ceturtdiena, 2024. gada 18. aprīlis

Četru sēriju mākslas filma: Vairogs un zobens (Щит и меч)

Valsts: PSRS (kinostudija Mosfiļm), Izlaišanas gads: 1967

Filma par padomju izlūkdienesta darbu Otrā pasaules kara apstākļos. Sākot no 1940.gada notikumiem Rīgā, saistītiem ar vāciešu repatriēšanos uz etnisko dzimteni.

Šis teikums ir links uz pirmo sēriju vietnē YouTube.

Nu nebrauciet man virsū, ka pareklamēju austrumzemes kaimiņa filmas, kuras radītas tālajos, vairs neeksistējošās PSRS laikos. Jo ir Filmas un Propaganda tīrā veidā. Un šis četru sēriju gabals ir Filma.

Filma tajā ziņa, ka ir kvalitāte pati par sevi, galvenais varonis nav viszinošs supervaronis, ierindas "pilsonis", kurš nodarbojas ar špionāžu PSRS labā no sākuma Latvijas, vēlāk Vācijas teritorijā. Kā ierindas vācietis darbojas un veido karjeru pa kluso veicot savu spiega darbošanos PSRS labā. Un, pie kam, nepamanīju uzsvaru uz pārplusēto komunismu, toties pamanīju akcenta piesitienu uz internacionālismu. Saprātīgās devās un organiski sižeta notikumos. Un - arī patiesi. Jo Otrais pasaules karš, uzvara tajā bija tomēr daudznacionāls pasākums. Akcents uz to likts daudzās tā laika padomju filmās par Otro pasaules karu. Kaut vai 1973.gada filmā Kaujā dodas tikai veči (В бой идут одни старики)

Turpinot par pamatposta filmu Vairogs un zobens. 

Jā, filma par padomju spiegiem hitleriskajā Vācijā. Bet - es viņu darbam ticu. Tāpēc, ka - jā, spiegojam un spiegojam; darbs tāds un esam komanda ienaidnieka aizmugurē. Ņemot vērā to, ka Otrais pasaules kara oficiālais it kā sākums - 1939.gads 1.septembris līdz ar Vācijas iebrukumu Polijā.

Pie viena - skatījos un nav pametusi pārliecība par to, ka šis ir tikai skatījums uz vienas valsts spiegu tīklu citā valstī. Bet visām pasaules valstīm (nu, vismaz tām, kuras jau ir ļoti vēra ņemami "pasaules šaha spēlīšu spēlātāji". Un spiegošanas profesionālajām darbībām ir tomēr vienoti pamatprincipi. Ja zini, kā darbojas viens spiegošanas darbonis, ir nojēga par to, kā spiegotu kāda cita kakta spiegs. Protams, "atkost" to, kurš ir kurš - spiegs vai vienkārši ierindas pilsonis - nu, tā arī ir māksla. Profesionālim darbs. 

Un pie viena - darbošanās pretinieka teritorijā karalaika apstākļos ir tikai viena jebkura spiegošanas pasāciena viena no daļām. Arī "pelēkās ikdienas" apstākļos nu ir tas visādu spiegu tīkls visā pasaulē. Ko ir vēlme kur noskaidrot paslepeni - jau cits jautājums.

Te gribas vēl vienu vairāksēriju filmu pieminēt. Septiņpadsmit pavasara mirkļi (Семнадцать мнгновений весны), 1973.izlaišanas gads. Arī par PSRS spiega (izlūka) darbošanos hitleriskajā Vācijā Otrā pasaules kara apstākļos. Un šīs filmas sakarībā - nu, te nu uzreiz "leca" acīs visādas nestiķēšanās un neticība galvenajam varonim. Gan toreiz, gan tagad un joprojām - "ka tik filma nav radīta, lai parādītu Tihonova (Štirlica) supervaronību?". Cik nu jau tajos laikos izkristalizējās viedoklis, ka filmu "izvilka" tieši negatīvie Broņevoja (Millera) un Tabakova (Šelenberga) varoņi. 

Labi, linkus iedevu. ja ir luste, skatieties. Un, ja nu noskatīsieties, ceru uz kādiem vārdiem komentāros.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru