Pašlaik gatavoju LFFB lapai interviju ar Paulu Irbinu, kandidātu Mars One projektam, kura tapusi vēl pērnajā vasarā. Kad būšu sagatavojusi, paies vēl laiciņš, kamēr lapā ielikšu. Tad noteikti salinkošo. Ja neaizmirsīšu.
Pagaidām rakstam esmu tikusi tikai līdz pusei, tāpēc pilnībā par to izteikties neņemos. Tomēr jau tagad pārsteidz, izsauc nožēlu cilvēks, kurš taisās pamest mājas, visu, kas te viņam ir un triekties uz nekurieni. Saprotu jau, ka zinātnes vārdā, bet tomēr.
Kāpēc vispār ir jāpamet mājas, dzimtene, radi, draugi, paziņas? Savā ziņā saprotu tos, kuri aizbrauc uz laiku, sapelnī naudu un atgriežas to ieguldīt Mājās. Bet tie, kas aizbrauc uz neatgriešanos neviena nepiespiesti un nedzīti? Un tad no tāluma tikai kritizē un kritizē aizmirstot par tiem, kas palikuši un cīnās par savas Mājas eksistenci un pastāvēšanu.
Šis pat izbrīns attiecas daļēji arī uz Paulu Irbinu. Kas viņš ir? Avantūrists? Zinātnieks? Vīlies visās mājas būšanās un sačakarējis savu ģimenes dzīvi pie viena? Vai arī ne īsti draudzējas ar galvu?
Savā ziņā viņš pat ir pirmrindnieks, jo deva interviju vēl pirms iespējas aizbraukt un motivēja savu pārliecību.
Tomēr,cik man zināms, Irbins tā arī nekur nav aizbraucis. Vai nu netika nākamajā kārtā, vai to projektu piegrieza vispār - vai nu nerealitātes, vai neizstrādātuma dēļ. Citi, kas tam visam seko, zinās labāk pateikt.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru