ceturtdiena, 2019. gada 12. septembris

Mazas pārdomas trešo rīta kafiju dzerot

1. Tiem, kas manas bildes skatot redz mani ar pudeli kādā tur plānā, atļaušos atgādināt, ka es šajās situācijās esmu tikai taras turētāja un vaktētāja. Sen jau esmu pārgājusi uz bezalkoholiskiem dzērieniem. Paavisam cita sajūta no rītiem un nemoka paģiras. 
2. Tiem, kas bļauj, ka Draugiem.lv ir miris portāls, atļaušos atgādināt, ka viņi alojas. Tur dažādās tēmās notiek dažādas visai interesantas diskusijas. Tiesa, diskutē vidējā un vecākā paaudze, jaunatnes ir visai maz - tā visa pārsvarā tup Feisbuk'ā, kur diskusijas un tēmas nav pārskatāmas un daudzās lietās un vietās var apmaldīties bez lielas piepūles. Toties tiešām ir miruši forumi Faces.eu latviešu sadaļa un kurbijkurne.lv kurā sen nav redzētas saturīgas sarunas. Ir tikai ķeksēšanās un kaut kāda skaitīšana.
3. Man Ludza sāk apnikt. Visi draugu kontakti ir Rīgā un visi notikumi arī. Šobrīd nekas konkrēts Ludzā nenotiek. Toties Rīgā ir izstādes un mani ārsti. Arī uz pansionātu kārtojos Rīgā. Tas ir laikietilpīgs process, lai nokļūtu galvaspilsētā un ko nokārtotu. Pie viena vēl jāmeklē naktsmājas. Nogurdinoši un apnicīgi.

sestdiena, 2019. gada 7. septembris

Pēdējā augusta sestdiena kopā ar Tomu


Un atkal Ludza

Jau no otrdienas esmu atkal Ludzā. Tik tagad piesēžos ierakstīt. 
Pa šiem gadiem pilsēta ir pamainījusies uz labo pusi. Kļuvusi sakoptāka, tīrāka.
Tagad parka dīķim ir strūklaka, dīķī iemetinājusies pīļu ģimene. Dīķa malā stāv varžu skulptūras.
Bildes no visa būs vēlāk.

piektdiena, 2019. gada 23. augusts

Veikals Neptūna galerija

Šorīt kopā ar Ilmāru Biti aizgājām uz nesen atvērušos grāmatu veikalu Neptūna galerija. Pašā frāmatnīca bija daudz maksals grāmatu kā arī grāmatu par māksliniekiem.
Toties mājas nelielajā pagalmā bija izvietojusies izdevniecība, kas iespiež un tirgo bērnu grāmatas. Cik nu izdevās redzēt, izdevumi lieliski, cenas pieņemamas - robežās no 1 eiro līdz 5 eiro. Māmiņas pirka gandrīz vai kaudzēm saviem mazuļiem. Iztērējot reizēm pāri par 30 eiro. 
Japiezīme, ka pagalms bija neliels un pārblīvēts no grāmatām un to pircējiem.
Tomer tauta mums sāk lasīt un radināt bērnus pie lasīšanas. Un grūti pateikt par nabadzību, jo daudz redzēju 50 eiro kupīras. 
Kaut kada nesaskaņa ar tiem, kuri ko nevar no[irkt

sestdiena, 2019. gada 17. augusts

Drošība un nedršība

Pēdējā laikā jūtos nedroša. Zinu, ka man jāatjaunojas rindā uz pansionātu, kur būšu lielākā drošibā, arī vide būs droša. Salīdzinoši. Ir smagi apzināties, ka radinieki piekrīt šim manam lēmumam. Gribas dzīvot ģimenē, kopā ar tuviniekiem, bet negribas sevi uzspiest. Uzspiest ar visām problēmam un melnām dienām. Bet nu tas viss taps izrunāts pirmdien vizītē pie ārsta.
Patlaban dzīvoju pie dēla, kuram pašam savu problemu pietiek ko risināt. Māsa pa Niderlandi dzīvojas, lai sapelnitu naudu dzivokļa remontam. Šeit strādājot tas īsti neizdotos un naktos ņemt daudzus kredītus. Bet tā kredītu atdošana ir visai cimperlīga un laikietilpīga. Zinu no savas pieredzes.
Ar dēlu dzīvojot - mums pa lielo izdodas atrast kontaktu. Ja mazāk čīkstu un vairāk rosos. Tiesa, tas ne vienmer izdodas ka plānots. Viņam jau grūti ar mani - man reizēm gribas vairāk parunāties par visu ko, viņam biežāk gribas pabūt vienam ar datoru un savām domām.
Grūti pieņemt dēla pašreizējo pasiju. No sākuma likās - mēs sadraudzēsimies. Tagad, kopā dzīvojot, domas ir nedaudz sašķobījušās. Ir sajūta, ka viņa ar smaidu uz lūpām ir pret manu klātbūtni dēla dzīvē, kaut arī nedaru neko tādu, kas viņu kopabūšanu traucētu un jauktu. Nejaucos viņu attiecībās un strīdos. Tā ir viņu dzīve. Kā tā nokārtosies - viņu pašu darīsana.
Smagums sirdī un prātā.
Tiekos ar draugiem un paziņām, dodamies uz pasākumiem kopā, bet tas īsti nekompensē tukšuma sajūtu dvēselē. Baidos palikt viena bez tuviniekiem. Un nezinu, kā viņus par to pārliecināt.

ceturtdiena, 2019. gada 15. augusts

Vēl viena reklāmas palūgšana

Bezmaksas juridiskā konsultācija pa telefonu – 28655800

Latvijas Republikas Satversmē pie cilvēka pamattiesībām pieskaitītas tiesības uz pieeju tiesai un tiesības uz advokāta palīdzību, tādēļ labdarības mērķu vadīti Latvijas Jurisprudences speciālistu un ekspertu asociācijas tiesību speciālisti piedāvā telefoniski sniegt juridisku konsultāciju pro bono publico (BEZ MAKSAS sabiedrības labā – latīņu val.)
Telefonisku bezmaksas juridisko konsultāciju iespējams saņemt katru darba dienu laika posmā no plkst. 11:00-16:00 zvanot pa tālruni: 28655800
Īpaši steidzamos un ārkārtējos gadījumos ir iespējams saņemt bezmaksas konsultāciju arī ārpus norādītā laika.
Jāpiebilst, ka nevaram solīt nepārtrauktu juridisko palīdzību 24 stundas diennaktī, tādēļ lūdzam būt saprotošiem tajos gadījumos, kad minētais tālrunis neatbild.
Zināšanai: Latvijas Jurisprudences speciālistu un ekspertu asociācija var sniegt juridiskas konsultācijas, palīdzību un atbalstu visdažādākās dzīves situācijās. Klātienē konsultācijas notiek draudzīgā gaisotnē HAPPY ART MUSEUM Rīgā, Dzirnavu ielā 67 augšstāvā 7.stāvā otrdienās no pulkstens 16.00. līdz 19.00. Par citiem satikšanās laikiem iepriekš jāsazvanās pa tālruni 28655800, vai rakstot e-pastu bljsea@gmail.com.
Mūsu rekvizīti.
Biedrība "Latvijas Jurisprudences speciālistu un ekspertu asociācija"
Reģistrācijas numurs 40008245829
Juridiskā adrese: Kārsavas ielā 8-1, Rīgā, LV-1082
E-pasts: bljsea@gmail.com
Tālrunis: +371 28655800
Konts Nr. LV25PARX0020497100001
Banka AS „Citadele banka”
Bankas kods PARXLV22

sestdiena, 2019. gada 10. augusts

Par piedošanu un šo to citu

Vecāku piedošana saviem bērniem nav nekas unikāls. Normāla, pašsaprotama lieta. Atceros, cik daudz dažādu negatīvismu attiecībā pret ģimeni man piedeva mani vecāki. Tagad jau saprotu, cik grūti viņiem tas nācās un cik smagi ap sirdi bija, kad no vecāku mīlestības viedokļa nācās piedot manus grēciņus, kas sanāca jaunības maksimālismā. Viņi taču mīlēja mani tādu, kāda biju un mīlētu vēl tagad. It īpaši tēvs, jo biju tēva mīļmeitiņa. Es reizēm atļāvos par daudz un man tomēr tapa piedots, tiesa - audzinošas pārrunas tika veiktas. Bet vai es vienmēr tās uzklausīju?
Tagad tas pats notiek manās attiecībās ar dēlu. Viņam top piedots daudz kas. Par spīti tam, ka reizēm viņš mani ļoti sāpina. Vienkārši - tā laikam iekārtots, ka vecāku vieta un vecāku atbildība par bērnu nebeidzas līdz ar viņa pilngadības sasniegšanu. Tā ilgst visu vecāku atlikušo mūžu no bērna laišanas pasaulē.
Bērna kļūdas, reizēm nepareiza rīcība tiek piedotas. Mēs, vecāki, esam saviem bērniem līdzās visu laiku neatkarīgi no tā, vai dzīvojam kopā vai atsevišķi. Reizēm esam viņu vienīgais atbalsts, kad viņu pasaule kādu iemeslu dēļ sabrūk un bērni jūtas mevarīgi un vientuļi. Un tā ir normalforma - būt saviem bērniem, dot viņiem apziņu, ka uz pasaules ir kāds, kas viņus mil par spīti visam un neatkarīgi ne no kā. Mums, vecākiem, jāuzņemas daļa atbildības par musu bērnu nodarījumiem lai vai kādi tie būtu. Viņi ir tādi, kādus mums ir izdevies viņus izaudzināt. Tā ir mūsu atbildība kādu ceļamaizi dzīvei mēs viņiem esam iedevuši.
Un varbūt tāpēc nesaprotu tās sievietes, kas jau dzemdību namā atsakās no saviem bērniem. Tās laikam ir  bailes no atbildības mūža garumā. Bet es nenosodu viņas. Šī stbildība ir katra paša izvēla un lēmums.

piektdiena, 2019. gada 9. augusts

Vēl dažas domas

1. Jau otro reizi komentāros pie maniem tekstiem komentāra vietā ir gaudu vēstule ar lūgumu pēc palīdzības. Pirmo reizi šādu gaudu vēstuli nedzēsu ārā, nedzēsīšu arī tagad. Lai nu lasītāji pasmaida. Tiesa, ja vēlreiz ko tādu ieraudzīšu - dzēsīšu laukā bez šēlastības. Vairs nebūs smieklīgi.
Kādreiz tādas vēstules varēja sastapt e-pastos. Nu jau blēši ķeras klāt blogiem. 
Vai kādam no maniem lasītājiem arī šāda "liga" reizēm piemetas un kas ar to tiek darīts?
2. Pirmais rīts, ko apzināti atceros - rīta kafija nelien iekšā. Parasti ap šo laiku krūzi jau esmu praktiski izdzērusi, tagad tā pusizdzerta stāv citā istabā. Pat īsti pīpēt negribas. Tāda dīvaina sajūta. Pusizsmeķēta cigarete stāv man blakus pelnutraukā. 
Dīvains rīts - daudz kas nelien iekšā, jo negribas. Rīta labsajūta kaut kā svarīgaka.
Arī citiem tā gadās?
3. Par LFFB runājot. Pašlaik notiek stabils pārkārtošanās process, jo esošais jau ir savu laiku nokalpojis un ir jāmeklē citas darbības formas. Kas un kā sanaks, dzīve parādīs. Pagaidām neliela aktīvistu grupiņa uzradusies un mēģina ko ierosīties.

otrdiena, 2019. gada 6. augusts

Dažas pārdomas pie rīta kafijas un cigaretes

1. Sen ir pagājis tas laiks, kad savas pārdomas rakstīju ar skārdeni blakus. Tagad kafija un cigarete. Nezinu, vai tas sanāk lētāk, bet galva skaidra un tt. Tomēr atrodas kāds vai kādi, kas man skārdenes joprojām piemin. Tāda sajūta, ka paši uz tām uzsēdušies un netiek vaļā, tad arī gatavi citiem par to uzbraukt.
2. Jaunnedēļ dodos pie ārsta un spīd kārtējā slimnīca (ka man tās ir apnikušas!). Neko nevar darīt, veselība jāpielabo, lai var turpināt darba meklejumus. Tādu darbu, kas būtu man pa spēkam, ko varētu veikt. Reiz jau izteicos, kādus darbus spētu veikt. Kam interesē, pameklējiet caur meklētaju rakstu, kas saucas "Par darbu runājot". Ceru uz Rīgas svētkiem tikt brīvībā un ko no šiem svētkiem izbaudīt. Ja ne, tad nāksies sadzīvot un apmeklēt tos pasākumus, kas notiks pēc tam.
3. LFFB meklejam jaunus veidus, kā rīkot pasākumus un piesaistīt, iesaistīt cilvēkus, kam patīk fantāzijas un fantastikas žanrs. Diemžēl divi pēdējie biedrības priekšsēdētāji amatā stājās ar lielām ambīcijām un vēlmi mainīt pasauli, bet ciks vien sanāca. Atkal nākas bīdit un bakstīt vai vilkt ko pašai. Ļoti ceru, ka tuvākā laikā daudz kas uzlabosies.

sestdiena, 2019. gada 3. augusts

Bezmaksas juridiskā konsultācija

Mani palūdza pareklamet šo organizāciju

Bezmaksas juridiskā konsultācija pa telefonu – 28655800Latvijas Republikas Satversmē pie cilvēka pamattiesībām pieskaitītas tiesības uz pieeju tiesai un tiesības uz advokāta palīdzību, tādēļ labdarības mērķu vadīti Latvijas Jurisprudences speciālistu un ekspertu asociācijas tiesību speciālisti piedāvā telefoniski sniegt juridisku konsultāciju pro bono publico (BEZ MAKSAS sabiedrības labā – latīņu val.)
Telefonisku bezmaksas juridisko konsultāciju iespējams saņemt katru darba dienu laika posmā no plkst. 11:00-16:00 zvanot pa tālruni: 28655800Īpaši steidzamos un ārkārtējos gadījumos ir iespējams saņemt bezmaksas konsultāciju arī ārpus norādītā laika.
Jāpiebilst, ka nevaram solīt nepārtrauktu juridisko palīdzību 24 stundas diennaktī, tādēļ lūdzam būt saprotošiem tajos gadījumos, kad minētais tālrunis neatbild.

Bezmaksas juridiskā konsultācija pa telefonu – 28655800.
Latvijas Republikas Satversmē pie cilvēka pamattiesībām pieskaitītas tiesības uz pieeju tiesai un tiesības uz advokāta palīdzību, tādēļ labdarības mērķu vadīti Latvijas Jurisprudences speciālistu un ekspertu asociācijas tiesību speciālisti piedāvā telefoniski sniegt juridisku konsultāciju pro bono publico (BEZ MAKSAS sabiedrības labā – latīņu val.)

Telefonisku bezmaksas juridisko konsultāciju iespējams saņemt katru darba dienu laika posmā no plkst. 11:00-16:00 zvanot pa tālruni: 28655800.

Īpaši steidzamos un ārkārtējos gadījumos ir iespējams saņemt bezmaksas konsultāciju arī ārpus norādītā laika.
Jāpiebilst, ka nevaram solīt nepārtrauktu juridisko palīdzību 24 stundas diennaktī, tādēļ lūdzam būt saprotošiem tajos gadījumos, kad minētais tālrunis neatbild.

Biedrība "Latvijas Jurisprudences speciālistu un ekspertu asociācija"
Reģistrācijas numurs 40008245829
Konts Nr. LV25PARX0020497100001
Banka AS „Citadele banka”
Bankas kods PARXLV22

Lapa portālā draugiem.lv 

pirmdiena, 2019. gada 29. jūlijs

Par ubagošanu un darba meklējumiem

Par savu attieksmi un vēlmēm pret darba meklēšanu esmu rakstījusi jau krietni agrāk, tāpēc tagad par šo temu neizplūdisu, jo principā jau nekas būtisks nav mainījies. Tagadpastāstīšu par ko citu.
Nauda dzīvošanai relatīvi minimumā pietiek. Dēla ienākumi un mana sīkā invaliditātes pensija minimumu nodrošina. Nekādas ekstras atļauties nevaram, bet līdz ar nagiem izdzivot var.
Pedējā pusotra mēneša laikā izlēmos uz nelielu eksperimentu. Tas ir mazliet paubagot. Lai sajustu, ka jutias tie, kas reāli ubago uz ielām un pie baznīcām. Par ubagiem ir daudz runāts gan televīzijā, gan internetā. Bet nu laikam ir lietas, kas japārbauda pašai.
Vairāk par 70 centiem garāmgājējiem nejautāju.
Sajūta ir diezgan, maigi sakot, pazemojoša. 
Cilvēku attieksme ļoti dažāda. Daži vienkārši rupji pasūta, citi atvainojas, ka nav sīcenes, jo viss uz kartes, ir cilveki, kas iedod cik var. Tiesa - daži pie viena pasaka, ka aliņam iedos bet maizei ne.
Pusotru menesi šitā paskraidiju un pietiek. Tagad jādomā, kur šo naudu pielietot saimniecībā, kas iekrajusies. Vajadzību jau vienmēr pietiek. Un tas nenozīmē alus kasti. 
Vairāk ubagot nemeģināšu, sapratni esmu ieguvusi ne tikai no lasītā un dzirdeta, bet arī praksē.
Vienigais - doma tada:
ja reiz valdiba apgalvo ka mums dzīves limenis ceļas, tad kāpēc centrā daudz ubagu? Varbūt tas jau kļuvis par dzives veidu?

pirmdiena, 2019. gada 22. jūlijs

Porcelāna muzejs 21.07.2019

Kopā ar māsu aizgājām uz Porcelāna muzeju Vecrīgā. Pēc kartes tas jāmeklē uz Kalēju ielas, bet būtībā jāieiet Konventa sētā un tur viņu neatrast ir pagrūti. 
Muzejs ir atvērts no 11.00 līdz 18.00, brīvdiena - pirmdiena. Tas atrodas ēkas pagrabstāvā. 
Mūs pārsteidza muzeja šaurība un nelielums. Tikai dažas sīkas telpas, kuras var izstaigāt pa nepilnām 25 minūtēm. Laikam esam pieradušas pie lielajiem muzejiem, kuros ir daudz telpu un daudz vietas eksponatiem.
Zinamu nostaļgiju gan muzeja apmeklējums izsauca. Bija pārstāvētas gan pirmskara, gan padomju laika Latvijas porcelāna industrija. Porcelāna izstrādājumi skaisti un aizraujoši. Ne salīdzināt nevar ar mūsdienu plastmasas ražojumiem.
Tas ir viens no mūslaiku Latvijas mīnusiem - likvidēt šo rūpnīcu un porcelāna izstrādājumu ražošanu. Ārzemnieki, it īpaši Krievijas krievi, ļoti pirktu šīs lietas, it īpaši porcelāna statuetes, kurās ir savs šarms un neatkārtojamība.

Iesakats Šerloka Holmsa svētkos Jūrmalā 20.07.2019/

Uzreiz jāsaka, ka iepriekšējos gados Rīgā rīkotie Šerlokam Holmsam rīkotie pasākumi bija interesantaki un jautrāki. Bet nu ieskats bildēs Jūrmalā notikušajos.


otrdiena, 2019. gada 16. jūlijs

Vēlreiz par zoodārzu

Tagad tas brauciens uz zoodārzu sestdien ir "nosēdies" un varu nedaudz sīkāk par to parunāt.
Bija sarunāts 10,08 satikties ar Ilmāru Biti pie dārza ieejas. Mēs ar Tomu, protams, nokavējam autobusu, kas ved no Purvciema pa taisno uz zoodārzu, nācās braukt caur centru - līdz Vidzemes tirgum un tur pārsēsties uz 11. tramvaju. Pašā dārzā jau sazvanījāmies ar Ilmāru un ilgi nebija jāgaida un mūsu trio noformēšanos. 
Par ieejas biļetēm runājot - biju domājusi, ka man ar manu apliecību būs par brīvu ieeja. Bet nekā - 3 eiriki. Labi, ka blakus bija Toms, tā ka mums par abiem ieeja izmaksāja 10 eirikus. Nepajautāju, cik maksāja Ilmārs ar savu pensionāra apliecību.
Es vairāk kā 10 gadus neesmu bijusi zoodārzā un manas atmiņas no tiem laikiem ir krietni savādākas. Dārzs ir pamainījies gan vizuāli, gan zvēru izvietojuma ziņā. Tikai reti zvēri mītējas tajās vietās, kuras atceros, daudzu zvēru vairs nav mūsu zoodārzā, piemēram, ziloņu. Arī pērtiķveidīgo un plēsējputnu praktiski nav, ir palikuši tikai daži eksemplāri. Stores arī vairs nav zivju paviljonā. 
Toties ir daudz soliņu atpūtai un vietu, kur ģimenēm atpūsties un ieturēt pusdienu pauzi, jo uz vietas pirktais ēdiens ir nenormāli dārgs. Neliels kafijas plastmasas ķopsis maksā 2,50. 
Toties redzēju žirafes, kuras līdz šim biju redzējusi televīzijā un datorā filmiņas skatoties, un īpatnu melni pelēku govi, kuras āda, caur režģi paglaudot, bija ļoti mīksta. Ne tāda cieta un spuraina, kā mūsu laukos esošajām govīm.
Katrā gadījumā mēs visi trīs tomēr bijām apmierināti ar braucienu un pastaigu.

ceturtdiena, 2019. gada 4. jūlijs

Pēc dzimšanas dienas

Ja tā labi padomā. dzimšanas dienas ir viena piņķerīga būšana. Pašas dienas rītā gaidi kaut ko un priecājies par katru neklātienes apsveikumu - vienalga vai netā vai telefoniski. Pēc tam ar prieku sagaidi viesus. 
Bet tad iestājas nākamā diena. Ar netīro trauku mazgāšanu un mājas uzkopšanu. Ak dievs...... Labi, ka manā gadījumā bija tikai trauki un iznesamas šmuckastes ar visādām pēcsvētku atliekām. Gandrīz vai kā parasti no rītiem, kad tiek mazgāti iepriekšējā dienā nomazgāt noslinkotie trauki un iznesta pa iepriekšējo dienu uzkrātā šmuce.
Un tomēr vakar sapratu, ka man jau ir pāri tas vecums, kad gribas lielus un grandiozus tusiņus. Pietiek ar mājiniekiem un varbūt vēl dažiem viesiem ļoti šaurā lokā. Un pat viesi reizēm nav vajadzīgi. Tas - pēc noskaņojuma. Ir pagājis tas jaunības laiks, kad dzimšanas dienas un vārda dienas tika rīkotas ar milzīgu pompu, bagātīgi klātiem galdiem un visādām izklaidēm.
Kaut gan - ja atceras bērnību un jaunību padomju laikos, tad uz visiem ģimenē esošiem svētkiem salasījās daudz cilvēku, bija bagātīgi klāti galdi, pie kuru piepildīšanas un uzklāšanas saimnieces bija rosījušās pusi dienas gan virtuvē gan istabā. Protams, neiztika jau arī bez dzeramā, bet tas kaut kā sajaucās un izplūda uz ēdienu daudzuma uz galda. Un kur vēl dziedāšana pie galda.... Nē, ne bezsakarīga iedzerta dziedāšana, bet skaista kora dziedāšana. Vecākajai paaudzei bija skaistas balsis, kuras tika liktas lietā koros un Dziesmu svētkos. Man vismaz bērnībā un jaunībā patika klausīties šīs dziesmas.
Kādreiz pat dzerts netika tik daudz, tik pa glāzei uzdzerts kādam tostam. Pēc svinēšanas un viesu aiziešanas daudz kas no ēdamā un dzeramā palika pāri un dzeramais sataupījās kādai citai reizei.
Tagad tas viss ir nonivilējies līdz lielam alkodaudzumam un dažiem pīrādziņiem uzkodām. Ar ēdamo bagātīgi klātos galdus var sastapt loti reti un arī tad ar pompu rīkotās kāzās un kolektīvā Jāņu dienas svinēšanā, kur visi ierodas ar "groziņiem".

trešdiena, 2019. gada 3. jūlijs

Dzimšanas dienas rīts

Tāds dīvains dzimšanas dienas rīta cēliens. Divos portālos, kuros apgrozos visai biezi, apsveikumi šajā rītā jau sabiruši gana daudz. Sākot no pieciem rītā. Vienīgi mājinieki guļ un čuč. Tomēr nē - dēla meitene man no savas guļamistabas datora uz manas istabas datoru atsūtīja kolosālu sveicienkaķi ar visu konuscepuri. Izskatījās visai amizanti.
Un - vienkārši paziņa no rajona (izdevies rajonā sapazīties ar cilvēkiem) prezentēja man nelielu dāvaniņu. Tas pagaidām arī viss. 
Pagaidām viss kā parasti. Mājas solis ieskaitot veļas mazgāšanu. Un mājinieku gulēšanu neticami ilgi šorīt. Parasti ap šo laiku jau notiek dzīva kustība mājās un es tik viegli netieku pie datora kopš abi mani laptopi viens pēc otra nomira dabiskā nāvē un izbeidza savu pastāvēšanu. (loti ceru, ka kādam atradīsies lietots laptops, kuru varētu man atdot par kaut kādām naudiņām).
Ceru uz vakara saviesīgumu, jo māja pilna cilvēku un uz brītiņu uzaicināti vēl divi. Ceru, ka kaut viens no tiem ieradīsies un varēsim pasabiedriskoties. Pašreiz gan ir tā, ka nevaru nopirkt ne torti, ne sveces, ko nopūst. Līdz pensijai vēl nedēļa jāgaida. Un VID'ā iesniegtie attaisnotie izdevumi vel nav ienākušies. Varbūt parādīsies tikai uz vasaras beigām. Tā naudiņa jau ieplānota izdevumiem.
Tāpat ceru uz vakaru, kad mājinieki sarosīsies un kaut kas notiksies. Savādāk tāda trūvīga sajūta.


