Nu jau 1.janvāris šajā, 2015.Kazas gadā, iet uz beigām. Vakar bija baaigais pezimisms uznācis. Šodien garastāvoklis ir nedaudz labāks. Varbūt tāpēc, ka jau no paša rīta ir siltāks, nekā bija vakarrīt.
Manis pēc visa ziema var būt nelielos plusos. Tā, drusku vir nulles.
Zināma nostaļģija pēc padomju laiku tusiņiem. Kad veikalos nekā nebija, pēc tā paša nekā milzonīgas rindas. Toties ledusskapjos bija viskautkas (un nav svarīgi, kādos ceļos piepldīts ledusskapis). Un svētku galdi lūza no pārpilnības. Algas arī bija puslīdz ciešamas. Vismaz par tām varēja nopirkt visu to, kas veikalos bija un arī to, ko tirgoja zem letes kā kontabandu. Tagad veikalos pārpilnība, visu var dabūt. Ja tik ir nauda, kuras mūžīgi nepietiek.
Nesākšu sūkstīties par ekonomiku un valsts politiku algu jomā. Nodrāzta tēma.
Toties ir patīkamas bērnības atmiņas, kad mājās uz visiem svētkiem, visām jubilācijām tika rīkoti tusiņi, paaudze pirms manis un manu vecmāmiņu paaudze stāstīja daudz par aizgājušajiem laikiem, daudz dziedāja. Bija labas balsis.
Vai tagadējos tusiņos dzied? Runā par vēsturi? Vai tagad galdi lūzt no ēdienu pārpilnības? Tagad tusiņos galdi lūzt no dzērienu pārpilnības. Tagad nerunā par vēsturi, tagad runā par viskautko ikdienišķu, tagad nedzied tusiņos. Žēl.
Kādreiz uz tusiņiem pat mājas apstākļos no skapja tika vilkta laukā smukākā kleita un augstpsēžu kurpes. Tagad uz tusiņem ierodas ikdienišķi, kā uz darbu ejot. Nav vairs starpības starp ikdienu un svētku reizi. Viss kaut kā nonivelējies. Mūsu pašu attieksme vai kas cits?
Garas un skaistas vēstules rakstīt esam atradinājuīes. Visu atsver internets un telefons, pie kam mobilais. Ar īsām, lietišķām sarunām un frāzēm. Nav vairs laika izgaršot katru uzrakstīto vārdu un uzrakstītās sajūtas. Viss nobanalizējies un lietišķojies.
Nezinu pat, kā tagad jaunie ļaudis viens otram mīlestībā atzītas. Vai uzrunā viens otru dzejā un aicina izbaudīt romantiku mēnesnīcā? Vai dodas nakts pastaigās pa piesnigušu pilsētu? Nezinu. Diez' vai viņiem tam pietiek laika.Un saprašanas.
Toties mums ir vesela gūzma pilsētas svētku visādu, kas manā jaunībā nebija. Ir kur aiziet, ir kur sastapt citus cilvēkus. Agrāk citus varējaredzēt dziesmusvētkos, krogos, dažā labā koncertā (tie gan notika koncertzālēs, nebija brīvdabas koncertu un lielu haļļu visādiem pasākumiem....)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru