piektdiena, 2016. gada 24. jūnijs

Līgošana Ludzā

Diena sākās visai lēni, jo dēla meitene nogulēja līdz pusdienas laikam. Tad mēs abas aizgājām uz tuvējo veikalu, kas ir Mego lielveikals. Sapirkām vakaram dažas nepieciešamas lietas, ieskaitot svētīšanas sastāvdaļu - alu sešpakā.
Ap pieciem mums abām izdevās izvilkt dēlu uz lielāku pastaigu pa pilsētu. Jāpiezīmē, ka pilsētelē nav luksoforu, gājēju pārejas gan ir atzīmētas ik pa brīdim. Bet tas netraucē šķērsot ielu ērtākās vietās neatkarīgi no šo pāreju atrašanās vietas, jo satiksmme pilsētā ir automašīna un kvadrātkilometru.
Pie Ludzas muzeja tika atrasta peldvieta, kurā jaunieši nopeldējās. Es paliku krastā, jo man nebija līdzi peldkostīma. 
Abiem žļurkstot pēc peldes atgriezāmies mājās un dēls, pat īsti nepārģērbies, aizgāja uz Maksimu pēc vienreizlietojamā grila, vēl gaļas un alus (arī kokakolas).
Uz balkona noliktais grils dega no sākuma ar tādu liesmu, ka kaimiņi sāka uztraukties, vai neizcelsies ugunsgrēks. Laikam Ludzā nav pierasts, ka uz balkona ko grillē. 
Jāpiezīmē, ka dienas garumā divās istabās ik pa brīdim grīdas tika mazgātas ar alu, jo tas tika izgāzts. Pie kam skaidrā prātā. Netīšām aizķerot nolikto krūzi. Tas manā pieredzē laikam ir nebijis akšen - mazgāt grīdu ar alu. Zinu, ka galvu reizēm ar to mazgā, lai matu sastāvu uzlabotu, bet grīdu....
Ap 22.00 aizgāju uz pilsētas parku, kurā bija paredzētas izklaides pilsētai. Neko vairāk par pašķidru publiku (pārsvarā dziļu pensionāru) nemanīju. Daži jauniešu pārīši gan mēģināja dejot uz skatuves, bet arī tas bija neilgi un nedaudz. Gāju mājās, jo likās garlaicīgi. Var jau būt, ka vēlāk publika tomēr savācās un viss notikās. Bet ny negribējās gaidīt un arī miegs nāca.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru