Skārdeņpārdomas

Kārtējā skārdene uzdzen kārtējās pārdomas. Laikam par daudz to skārdeņu manā dzīvē ir šajā gadalaikā.

1. Kur bankas kontā izraut 30 eiro, lai līdz mēneša beigām aizbāztu mutes divām bankām, kuras negrib gaidīt līdz septembrim, kad saņemšu slimības pabalstu? Aizdevējam atdot varētu tikai oktobrī/novembrī, kad finanses būs nokārtojušās caurmērā tekoši.

2. Kā man patīk brīvdienu rīti Rīgā! Ielas patukšas, neviens nekur nesteidzas, cilvēku drūzmas nav (ja nu vienīgi pilsētā nenotiek kāds masu pasākums). Miers, klusums un labsajūta. Ikdienas steiga pilsētā spēj nogurdināt.

3. Kaut kāds dīvains miers iestājies un dienas vidus kļuvis garlaicīgs. No rīta darāmais apdarīts, vakara darāmais vēl nav iestājies. Ja neuzkuļas kāds draugs, kas izvelk no mājas - apātija un gulšņāšana vien sanāk. Un kā es agrāk mācēju laiku aizpildīt?

4. Kur vispār godīgā veidā izraut dažus tūkstošus eiro, lai tiktu kaut daļēji no parādiem un savu dzīvoklīti noīrēt? Kārtējo reizi aizņemties? Cik var? Tā - dzīvot uz parāda. Apnicis un nerezonē vairs. Nav tie gadi. Ir jāsāk maksāt parādus.

5. Ir idejas un plāniņi nākamībai. Bet skaļi ko izteikt vairos - zināma māņticība pašas noskaudumam. Vajag kompāniju, kas būtu ar mieru uzklausīt un darīt. Uzticoties un nejautājot "kāpēc?" un "vai vajag?". Ir, kā ir un vajag.