pirmdiena, 2019. gada 1. jūlijs

Un atkal tas pats Gredzenu pavēlnieks

Šoreiz pieķēros pārlasīt visu triloģiju. 
Un sapratu, ka Džeksons no grāmatas daudz ko nebija ielicis filmā, jo ne jau visu grāmatas noskaņu var ekranizēt, tomēr filma jau no tā neko nezaudē. Tiesa, arī daži tēli iztrūkst.
Grāmatās ir skaistas vietas, kas liek aizdomāties par lietu kārtību un būtību. Par dažādo būtņu sadzīvošanu un saprašanos. Par lietām, kas skar mūs arī tagad. Miers, atbildība par aizsākto uzdevumu un nastu, kas jāiznes līdz uzdevuma paveikšanai.
Grāmatu triloģija un filmas triloģija it kā ir kaut kas atsevišķs un tomēr viengabalains. Tas ir kaut kas fascinējošs un pievilcīgs.
Man abos šajos darbos patīk Frodo un Sema tēli, viņu pārmaiņas un nepārmaiņas šajos darbos. Būtībā mainās tikai Frodo gredzena iespaidā un, atbrīvojies no gredzena varas, viņš atgūst savu pamatbūtību. Sems pa lielo nemainās un visu sižeta laiku paliek tas pats uzticīgais palīgs un atbalstītājs pat tad, kad Frodo šķietami novēršas no viņa.

trešdiena, 2019. gada 19. jūnijs

Šerloks Holmss

Pārlasu Konan-Doila stāstu krājumus par detektīvu Šerloku Holmsu. Nostaļģija no pusaudža gadiem un jaunības. Tik tagad lasu drusku kritiskāk. 
Reizēm pats notikums un daļa izmeklēšanas tiek aprakstīts gari un plaši, bet risinājums un vainīgās personas definējums liekas drusku sasteigts. Ir situācijas, kad nav īsti skaidrs, kā slavenais detektīvs nonācis pie saviem perfektajiem slēdzieniem. Iztrūkst motivējošā paskaidrojuma.
Tomēr paši stāsti aizrauj un reizēm neviļus liek pavērot apkārtējos cilvēkus. Tik diemžēl nav īpašas iespējas pārbaudīt savu secinājumu pareizību. Neiešu taču klāt gluži svešam cilvēkam ar jautājumiem savu secinājumu pārbaudei. To vieglāk izdarīt pie pazīstamiem cilvēkiem, bet tur nelaime cita. Par viņiem jau tāpat ir daudz informācijas, kas sakrājusies komunicējot gadu gaitā.
Joprojām fanoju par padomju laikā uzņemtajām filmām par Šerloku Holmsu un doktoru Vatsonu. Ļitvinova un Solomina jaunākā saspēle šajās lomās ir fascinējoši skaista. Arī pašas filmas ir uzņemtas nu ļoti tuvu Konan-Doila radītajam un ir veiksmīgas stāstu ilustrācijas. Man liekas, šī ekranizācija pasaulē vēl nav pārspēta un precīzākas vienkārši nav.
Protams, ir britu filma Šerloks pēc Konan-Doila stāstu motīviem. Bet tur to motīvu ir visai maz un visai nosacīti. Protams, Kamberbedžs savu lomu iznes perfekti, arī viņa partneris doktora Vatsona lomā ir lielisks. Bet tomēr tā ir un paliek modifikācija. Iespaids - no paša Konan-Doila radītās noskaņas, tēliem un visa kā cita ir palikuši tikai vārdi un dažas idejas kārtējam sižetam. 
  

otrdiena, 2019. gada 18. jūnijs

Nedaudz vielas pārdomām

1. Es nesen izteicos, ka jaunā politiķu paaudze varētu būt gudrāka un sapratīgāka un vispār par tautu domājošāka, neka vecā politiķu paaudze. Tomēr esmu nedaudz kļūdījusies. Tas pats Kaimiņš manā skatījumā ir parlamenta klauns, nekas vairāk. Un tomēr atrodas cilvēki, kas par viņu balso. Mistika. 
Pie viena pazīstu puisi, kuram ir dažas problēmas, kaut pasīkas, smadzeņu jomā. Tas, protams, netraucē viņam studēt un lauzties dzīvē. Protams, sveicami. Bet - doma (varbūt pat apsēstība) lauzties politikā pēc studijām situācijā, kad reizēm pats sevi savākt nevar un drusku par daudz uzsēdies alkoholam pie savām problēmām..... Es to neuztveru nopietni. 
Pa manam, visus uz jebkuru parlamentu ievēlējamos deputātus vajadzētu pārbaudīt uz loģisko domāšanu un tamlīdzīgam lietām, kā arī uz izpratni par norisēm valstī un ārpus tās. Vispār uz orientēšanos vidē, telpā un realitātē.
2. Mans skatījums uz lietām, vietām un notikumiem ir tikai mans skatījums. Saprotu, ka atrodas kritiķi, kam tas nepatīk, bet ar to ir jāsamierinās. Visiem jau nevar patikt vai nepatikt vienas un tās pašas lietas, vietas un notikumi. Ir komentētāji, kas manus rakstus uzskata par murgiem, nu tā ir viņu izvēle. Bet diskusija neveidojas, jo ne jau visi man piekrīt vai nepiekrīt. Varbūt mani raksti nav diskusijas vērti?

pirmdiena, 2019. gada 17. jūnijs

Par Rīgas dzīvokļu politiku

Daudzos zemes pleķos visā pilsētā, pa lielo tomēr pilsētas nomalēs veidojot jaunus mikrorajonus, tiek celtas jaunas daudzdzīvokļu ēkas. Nezinātājam ir grūti saprast, cik no tām ir pilsētas celtie dzīvokļi, cik - privātie. Un kuras nu būs sociālās mājas maznodrošinātajiem un kuras - vienkārši dzīvokļi parastajiem pilsoņiem.
Centrā vēl palikuši daudzi neremontēti komunālie dzīvokļi. Divus tādus pati esmu redzējusi. Ož pēc pamestības un vientulības.
Daudzas ēkas ir tukšas, pašvaldība cīnās ar īpašniekiem par šo graustu sakopšanu vai likvidēšanu - skatoties, kādā stāvoklī ir pamestā ēka. Un daudziem īpašniekiem nepietiek resursu, lai ar nelaimīgo ēku ko sadarītu. Un likumdošanā ir putra, kura neļauj nelaimīgās ēkas pārņemt vai kā citādi iegūt savā īpašumā pašvaldībai ja ēkas - grausta īpašnieks ir ieklemmējies un negrib. Pie kam daudzi īpašnieki dzīvo ārzemēs jau kurā tur paaudzē un viņiem nav lielas intereses par šeit esošo īpašumu.
Ļoti jau gribētos, lai jel kādā oficiālā veidā savā īpašumā iegūtu pilsēta un tās, kuras vēl glābjamas, restaurētu, pēc pārdotu vai ēkā esošos dzīvokļus pozicionētu kā sociālos komunālos vai kā citādi. Paralēli tam, ka tiek būvēti jauni. Kā arī īrētu/izpirktu no īpašniekiem dzīvokļus tajās ēkās, kuras nav aizpildītas ar iedzīvotājiem pilnībā.
Tā ātrāk pavirzītos uz priekšu tās rindas, kurās cilvēki gaida uz pašvaldības vai sociālajiem dzīvokļiem.
Daudzi jaunbūvēti dzīvokļi ir neapdzīvoti, jo īpašnieki uzskrūvējuši tādas cenas, kuras ierindas rīdzinieks nepavilks. Arī tos ideālā variantā varētu izpirkt valsts vai pašvaldība un izmantot iedzīvotāju labā. Galu galā rindas uz pašvaldības vai sociālajiem dzīvokļiem nav mazas. Cilvēki reizēm gadiem stāv rindās uz šādu dzīvokli. Tas laikam palicis vēl no senajiem padomju laikiem. 
Kaut kāds stereotips vai klišeja. Vajadzētu lauzt. Izdevīgi būtu visiem. 
Vai arī īpašnieki paši saslēgtu līgumus ar pašvaldībām par dažu dzīvokļu atvēlēšanu pilsētas vajadzībām. Tādējādi piedaloties pilsētas iedzīvotāju likteņos un labklājībā. Skan jau kā utopija, bet diezin vai šī utopija ir neizlipdama. Vajadzīga tikai gribēšana un sakarīgs rīcības plāns.
Tik nezinu, kā rīkoties tajos gadījumos, kad kādam ir vairāki dzīvokļi, no kuriem neizmantotie savām vajadzībām tiek izīrēti un pa lielo ārzemniekiem par nesamērīgām summām, kas īsti neatbilst dzīvokļa normālai cenai. Īpašnieks apkāš ārzemniekus un vēl pelna uz tā. Arī tur vajadzētu kādu juridisku regulējumu. Ārzemnieks tāds pat cilvēks vien ir un šurp brauc ne jau multimiljonāri. Vidusmēra patērētāji. Vai tādi, kas ieprecas šeit un mēģina izdzīvot ar šejienes algām.
Tā pavairāk sanācis, nav pateikts viss līdz galam. Neatrodu pavisam īstos vārdus un ir jautājumi, kuros man pietrūkst kompetences. Ceru uz saturīgu diskusiju. Bet tās jau ir tikai cerības.

svētdiena, 2019. gada 16. jūnijs

sestdiena, 2019. gada 15. jūnijs

Mazas rīta pārdomas vienai paliekot kopā ar kaķi

1. Lauku radi ir prom, bet palicis neliels kaujas lauks Dzīvoklis, jo tomēr viss savākts un novākts netika. Ko var gribēt no ģimenes ar diviem maziem bērniem vecumā līdz trīs gadi. Laikam paši ko neizturēja, jo laukā viņus neviens nemeta un mājās bija dzīvība. Patlaban atlicis tikai kaķis un tīrīšanas darbi vienai pašai, jo dēls kaut kur ir prom pie savas sievietes un nav zināms, kad atgriezīsies - šodien, rīt vai parīt. Radu aizbraukšanai viens pluss tomēr ir - var atkal pīpēt dzīvokli.
2. Uzpeldēja viena haltūra pa 5 eiriki stundā. Būs viens cilvis uz stundu ratiņkrēslā jāizved paelpot svaigu gaisu braucienā apkārt kvartālam. Nezinu, kā es ar to tikšu galā. No dzīvokļa līdz liftam un pēc līdz ielai viss izskatās ideāli, bet kungs nav viegls un ar vienu pusparalizētu pusi. Kājas arī maķentiņ traumētas. Piedalīties riteņkrēsla braukšanā viņam pašam būs pagrūti. Un esmu no mazajām trauslajām būtnēm par spīti gadiem. Vel domāju. Ne tik viss iepriekšminētais, bet arī ceļš līdz viņam un no viņa aizņem laiku. Tas, ka man par ceļu nav jāmaksā, šajā gadījumā neko nenozīmē. Jautājums ir par to, vai iztērētā enerģija un laiks ir tā piecīša vērti. Vienīgais mierinājums - process paredzēts uz divām dienām nedēļā.
3. Tāda dīvaina statistika - kamēr netiku blogā kārtīgi ierakstīties, bija pa 80 apmeklējumu dienā, tagad, kad atkal ko ierakstu - savācas ap 30. Un trīs pēdējie populārākie raksti, kas sen jau zaudējusi savu aktualitāti, tā arī nav aizvākusies no populārāko rakstu slejas. Vai tad nav citu, populārāku rakstu?

sestdiena, 2019. gada 8. jūnijs

ceturtdiena, 2019. gada 6. jūnijs

Vēlēšanas

Ļoti nesen bija Eiroparlamenta vēlēšanas. Aizbraucu un novēlēju man piekabinātajā vēlēšanu iecirknī pēc pieraksta vietas. Un šoreiz netrāpīju garām - manis atzīmētie kandidāti tika uz Eiroparlamentu.
Tomēr - "demokrātiskas"  vēlēšanas mums vēl ir relikts no padomju laikiem. Kaut arī krietni gadi pagājuši kopš PSRS sabrukuma un brīvās Latvijas atjaunošanās. Joprojām pie varas ir daudzi no bijušās PSRS nomenklatūras darbiniekiem. Ar to es domāju Saeimas politiķu vecāko paaudzi. Tikai nomainīja kažoku un turpināja un turpina stūrēt to būdu domājot par sevi vispirms. 
Likumi tiek rakstīti vēlētāju masai, ne tiem, kas pie valdības stūres.
Eiroparlamenta regulas reizēm ir vienkārši iznīcinošas. Tomēr - vairuma gadījumu tām ir tikai ieteicošs raksturs, katra valsts var tas pildīt tādā formā, kādā tās ir pieņemamas katrai konkrētai valstij. Tikai mūsu bāleliņi valdībā par to aizmirst, tādēļ liela daļa mūsu ekonomikas ir tūtā un iznīcināta saknē.
Te varētu vārīties ilgi un dikti, bet .... 
Es domāju, kamēr bijušos nomenklatūras deputātus nenomainīs pret jauniem, Latvijā un pasaulē zinības un prasmes apguvušiem, politiķiem, pie mums nekas nemainīsies un viss peldēs pa straumi uz nekurieni.

trešdiena, 2019. gada 5. jūnijs

Kārtējās pārdomas par viskautko

1. Nemaz nebija tik grūti apgūt EDS sistēmu un nosūtīt gada pārskatus gan par sevi gan par biedrību. Par biedrību pat atskaitījos vispirms. To bija visvienkāršāk veikt. Pie savas deklarācijas bija nedaudz jāpiedomā, bet ar to es arī tiku galā. Nākošo gadu būs jau vieglāk un apgūšu vēl šo to šajā sistēmā. Dikti iesaku - tā iet ātrāk, nekā sēdēt garās rindas VID'ā lai ko noskaidrotu vai nokārtotu. Bailes no neziņas bija lielākas par pašu darbības procesu.
Kad pēdējo reizi tur biju, pabrīnījos, ka ir vēl cilvēki, kas nav iesnieguši fiziskas personas gada ienākumu deklarācijas par 2015. un 2016. gadiem. Gadās tomēr visādi īpatņi, kam naudiņa gadiem nav vajadzīga bijusi, tad pēkšņi kas pielec un sākas skriešana uz VID'u.
2.  Tagad iekšā ir vēsāks nekā ārā bez visa kondicioniera un logi ir vaļā tikai vienā dzīvokļa pusē. Lai nav caurvēja. Caurvējš ir viena ļoti nejauka lieta - var ļoti ātri saaukstēties un kuram nu patīk šņaukāties un puņķoties vasaras siltajās dienas.
3. Jau no aprīļa beigām dodos uz dažādiem pasākumiem pilsētā, bet gandarījuma un prieka nekāda, tikai sajūta, ka esmu bijusi un piedalījusies. It kā jau katrs ir savādāks un redzu ko jaunu un atšķirīgu no pērnā gada, bet tomēr. Varbūt vasaras laikā kas mainīsies un sajutīšu pasākuma gaisotni un noskaņu. Pat tas, ka nekad nedodos viena uz pasākumiem, nemazina šo nepiepidības sajutu. Tiešām ceru, ka kas mainīsies.
4. Vai nu mana pareizrakstība ir uzlabojusies, vai arī aizrādītājiem ir apnicis man norādīt uz drukas kļūdām. Daudzas tomēr pamanu pati bez aizrādījuma un salaboju to, ko pamanu. Lielumlielais paldies tiem, kas mani lasa un komentē. Nejūtos aizmirsta un pamesta.

pirmdiena, 2019. gada 3. jūnijs

Sīkpārdomas, kas sen nav bijušas

1. Nav tāda īsti vasarīga noskaņojuma. Pat nezinu, kāpēc. Vēroju, kā aiz loga papeles savu pūku izdāļā pa labi un pa kreisi, saulīte spīd, viss ir zaļš un ir pietiekami silti, bet vasaras noskaņojuma nav. Esmu viena 3 istabu dzīvoklī kopā ar kaķi un pūlos apgūt šo platību un vakaros nebaidīties no visādiem trokšņiem. Katrā gadījumā vienā no maniem iepriekšējiem postiem bija ieviesusies neprecizitāte - meklēju kompanjonu vismaz vasaras mēnešiem (vai līdz tam laikam, kamēr atradīšu darbu) jo no savas pensijas izvilkt, kamēr dēls ir Ukrainā, maksu par šo dzīvokli izvilkt nevarēšu.
2. Pie viena neatteiktos no kompanjona rītdienai braucienam uz VID Talejas ielā Mežparka pusē. Tur var būt ahūnas rindas un rindā sēdēt bez kompānijas ir visai nomācoši. Visi paziņas un draugi, ka jau darba dienā, ir ar kaut ko aizņemti, bet man pietiek ar vientulību vakaros. Pie viena atpakaļceļā jāieskrien kapos pie tēta un mammas un jāapkopj kapavietas. Tad visas parējās būšanas, ja kompānija atradīsies.
3. Par spīti savai depresijai un sliktajam noskaņojumam tomēr izlienu no mājas un dodos uz kādu pasākumu. Jau esmu bijusi četros pasākumos un nemaz tik slikti nejūtos, kad esmu cilvēkos un kaut kas apkārt notiek. Centīšos izmantot visas vasaras iespējas un apmeklēt pēc iespējas vairāk pasākumu.
4. Darba meklējumi turpinās visos iespējamos veidos un ceru, ka kaut ko atradīšu.
5. Ir baigi nomācoši kļūt atkarīgai no kompānijas, bet arī tas ir jāiemācās. Citādi var galīgi nojūgties.

piektdiena, 2019. gada 31. maijs

Atkal meklēju

1. Šoreiz meklēju dzīvokļa biedru par 200 eirikiem mēnesī. Puika visu vasaru braukās apkārt pa ārzemēm un viena 3 istabu dzīvokli + kaķi nepavilkšu. Ir pagaidu internets, par stabilo sarunāsim īpašīgi un dalīsimies maksājumā.
2. Kaut patrāpītos darbiņš kaut uz pāris stundām dienā neliela ofisa apkopšanā, kādu papīru rakstīšanā (lietvedība, vietējā arhīva sakārtošanā). Vai arī kas cits uz nepilnu darba dienu, bet pilnīgi oficiāli ar visu līgumu un nodokļiem.
3. Joprojām meklēju pircēju ainavām, kuras gleznojuši latviešu mākslinieki. Tik  jāsazinās ar mani un jābrauc skatīties - kura glezna patīk un jāvienojas par cenu. Bildes ielikt patlaban nevaru, netieku galā ar savu mobilo.

ceturtdiena, 2019. gada 30. maijs

Arets Paeglis

Zinu, ka daudzi lasītāji mani virtuāli nomētās ar veciem tomātiem un citam tamlīdzīgam lietām. galu galā Arets ir gudrs puisis, Transhumānistu asociācijas biedrs un vēl daudzu citu zinātnisku biedrību biedrs un zinātnisku titulu īpašnieks. Visumā interesants sarunubiedrs. Ir interesanti ar viņu sarunāties, ietusēt kompānijās. Šai ziņā neko sliktu nevaru teikt.
Tomēr sadzīviskā ziņā ar puisi ir problēmas, kuras izjutu pēdējā pusgada laikā. 
Stabila darba nav, tikai piehaltūras par nelielām summām, virtuvē rēķināšanās galvenokārt ar sava vēdera vajadzībām. Pie kam visa ēšana notiek naktīs. Pa dienu vari ko pagatavot - nav apetītes. Bet ir bijuši gadījumi, kad gulēt aizejot izrēķini, ko gatavosi nākoša dienā, bet no rīta konstatē, ka daudzu ēdiena pagatavošanas ingredientu vienkārši nav un nevienam nav naudas, lai nopirktu ko vietā un pagatavotu kārtīgu ēdienu uz vairākām ēdienreizēm. Ir apēsts pa nakti. 
Kompī un ledusskapī puisis dzīvojas naktī, pa dienu guļ un slikti jūtas. Jāpiezīmē, ka slikti jūtas viņš jau no pērnā rudens un mediķi nevar pateikt šīs sliktās pašsajūtas cēloņus, jo pēc analīzēm viss esot kārtībā.
Par savu dzīvošanu, vismaz mūsu koeksitences pēdējos mēnešos, nebija gatavs maksāt, komunālo maksājumu par dzīvokli parāds bija samilzis. Un maksāt kaut pa daļām puisis nebija gatavs. Nav brīnums, ka atbildīgie dzīvokļa īpašnieki viņu vienkārši delitēja no dzīvokļa. Bija apnicis klausīties, ka rītu viss būs un viss nokārtosies.
Viņa prombūtni no savas pašreizējās dzīvesvietas vērtēju dalītām jūtām. 
No vienas puses - bija cilvēks, ar kuru vakaros aprunāties par viskautko, bet no otras puses - klausīties pastāstus, ka rītu viss nokārtosies un būs..... Cilvēks laikam cerēja, ka es vai dzīvokļa īpašnieki visu apmaksās un viņš varēs mierīgi turpināt eksistēt savā zinātnes pasaulītē un ne par ko citu nedomāt.
Ir zināms, ka viņam ir daudz parādsaistību, par kurām vienkārši ir aizmirsts un tās netiek atdotas. Labi, daudz nepārmetīšu šajā jomā - pašai ir daudz parādu, bet man tie ir pierakstīti un pamazām, pa daļām es cenšos tos dzēst no savas nelielās invaliditātes pensijas un šādā veidā daļa jau ir dzēsta. Ja vēl patrāpās darbs, kaut uz laiku, parādu atdošana pasteidzinās.
Bet par Aretu runājot - labāk koeksistences lietās ar viņu nesaistīties. Pilnīgi pietiek ar reizīgām ietusēšanām sabiedriskā telpā,

sestdiena, 2019. gada 18. maijs

Latcon 2019

Latkons notika gan vakar, gan notiek vēl tagad. (Ja es pareizi atceros programmu). Tomēr izsēdēt abas dienas lekcijas un diskusijas šogad nebija spēka. Vakar nosēdēju pusotru lekciju, šodien aizbraucu pēc pirmās. Personiskās problēmas ņēma virsroku.
Pirmais latkons, kuru nenosēžu no zvana līdz zvanam un tas ir nepatīkami.
Laikam uz muzeju nakti arī nedošos. Ja pareizi saprotu, tā paredzēta šonakt. Uz kādu muzeju aiziešu citu reizi, kad būs mazāk tautas. Man jau valsts muzeji ir par brīvu. 
Plašāku ieskatu latkonā kā arī bildes ielikšu citu reizi, kad atkal būs piekļuve internetam.

otrdiena, 2019. gada 14. maijs

Kārtējais Latvijas Fantāzijas un Fantastikas biedrības gada pasākums LatCon jau šīs nedēļas beigās.

Vēršu jūsu uzmanību uz programmas izmaiņām. Kristapa Anderejsona vietā sestdien uzstāsies Normunds Kozlovs ar savu lekciju.
LatCon 2019 Rīgas Centrālajā bibliotēkā
17. un 18. maijā Rīgas Centrālajā bibliotēkā (Brīvības ielā 49/53, 2. stāvā) notiks Latvijas Fantāzijas un Fantastikas biedrības (LFFB) rīkotais gada pasākums fantāzijas un fantastikas interesentiem.
LatCon 2019 ir tematiski izglītojošas un izklaidējošas lekcijas par fantastikas un fantāzijas žanru tēmām un saistošas diskusijas.
17.maijs
17.30 Artis Āboltiņš. Bruņojums fantāzijā un realitātē: kino un vēsture.
18.30 Tikšanās ar izdevniecības PROMETEJS pārstāvi Andri Bekmani.
18.maijs
12.00 Aivars Liepa. Baltieši krievu fantastiskajā literatūrā.
13.00 Ilmārs Bite. Čehu literatūras klasiķis Karels Čapeks.
14.40 Normunds Kozlovs. Platonovs un krievu kosmisms.
Laipni lūgti visi fantastikas un fantāzijas cienītāji, kā arī citi interesenti!

svētdiena, 2019. gada 12. maijs

Pārdodu

1. Dzīvoklī, kurā pašlaik mitējos, saimnieks lūdza pārdot tur esošās gleznas. Visas ir ainavas vērtībā no divciparu skaitļa. Visas ir ainavas. Dažas pat vecmeistaru gleznas. Diemžēl fotogrāfijas salikt nevaru, jo mobilais ieklibo. Interesentus lūdzu sazināties ar mani personiski, lai varētu atbraukt un izvēlieties vēlamo. 
2. Tāpat ir pārdošanā  Latvijas Padomju Enciklopēdijas sējumi tiem, kuriem tādas lietas interesē kā relikts. Var droši sazināties ar mani un norunāt tikšanos. Par cenu var cienoties.

Pirmās Lieldienas Brīvdabas muzejā

Rakstu ar laika atstarpi, jo kaut kā bija visādas problēmas un pēc tam piemirsās.
Apmeklēju šo pasākumu kopā ar Ilmāru Biti. 
Pasākumā, kā vienmēr, daudz visādas tirdzniecības vietas. Priecēja tas, ka bija atvēlēts daudz vietas dažādām lieldienu aktivitātēm. Bērniem tur bija daudz kur izlikt savu enerģiju, bet arī pieaugušajiem bija ko darīt.
Kopā ar Ilmāru apmeklējām muzeja jaunieguvumu nelielo izstādi, nedaudz pastaigājām pa pašu Brīvdabas muzeju. Atradu pat lauku sētas vietu, kurā pirms dažiem gadiem uzturējos somu filmas Tacit Wisdom uzņemšanas laikā.


trešdiena, 2019. gada 8. maijs

Saulainas dienas pārdomas - sen nav bijušas

1.Diena jauka, viss zied un plaukst. Ka jau maijā. Un pavēsi, pat krietni pavēsi - kā jau ievziedu laikā. Tiesa, citus gadus ir bijis siltāks laiks un nav bijis jāmeklē martā/aprīlī velkamais pavasara pasiltais praķis. Aprīļa beigas bija siltākas. Māsa saka, ka arī Nīderlandē tā esot.
Bet nekur īpaši triekties uz pilsētu negribas, kaut kā pievelk internets, kas pēdējos mēnešus tiek ķerts kā pele slazdā. No manis neatkarīgu apstākļu dēļ nav nokārtots stacionārais internets un radgabals ir aizlienējis savu planšetniekuar bezlimita internetu, tad nu tas tagad ir pieslēgts lielajam datoram un apkalpo vajadzības.
2. Es aprīļa beigās, Uzreiz pasaku, ka redzamās pudeles nav manas, tik noliktas fonā, kamēr topu bildēta.

svētdiena, 2019. gada 5. maijs

Hjū Loftings. Doktors Dūlitls un peldošā sala

Atkal kārtējā bērnu/pusaudžu grāmata, kuras pirmā lasīšana man notika 10 gadu vecumā 1973.gadā, kas sakrita ar grāmatas tulkojuma pirmizdevumu latviešu valodā.
Toreiz mani grāmata aizrāva ļoti un dikti visu ceļu no Daugavpilij līdz Rīgai. Un Ilgi pēc tam. Neskatoties uz to,ka grāmata domāta jaunākai auditorijai, nekā es tobrīd biju un vēl tagad esmu. 
Grāmata ir par dabas pētnieku un viņa asistentu viņu klejojumos izprast esošās dabas pasauli un "civilizētās" pasaules saskarsmi šajos ietvaros.
Arī patlaban mani grāmata aizrauj ar savu vienkāršību un brīžiem acīmredzamo neoloģismu, bet tomēr ir interesanti lasīt un pārlasīt, lai gremdētos nesamaitātas bērnības un jaunības laiku laikos.

svētdiena, 2019. gada 7. aprīlis

Astrīda Lindgrēna. Mēs, Sālsvārnas salas vasarnieki

Šo grāmatu izlasīju vēl pusaudža gados, bet joprojām pārlasu ar lielu aizrautību.
Grāmata nav dziļi filozofiska, tā ir grāmatas nosaukumā minētās salas iedzīvotāju vasarnieku ģimenes ikdienas dzīve ar ikdienas dzīves sīkā humora piedevu. Sirsnīga un mīļa grāmata.
Skaitās jau bērnu literatūra, jo autore rakstīja bērniem, bet daudz kas no rakstītā tiek saprasts un izprasts tikai brieduma gados. Un paliek neatbildēti jautājumi.
Par pašiem grāmatas varoņiem runājot ļoti patīk Melkersonu ģimenes saliedētība un savstarpējā mīlestība, kas izpaužas visdažādākajos veidos, patīk mazā Čorvena ar savu sešus gadus veca bērna nesalaužamo loģiku. Un, ja tā padomā, cik bieži mēs, pieaugušie kļūstam bezspēcīgi maza bērna loģikas priekšā.
Tomēr, no pieauguša cilvēka redzesleņķa paliek neatbildēts jautājums par pašu Melkeru. Pēc Melkera sievas nāves visa mājsaimniecība tiek uzvelta uz vecākā bērna, meitas Malinas, pleciem. Meitene velk visu kā nu var un prot, pieredzi un iemaņas apgūstot palēnām un pamazām. Tas nozīmē, ka viņai tiek atrauta lielumliela daļa no bērnības priekiem un izklaidēm. Viņai jāstutē visi trīs jaunākie brāļi un bieži pat tēvs, kurš grāmatā raksturots kā pieaudzis bērns. Tomēr - Melkers ir pieaudzis vīrietis ar dabiskam pieauguša cilvēka fizioloģiskām vajadzībām. Vai tiešām viņa dzīvē pēc sievas nāves nav bijušas nevienas sievietes kaut vienas nakts pasākumam? Kaut kā neticams liekas šis fakts. Bet par to jau laikam bērnu auditorijai veltītajā grāmatā nerakstīs.

trešdiena, 2019. gada 3. aprīlis

Esmu atpakaļ

Esmu atpakaļ pēc vairāk kā divu mēnešu klusēšanas. 
Biju saslimusi diezgan pasmagi. Šoziem gripa kāva nežēlīgi. pat līdz slimnīcai tiku. Visai jautri jau nu bija. Iekļuvu slimnīcā, kad tur jau nedēļas divas bija pasludināta divu mēnešu karantīna un viesi drīkstēja tikai pienest paciņas. Tomēr - kāda tur karantīna, ja medpersonāls nodaļā mainījās pēc noteikta grafika un pats reizēm strādāja par spīti neveselumam un pretgripas zāļu lietošanai. Kā arī tas, ka pīpētāji (tai skaitā arī es) bija priviliģēti, jo 8as reizes dienā (no 8.00 rītā līdz 20.00 ik pa 2vām stundām) tika kolektīvi izvesti ārā ievilkt dūmu. Parasti tas gan ilga 5 - 10 minūtes. Atkarībā no tā, vai pavadošā sanitāre pati smēķēja vai nee. Un, par cik palātās bija mobilo telefonu īpašnieki, nebija grūti saorganizēt pienesuma atgādāšanu pīpētājiem šīs pīppauzes laikā. Tā ka karantīna bija visai nosacīta un smagāk skāra tos, kas nepīpēja.
Atgriežoties no slimnīcas kāds laiciņš pagāja, kamēr nomaksāju slimnīcas rēķinus un izcīnījos ar interneta atjaunošanu. Tagad atkal esmu apritē un Gan jau kaut jauns un interesants parādīsies. Sezona ir sākusies un pasākumu būs daudz, gan jau ko savočēšu un salikšu lapā, kā arī kādus citus jaunumus piemeklēšu. Ziemas miegs un depresņaks ir beidzies, jāsāk darboties.

ceturtdiena, 2019. gada 24. janvāris

Going Postal

Diemžēl nezinu, kā šo filmu nodefinēt latviski. Krieviski tā nosaukta par Opočtarenije. Filma ir pēc tāda paša Terija Pračeta darba. Principā ekranizācija. Divās no galvenajām lomām spēlē Deivids Sušē (spēlējis Erkilu Puaro Agatas Kristi romānu ekranizācijā par šo privātdetektīvu) un Andrievs Sakss (spēlējis Troņu spēlēs kā Lankasteru karaliskās dzimtas tēvs).
Filmas (un laikam arī grāmatas) sižets balstīts uz to, ka Ankmorporkas galva uztic blēdim atjaunot pasta sistēmu valstī, lai tā konkurētu ar citu ziņu pārraides sistēmu, kura ir padārga un bieži tai notiek kādas kļūmes. Protams, neiztiek bez mīlestības līnijas, kura beidzas laimīgi. 
Visumā filma man patīk. Tā ir no Terija Pračeta Plakanās pasaules romānu sērijas. Filmu novilku torentos, atstāju sev uz desktopa un ik pa brīdim noskatos.
Aizrauj ar savu ieintriģējošo sižeta līniju un veiksmīgi nokomplektētu aktieru sastāvu.
Iesaku tiem, kurus interesē fantāzijas tēma, bet vispār to ir vērts noskatīties arī tiem, kurus fantāzijas tēma neinteresē.

svētdiena, 2019. gada 20. janvāris

Janvāris

Ir tāda sajūta, ka janvāris ir pats garākais mēnesis gadā, kaut arī ir citi mēneši ar tādu pat dienu skaitu. Tikai ja pārējie paskrien kā vēja spārniem, janvāris velkas kā slims gliemezis uz bērēm. Pie viena mani draugi ir nolikušies kolektīvajā slimošanā un nav kompānijas kurp aiziet. Vienai nav pārāk interesanti.
Apakšīrniekam dotajā brīdī nav naudas, lai kurp dotos. Viņam taču jāmaksā par ieejas biļeti valsts muzejos bet kara muzejs man uz doto brīdi apnicis. Pārāk daudz reižu uz viņu esmu gājusi. Protams, varētu aiziet vēl un paķert apakšīrnieku kompānijā, bet viņam ir tendence gulēt līdz vēlai pēcpusdienai un tad jau nesanāk normāli izkasīties uz muzeju.
Tieši janvāris ir bijis tas mēnesis, kad visvairāk ir gribējies tupēt mājās un nekur neiet. Citos mēnešos tā tik izteikti nav. Pie viena šogad tā sniega ir pavairāk, kā citus gadus.
Īpaši jau neslinkoju pa māju, šo to padaru. Lielākā darīšana sāksies nedēļas beigās, kad māsa atbrauks no Nīderlandes atvaļinājumā un 28jā man jādodas pie ārst pēc nosūtījuma uz slimnīcu. Šoreiz uz Aptiekas ielas slimnīcas telpām, jo pagājušo pavasari drusku pārkāpu iekšējās kārtības noteikumus 20.nodaļā Veldres ielā un man uz to nodaļu tagad ceļš ir slēgts uz garu laika periodu
Par spīti visai nepatikai pret ziemu un janvāri it īpaši, priecē tas, ka sastopu daudzus, kas dodas uz tuvējo Biķernieku mežu slēpot. Pati neaizraujos ar šo sporta veidu, jo tālāk par pirmo koku neesmu tikusi nekad un slēpes vienmēr ir čupā.

piektdiena, 2019. gada 11. janvāris

Nepatika un citas lietas

1. To, ka man nepatīk ziema daudzu iemeslu dēļ, rakstīju jau iepriekšējā postā. Vēl viens iemesls, kāpēc man šogad jo īpaši nepatīk ziemīgais janvāris ir tas, ka zābaki jātīra katru dienu. Pat vairākas reizes dienā, ja vairākas reizes ir jāiziet no mājas. Te sētnieki celiņus, takas un taciņas ar smiltīm un sāli nokaisījuši tādā daudzumā, ka zābaki, pat svaigi notīrīti un nopucēti, ātri vien kļūst netīri, kā dubļos izmīcīti, un ar baltajām sāls svītrām uz tiem. Pagājušajā ziemā pietika ar to, ka tos notīrīju apmēram reizi nedēļā profilaksei.
2. Īpaši nepatīk tas, ka dēls februārī pārvācas uz dzīvi uz ASV pie savas sievietes. Bet nu tā ir viņa izvēle un manām domām un vēlmēm te nu nekādi nav nekādas nozīmes. Viņa izvēle un viņa dzīve. Feisbukā jau sakomunicēsim un braukāsim viens pie otra ciemos (ja man, protams, tiks apmaksāts ceļš turp un atpakaļ). Pavisam pārvākties pie viņa - šobrīd neesmu gatava vēlreiz kardināli mainīt savu dzīvi. Jau tā man nācās daudz ko mainīt savā dzīvē un ritmos, kad aizgāju prom no māsas dzīvokļa.
3. Nepatīk tas, ka pamatoti aizrāda uz drukas kļūdām manos tekstos un komentāros, Mana vaina - pirms publicēšanas nepārlasu - it īpaši komentārus un "neizkasu blusas". Labi, ka lasītāji mani saprot, tik aizrāda uz kļūdām.
4. Paldies tiem, kas reizēm atķeksē reklāmas manā blogā.

ceturtdiena, 2019. gada 10. janvāris

Ziema

Man ziema nepatīk. Jau kopš agras jaunības. It īpaši janvāris, kas ar saviem nevienmērīgajiem klimatiskajiem apstākļiem velkas kā piedzēries gliemezis uz bērēm. Kaut arī tagad pēc kalendāra trešdaļa janvāra jau nodzīvota.
Skolas gados janvāri kut kā mēģināju mājās nosēdēt ar vecāku zīmēm, "saslimšanām" variējot. Februārī sākās kaut kāda iekšēja atmoda. Kad sāku strādāt, tad nu diemžēl šādas izlāpīšanās nesanāca un bija jāsamierinās ar situāciju. 
Pēdējos gadus atceros, ka, ja nebija nekādu darba attiecību, janvārī praktiski no mājās ārā nelīdu. Tiesa, pēdējos dažus gadus tomēr janvārī esmu aktīvāka un vismaz kaut ko daru. Ja ne ārpus mājas, tad mājā noteikti un arī kādus pasākumus apmeklēju.
Tagad arī meklēju darbu, skraidu uz darba pārrunām, bet diemžēl jārēķinās ar to, ka februārī likšos slimnīcā uz nenoteiktu laiku. Un tas jau potenciālam darba devējam var ļoti nepatikt, ja es tagad iesāku strādāt un uzreiz liekos slimnīcā. Pie viena janvāra beigās uz pāris nedēļām atbrauc māsa no Nīderlandes atvaļinājumā, ar viņu arī vajadzēs pasabiedriskoties un pabeigt tos iesāktos darbus, ko pagājušo ziemu un vasarā nepabeidzu darīt savas istabas atbrīvošanā no liekajām mantām.
Katrā gadījumā ir sagaidāms jauns saraksts ar promdodamajām grāmatām un citām lietām. Bet tas jau laikam uz martu vairāk, jo tā nolāpītā slimnīca priekšā.
Bet nu nemīlu es ziemu ar tās agro tumsu un īso gaismas periodu. Kaut kā nomāc un iedzen depresijā.

otrdiena, 2019. gada 8. janvāris

Ticības jautājums

Šis raksts laikam būs nedaudz haotisks. Domas ir savervelējušās raibās krāsās un izteiksmēs.
Kristiānisma, jūdaisma un musulmanisma šūpulis ir Jūdeja. Visu triju  galveno civilizētās pasaules reliģiju šūpulis uzskatāms par Jeruzalemi. Tad kāpēc Jeruzalemi nepasludināt par brīvpilsētu? Brīvpilsētu, kurā atrodas visu triju reliģiju svētvietas. Ja Vatikāns un Meka ir tikai apvienojošās reliģijas novirzienu svētvietas, tad Jeruzaleme ir visa notiekošā centrs. Un kāpēc visa kristiānisma, jūdaisma un musulmanisma garīgajiem līderiem pavisam un negrozāmi neizvēlēties par savu ticības sēdekli Jeruzalemi un no turienes vadīt puspasaules garīgo dzīvi?
Es še nerunāju par austrumu reliģiju, kuras pamatbūtība ir nedaudz savādāka.
Bet padarīt Jeruzalemi par puspasaules galveno pilētu, nevis tikai par Izraēlas galvaspilsētu, būtu pozitīvs politisks solis pasaules mērogā uz ilgiem laikiem.

piektdiena, 2019. gada 4. janvāris

4.janvāra pārdomas

Ir diezgan agrs rīts. Drusku pāri septiņiem. Tiesa, bieži es rakstu ko še ap pieciem - sešiem, jo mostos ļoti agri neatkarīgi no tā, cikos aizeju gulēt. Iekšējais pulkstenis nostrādā un neko nevaru padarīt. Citreiz aizeju diendusu pagulēt, citreiz noskraidos un nodarbojos visu dienu līdz vakaram. Bet par miega zāles nepalīdz tam, ka mostos agri. Tā ka - vai ir vērts dzert miega zāles? Nezinu, ar ārstu jāaprunājas, jo reizēm par spīti visām miega zālēm nevaru kādas stundas aizmigt un gaidu, kad nāks dabiskais miega "lūziens".
Aizvakar ar dēlu bija stīviņš, kļūdījos es. Viņa reakcija bija dabiska. Vakar it kā izlīgām un sapratāmies. Viņš pat praktiski pusi dienas nosēdēja pie manis istabā, spēlējot datorspēles un klausoties un lasot jaunākās ziņas. Nevis pie savas sievietes puikas istabā. Nezinu, vai tas bija par iemeslu, ka viņa diezgan agri aizbrauca uz Tartu vai kas cits. Neņemos spriest, viņu attiecības.
Ar apakšīrnieku arī neviennozīmīgas attiecības. Nē, mēs neveidojam pāra attiecības un vispār mums nekādu dažādi traktējamu attiecību nav. Toties ir lietas, kas man viņā nepatīk. Laikam tas viss jāizrunā ar dēlu, lai saprastu situāciju un kaut kā iekļautos ritmā.
Vispār tas ir dīvaini - man ar dēlu ir daudz labākas attiecības, kad viņa sievietes nav klāt, nekā tad, kad viņa ir še. laikam tipiskā mātes greizsirdība. Pret citām puikas sievietēm šādas attieksmes nav bijis.
Cītīgi pārskatu ss.lv darba meklējumos, vakar pat drusku paskraidīju pa pilsētu piedāvājoties darbā. nekas, līdz mēneša beigām atradīšu darbu. Nav ko iespringt.
Paldies tiem, kas mani lasa un reizēm uzķeksē uz reklāmām.

otrdiena, 2019. gada 1. janvāris

Jauns gads - jauns sākums

Gadumiju un svētku salūtu ar visu gadumijas šampānieti nogulēju. Līdz pusnaktij laikam jau izturēja dēls un viņa sieviete. Pati, mūsu apakšīrnieks un dēla pusbrālis pa tēva līniju ap deviņiem izdzērām uz trim vienu pudeli šampānieša (labi, ka bija divas - otra palika dēlam un viņa sievietei) un lēnām briedām uz gulēšanu. Nezinu, cikos "atlūza" viņi, es praktiski tūlīt pēc tam.
Toties jūtos izgulējusies un atpūtusies.
Iepriekšējā vakarā jaunatne bija "uzražojusi" visai vētrainu tusiņu un gada pēdējā dienā jutās ne pēc kā un ne pēc gadumijas svinētājiem. Man arī īsti nekur negribējās vilkties un ciesties līdz pusnaktij vienas šampānieša glāzes dēļ.
Tas tā, par vakardienu.
Par šodienu runājot ir plāniņš nekur no mājas ārā nelīst. Nezinu, vai izdosies.
Ar rītdienu, kas nu beidzot ir pirmā oficiālā darba diena jaunajā gadā un pēc svētkiem ir plāns sākt meklēt darbu kaut uz dažām stundām dienā divas - trīs dienas nedēļā. Vai izdosies mēneša laikā ko atrast - nezinu. Bet ceru. 
Kādreiz bija doma rakstīt tā, lai baltais runcis mani pieminētu savos blogāres apskatos. Tagad saprotu, ka man nemaz tik ļoti nevajag. Rakstu tik dažādi un haotiski, brīžiem ielieku tikai bildes. Jāpriecājas, ka mani tomēr lasa un izsakās par uzrakstīto.
Vispār plānu šim gadam ir daudz, cik no tā visa taps izdarīts, to laiks rādīs.