Sestdien kopā ar dēlu pa dienu izmetām līkumu pa Ludzu. Tādu palielāku. Pastaigājām pa pilsētu un aizgājām uz Ludzas pilsdrupām.
Iespaids par pilsētu - pusaizmigusi brīvdienas mazpilsēta. maz mašīnu. Savā ziņā pilsēta pusdienas laikā atgādināja Rīgu sestdienu un svētdienu rītos, kad maz gājēju un maz auto. Tik ar to starpību, ka bija jau pusdienas laiks. Atcerējos savu jaunību, kad Rīgā auto bija maz arī darba dienās un par auto korķiem zinājām tikai no filmām par ārzemēm.
Pilsētiņa sakopta. Man patika tās miers un ielas, kas izliktas ar bruģi (laikam tā to sauc), nu līdzīgu tam, ar kādu tagad ir izklāta Krišjāņa Barona iela.
No pilsdrupām palikuši tikai daži mūra fragmenti, kar ieskauj uzkalna līdzeno laukumu. Tur vasarās notiekot rekonstruktoru pasākumi. Rīkojot Daugavpils klubi.
No pilskalna uzkalna redzams viens no pieludzas ezeriem un upele, kas to savieno ar otru piepilsētas ezeru.
Nākošajā nedēļas nogalē laikam vēl kaut kur aiziesim.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru