Svētdienas vakarā pārrados mājās lidojošā noskaņojumā un starojoša. Tikai nebija spēka ko rakstīt.
Es no dēla, viņa sievietes un Toma - mumina saņēmu kolosālu (vismaz priekš manis kolosālu) Ziemassvētku dāvanu.
Sākās ar to, ka 24.decembrī uzzināju, ka dēls un viņa sieviete 26.decembrī brauks pie viņa tēva uz Ludzu uz vairākām dienām Līdz ar ko man tika palūgts padzīvot viņa mājā esošās brīvdienas un "paganīt" viņu kaķus - lai tie nepiemēslo visu māju un ir paēduši.
Piektdienas rītā turp devos un nenožēloju. Miers, klusums, siltums un divi mrrājoši minkas. Sajūta, ka atrodos citā pasaulē un telpā, nevis tagad un Rīgā.
Tiesa, man 27-ais bija no vakara puses jau aizrunāts ar Tomu, par ko arī puiku brīdināju.
27-jā no gandrīz Mangaļsalas aizkūlos līdz Tomam, uzreiz ķēros vērsim pie ragiem - braucam, ir kur pārnakšņot un no paša rīta dosimies uz Mangaļsalas jūrmalu un molu. Toms, kā par brīnumu, ļoti ātri piekrita. Man pat nebija viņš jāpierunā.
Sākās ar to, ka 24.decembrī uzzināju, ka dēls un viņa sieviete 26.decembrī brauks pie viņa tēva uz Ludzu uz vairākām dienām Līdz ar ko man tika palūgts padzīvot viņa mājā esošās brīvdienas un "paganīt" viņu kaķus - lai tie nepiemēslo visu māju un ir paēduši.
Cēzars
man rokās Freija
Piektdienas rītā turp devos un nenožēloju. Miers, klusums, siltums un divi mrrājoši minkas. Sajūta, ka atrodos citā pasaulē un telpā, nevis tagad un Rīgā.
Tiesa, man 27-ais bija no vakara puses jau aizrunāts ar Tomu, par ko arī puiku brīdināju.
Tā nu mēs uz turieni pašā vakarā arī aizdevāmies un bijām un pārnakšņojām. Pusdesmitos brīvdienā cēlāmies un devāmies un Mangaļsalas jūrmalu. Izložņājām karalaika dzotus:
Pēc pludmales atgriezāmies dēla mājā, sasildījāmies un vakarā devāmies jau uz centru un katrs uz savam mājām.
Katrā gadījumā visas tās dienas radīja labsajūtu un murrātības noskaņojumu. Man pat savādāka dāvana laikam neradītu tās labās sajūtas, ko radīja šīs dienas ar sirreālības piegaršu un piedzīvojumu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru