Tāds dīvains dzimšanas dienas rīta cēliens. Divos portālos, kuros apgrozos visai biezi, apsveikumi šajā rītā jau sabiruši gana daudz. Sākot no pieciem rītā. Vienīgi mājinieki guļ un čuč. Tomēr nē - dēla meitene man no savas guļamistabas datora uz manas istabas datoru atsūtīja kolosālu sveicienkaķi ar visu konuscepuri. Izskatījās visai amizanti.
Un - vienkārši paziņa no rajona (izdevies rajonā sapazīties ar cilvēkiem) prezentēja man nelielu dāvaniņu. Tas pagaidām arī viss.
Pagaidām viss kā parasti. Mājas solis ieskaitot veļas mazgāšanu. Un mājinieku gulēšanu neticami ilgi šorīt. Parasti ap šo laiku jau notiek dzīva kustība mājās un es tik viegli netieku pie datora kopš abi mani laptopi viens pēc otra nomira dabiskā nāvē un izbeidza savu pastāvēšanu. (loti ceru, ka kādam atradīsies lietots laptops, kuru varētu man atdot par kaut kādām naudiņām).
Ceru uz vakara saviesīgumu, jo māja pilna cilvēku un uz brītiņu uzaicināti vēl divi. Ceru, ka kaut viens no tiem ieradīsies un varēsim pasabiedriskoties. Pašreiz gan ir tā, ka nevaru nopirkt ne torti, ne sveces, ko nopūst. Līdz pensijai vēl nedēļa jāgaida. Un VID'ā iesniegtie attaisnotie izdevumi vel nav ienākušies. Varbūt parādīsies tikai uz vasaras beigām. Tā naudiņa jau ieplānota izdevumiem.
Tāpat ceru uz vakaru, kad mājinieki sarosīsies un kaut kas notiksies. Savādāk tāda trūvīga sajūta.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru