Laikam sanāks pamatīgs "uzbrauciens" gan dzeltenai presei, gan tiem, kas veicina tās neglīto darbošanos.
Nē, es neesmu pret presi vispār un es neesmu pret sabiedrības informēšanu. Sabiedrība ir jāinformē par jaunumiem, kas skar sabiedrisko dzīvi un attīstību, tās sadzīvisko vajadzību uzlabošanos.
Tomēr - kāda man un daudziem citiem darīšana gar Kardašjanu ģimeni Amerikā? Smukmeitiņas, kas groza dupsīšus augstākajā sabiedrībā. Un viss. Ne viņas aktrises, ne arī ir kādai magnātu - ražotāju industrijas ģimenes piederīgās. Lelles, kas grozās pa visurieni naudas maisa copēšanas nolūkos.
Bet informatīvajā telpā ļoti daudz un bieži par viņām parādās informācija. Kāpēc? Kuram normālam cilvēkam tas interesē? Laikam jau tiem, kuriem slimības izraisīta interese un nav tik smuks dupsītis.
Es neesmu pret sabiedrībā atpazīstamu un populāru cilvēku - aktieru, politiķu u.c. tamlīdzīgu personu - intervēšanu sabiedrības informēšanas nolūkos. Bet kur ir intervijas ar dārzniekiem, sētniekiem, pastniekiem, šuvējām? Tas ir - arī citiem citu darbu darītājiem. Galu galā aktiera, politiķa darbs ir darbs un tikai. Samērīgi salīdzināms ar jebkuru citu darbu, kurš tiek pildīts godprātīgi un ar tīru sirdsapziņu. Labi, miers ar to, ka nav (varbūt tomēr mazdruciņ parādās) intervijas ar vienkāršajiem darba rūķiem. Te ir normāla parādība visās intervijās - intervētājs uzdod jautājumu un intervējamais pats izlemj cik daudz un kādā līmenī atbildēt, Privātums tiek respektēts.
Bet kā nosaukt tos žurnālistus, kuri skrien pakaļ saviem objektiem pat uz tualeti? Rāpjas pa logu iekšā naktī guļamistabā? Fotografē cilvēkus viņu atpūtas brīžos? Tiem ir dots vienots nosaukums paparaci. Bet paanalizējot to tālāk - tie ir neētiski cilvēki, kuri gatavo skatāmmateriālu tik par neētiskiem lasītājiem. Galu galā - kāda kuram daļa, kā atpūšas vai ar ko kopā laiku pavada Šlesers no darba brīvajā laikā vai Imants Kalniņš tad, kad viņš nekomponē? Man kā ierindas cilvēkam ir svarīgs viņu padarītais darbs, nevis viņa guļamistabas notikumu naktī vai bērnu izklaides no mācībām brīvā laikā.
Guļamistabā mēs uzvedamies praktiski visi vienādi - cilvēki ar dabas nolikto kārtību vien esam. Un bērni pusaudžu vecumā visiem rada galvassāpes. Dažreiz šīs galvassāpes tiek radītas ari pēc pusaudžu vecuma. Minētais nenorāda, ka slavenību bērni būtu īpašāki par citiem bērniem.
Tad kas mums devis tiesības pārkāpt privātumu un interesēties par citu cilvēku privātās dzīves aspektiem? Uz godīgu jautājumu būs godīga atbilde, bet kāpēc man vai kādam citam jāzina par laikiem, kad kāds politiķis iet uz podu?
Daudzi no šiem paparaci var novest cilvēkus izmisumā. Ja princesei Diānai un viņas pasijai nebūtu bijis jābēg no paparaci, varbūt viņi vēl šobrīd būtu dzīvi.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru