trāpījās iecirknis Nr.22 - Aleksandra Čaka iela posmā no Matīsa ielas līdz Tallinas ielai abas ielas puses. It kā nav daudz, bet gājieni pagaidām sanāk divi - vispirms jāiznēsā avīzes, pēc tam jāiznēsā parastās vēstules. Pēc pāris nedēļām tam visam vēl pievienosies ierakstītās vēsules. Kad būšu aklimatizējusies. 

trešdiena, 2014. gada 3. decembris

Hobits_3 un Kīnomānija

Šodien bija iespēja folmēties raidījumam Kīnomānija, ieraksts ēterā parādīsies 10.decembrī. 
Skatījāmies un runājām par filmu Hobits, par tās trešo daļu.
Par pašu filmu izteikšos pēc tās oficiālās pirmizrādes 12.decembrī. Tagad tikai pieminēšu, ka filmu skatījāmies pieci - es - Andra Gustavsone, Ilmārs Bite, Kaspars Bērziņš, Kristaps Andrejsons un viņa meitene Maija Alise Sproģe. Mūsu viedokli par filmu redzēsiet 10.decembra raidījumā, tagad tikai daži kadri no "uzņemšanas laukuma".
Jāpiezīmē, ka Kaspars Bērziņš uz fotogrāfijām nav redzams, jo no uzstāšanās aizgāja - bija steidzamas darīšanas.