Jau daudzus gadus nodarbojos ar tulkošanu no/uz krievu valodu. Un ļoti regulāri sastopos ar grūtībām.
Nē, neveiklu teikumu tulkošanas rezultātā sanāk arvien mazāk. Esmu piešāvusies. Grūtības ir citas. Tulkojot jāievēro autora rakstības, izteiksmes stils, kas ne vienmēr atbilst gramatikas normās pieņemtajam rakstības un izteiksmes stilam. Ja oriģinālvalodā būs saviņķelēts daudzpakāpju un daudzslāņu teikums, pie kura jau oriģinālvalodā piecreiz jāpiedomā jēgas sapratnei, tad arī tulkojumā izveidosies tāds pat saviņķelēts daudzpakāpju un daudzslāņu teikums, pie kura jēgas ir jāpiedomā. Varbūt mana attieksme nav pareiza, bet netaisos pārtaisīt darbu veidojošo teikumu struktūru un tamlīdzīgi. Galu galā es tulkoju, nevis rakstu darbu par jaunu valodā, uz kuru tulkoju. Man var piesieties pie tulkojumā radušās stila nepilnībām, bet - ja oriģinālā buš bezstils, tad arī tulkojumā būs bezstils.
Protams, ir jāpārzina abas valodas pietiekami perfekti, lai varētu tulkot un izteikties atbilstoši oriģinālam. Jāpiemeklē atbilstošie vārdi, lai izteiktu autora domu vienā vai otrā valodā. Un jāatceras atšķirība starp tehnisko rakstu un daiļliteratūru. Katram no tekstiem tiks piemeklēti atbilstošākie jēdzieni un vārdi.
Katru reizi tulkojot tekstu, "pieķeros", "pieāķējos" darbam, tā saturam; izlaižu caur savu prizmu. Ja darbs ar kaut ko aizrauj un ieinteresē, rezultāts sanāks viens, ja darbs atstās vienaldzīgu - rezultāts nebūs slikts, bet ....
Esmu dzirdējusi/lasījusi pārmetumus/aizrādījumus par šo savu neglābjamo attieksmi. Bet tā nu ir sanācis. Un - pasūtītājam, kurš man maksā par tulkojumu (neatkarīgi no valodas no/uz kuru tulkoju), ir laikam jau ne pārāk pieklājīgi ko aizrādīt par viņa oriģināla kvalitāti un paredzamo tulkojuma kvalitāti - tulkojums uzrādīs tikai un vienīgi oriģināla kvalitāti.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru