Šoreiz pieķēros pārlasīt visu triloģiju.
Un sapratu, ka Džeksons no grāmatas daudz ko nebija ielicis filmā, jo ne jau visu grāmatas noskaņu var ekranizēt, tomēr filma jau no tā neko nezaudē. Tiesa, arī daži tēli iztrūkst.
Grāmatās ir skaistas vietas, kas liek aizdomāties par lietu kārtību un būtību. Par dažādo būtņu sadzīvošanu un saprašanos. Par lietām, kas skar mūs arī tagad. Miers, atbildība par aizsākto uzdevumu un nastu, kas jāiznes līdz uzdevuma paveikšanai.
Grāmatu triloģija un filmas triloģija it kā ir kaut kas atsevišķs un tomēr viengabalains. Tas ir kaut kas fascinējošs un pievilcīgs.
Man abos šajos darbos patīk Frodo un Sema tēli, viņu pārmaiņas un nepārmaiņas šajos darbos. Būtībā mainās tikai Frodo gredzena iespaidā un, atbrīvojies no gredzena varas, viņš atgūst savu pamatbūtību. Sems pa lielo nemainās un visu sižeta laiku paliek tas pats uzticīgais palīgs un atbalstītājs pat tad, kad Frodo šķietami novēršas no viņa.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru