Rīga karantīnas laikā

Godīgi sakot, mani pēc mēneša nebūšanas lielpilsētā notiekošais nepārsteidza. 

Rīdzinieki daudz vairāk nobijušies no vīrusa, pat darbdienās mazāk pārvietojas pilsētā. Tomēr šorīt braucot uz centru nācāc neievērot jaunos noteikumus un trolejbusā piesēst kādam blakus ignorējot aizlieguma zīmi - krustu uz sēdekļa. Cilvēku padaudz un bezkrusta sēdekļi praktiski aizņemti.

Tāpat ievēroju, ka trolejbusā praktiski visi ar obligātajiem no šodienas "uzpurņiem" - maskām. Tiesa, izkāpjot no transporta, tās ātri pazūd kabatās, rokassomiņās (piemēram, manējā).

Apkalpojošais personāls (vilcienā, aptiekā) gan mocās ar tiem "uzpurņiem". Neapskaužu. Ja aptiekas ir atvērtas apmeklētajiem rupji rēķinot 10 stundas dienā, tad vilciena pavadonim-kasierim tā diennakts maiņa ir krietni garāka. Vilciena sastāvs jau dienas garumā tiek dzenāts dažādos virzienos ar dažādu kilometru un stundu skaitu līdz galamērķim.

Arī cilvēku uz ielām galvaspilsētā vairāk, nekā manīju iepriekšējā reizē mēnesi atpakaļ. Varbūt šo faktu ietekmēja tas, ka iepriekš uz Rīgu atbraucu piektdienas vakarā un sestdienas vakarā braucu prom, bet šobrīt sanāk pirmdienas vakars - otrdienas vakars.

Tomēr rodas iespaids, ka lielās bailes no vīrusa sāk atkāpties un masveida histērija sāk noplakt par spīti masu saziņas līdzekļos kultivētajai baiļu stadijai. Galu galā laikam iestājusies pareizā sapratne, ka gripa, citas smagas kaites kā arī visādi citādi iepriekš neparedzēti negadījumi un notikumi Latvijā katru gadu paņem daudz vairāk dzīvību, nekā uz doto brīdi koronas vīruss. kura "darbības" intensitāti un sekas ļoti regulāri iepublisko daudzapmeklētajos feisbukos.

No iepubliskotajiem datiem ir skaidrs, ka Latvija koronas upuru skaita ziņā ir tuvāk saraksta apakšgalam, nevis augšgalam un šeit ir veselīgāka vide. Var jau būt, ka daudzi šo apstākli norakstīs uz darbībām, kas veiktas, lai mazinātu saslimstības iespējamību.

Tomēr. Varbūt tas izklausīsies nežēlīgi un nejauki, dabiskā izlase pastāv par spīti vakcīnām un jebkuriem citiem aizsardzības paņēmieniem. Izdzīvos un pat nesaslims tas, kuram stiprāka imūnsistēma un dzīvotgriba jau no dabas dota. Protams, jau no mazām dienām veiktie pasākumi imūnsistēmas nostiprināšanai un uzlabošanai ir tikai pluss pie Mātes dabas dotā pūra.
Varu tikai priecāties, ka mana dabas dotā imūnsistēma ir pietiekami stipra un noturīga, kā arī par to priecāties, ka mans dzīves moto laikam jau ir "kam lemts pakārties, tas nenoslīks".
 No visām bērnu infekcijas slimībām (nu, tām, ar kuram mana paaudze izslimoja jau pirmsskolas vecuma laikā apmeklējot bērnudārzus) esmu slimojusi tikai ar vējbakām pirmsskolas laikā un masaliņām 16 gadu vecumā. Viss pārējais pa lielo - saaukstēšanās ar klepu un iesnām, nedaudz paaugstinātu temperatūru.
Par vienīgo smago gadījumu rakstīju kaut kad iepriekš, kad biju "noķērusi" abpusējo plaušu karsoni pie kura gripa "noķēra" mani. Ij tad man šīm komplekta slimībām iesākumā bija nestandarta simptomi. Bet nu, tas tā. Izķepurojos, izdzīvoju un joprojām viss notiekās. Nenoliegšu ārstu darbu manis atlabšanas procesā, bet ja manai dzīvesdziņai būtu vienalga, tad arī ārsti pie labākās gribas neko nevarētu padarīt. Atbrīvošanas no kādas kaites par labu dzīvei taču vienmēr ir ārsta un pacienta labas gribas sadarbība. Ja šajā sadarbībā viena puse nepiedalās, otra var "stāvēt uz ausīm", bet rezultāts būs nulle un cilvēks miris.
Tik daudz sarakstīju, bet galvenā doma.
Mēs varam pieņemt visādus mērus un rīkoties visādi citādi apdomīgi, bet vīruss, ja ir izdomājis ko paņemt un aizvest debesīs, tad to viņš darīs neatkarīgi no metodēm, ar kurām mēs pret viņu cīnāmies. Varam tikai priecāties, ka mūsu mazā valstiņa nav koronas vīrusa prioritāte un mums kādi nebūt izdodas pa lielo izdzīvot šajā laikā.
Un pie viena izglītības sistēmā esošajiem - korona jums devusi papildus brīvo laiku (cik tad nu jūs pie tā kompja nosēžat virtuālās stundas novadot..... Nu nesmīdiniet apkārtējos). Izmantojiet nu pavasari un brīvo laiku tā, kā nu pienākas.