Šī raksta tēma - "vācu laika" koncentrācijas nometnes Latvijā.
Raksta, uz kuru linku došu savu domu nobeigumā, galvenais akcents ir uz koncentrācijas nometni "Riga-Kaizerwald" Rīgā, Mežaparkā.
Manai paaudzei noteikti par to vēstures stundās nestāstīja. Padomji nestāstīja. Un arī mūsu vecāki, vecvecāki nestāstīja. Labi, garāmejot, netīšām vismaz es dzirdēju Rumbulas vietvārda pieminējumu Otrā pasaules kara sakarībā. Maniem vecākiem - tas varētu būt piedodams, jo Otrā pasaules kara gados viņi bija nu ļoti mazi (mamma skolas gaitas 7 gadu vecumā uzsāka 1943.gadā, tēvs - 1944.gadā), varēja arī praktiski nezināt. Viss stāstītā akcents tika likts uz koncentrācijas nometni Salaspils teritorijā (Tur joprojām atrodas koncentrācijas nometnei veltītais piemiņas memoriāls. Kā piezīme - mūsdienās šis memoriāls jau ir Rīgas pilsētas teritorija, kaut kur starp Rumbulu un Dārziņiem.), kā arī iz masu kapiem Biķernieku meža teritorijā.
Un varbūt šajā sakarībā redzot Sarkandaugavā ebreju piemiņai veltīto pieminekli, jau praktiski uzreiz pēc tā atklāšanas, mana attieksme bija "Nu labi, Otrā pasaules kara upuru piemiņai. Nu labi, uzstādīja šeit, varbūt citur nebija piemērotas vietas. Ebrejiem piemineklis ir svarīgs."
Sagatavojot rakstu par Kaizervaldi likšanai Latvijas Fantāzijas un Fantastikas mājas lapā sapratu, ka ir vietā apgalvojums, ka Latvijas teritorija Otrā pasaules kara gados ir bijusi nu paliela koncentrācijas nometne. Un arī sapratu, kāpēc ebreju bojāgājušo piemiņai piemineklis uzstādīts tur, kur uzstādīts.
Raksta tēmas sakarībā - reiz feisbukā, kādas sarunas gaitā, paspīdēja informācija, ka kāda koncentrācijas nometne bijusi arī Latgales pusē. Diemžēl šo sarunas pavedienu atrast feisbuka laika joslā tagad ir visai problemātiski - neatceros, kāda pamatteksta kontekstā, kurš varētu būt pamatteksta autors (pēc autorības ir nedaudz vieglāk atrast kaut ko laika ritumā vēsturē ieslīdējušu). Bet to, ka toreiz koncentrācijas nometnes pieminējums izraisīja nelielu izbrīnu, jo prātā "bija iekalta" Salaspils. Kaut kā nesāku sīkāk toreiz jautājumu cilāt, jo saruna pamatā bija par ko citu. Tagad tik nožēlā kožu pirkstos.
Ja šis vēstures notikums mums ir noklusēts (pie kam laikam ne tikai padomji noklusēja, bet arī šolaiku cilvēki noklusē laikam), tad vietā ir jautājums - kas un cik daudz vēl mums tiek noklusēts?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru