Latkons izdevās. Un tāds, kā bija iecerēts. protams, bija daži "nobrucieni" lekciju norisē un programmā kā tādā, bet kopsummā - aina pat ļoti pozitīva un cerīga. Ar tendenci attīstīties.
Sajūsmināja "Miroņu krīzes sanāksmes" komandas azarts šajā sanāksmē, kā arī tas, ka viņi ar savu azartu spēja piepildīt VISU. Bija patīkams cieņas pilns moments, kad Latvijas krievu diaspora, prezentējot savus larpus, mūs uzrunāja un citādi komunicēja auditorijā latviski par spīti tam, ka daži no mums pārgāja uz krievu valodu, viņus uzrunājot. Tas bija tāds silts brīdis - divas diasporas ciena viena otru tik tālu, ka uzrunā otru viņa dzimtajā valodā un nemaz nejūtas apdalīti vai citādi aizskarti.
Par pašu biedrību runājot. Ir patīkama sajūta, ka mēs esam; ka, citējot Ostapu Benderu, "Ledus ir sakustējies, piesēdētāju kungi!". Aizvadītā sezona ir cerīga, ir uzplaukuši jauni asni - cilvēki, kas grib un var darboties. Kas zina, ko grib un kā grib. man tiešām prieks par Laumu, par Vitu, Gunti, un jo īpaši par Vilhelmīni. Meitene spēja būt un pastāvēt par spīti reizēm neizpratnei un nesapratnei.
Par pārējo, kas satrauc - var jau būt, ka vēlāk izteikšos. Tam visam ir jānosēžas.
Kā žagata ligzdā vācu sevi un savus draugus. Un anonīmos komentārus dzēsīšu neatkarīgi no komentāra teksta!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru