Tāds, nezinu kāds domājambrīdis pavasarī

Tiešām - tāds domājambrīdis uznācis ar visādu filozofiju. Un laikam daļēju atkārtošanos tēmās kādās.  Ja nu kas, sakiet. Bet - pēc teksta izlasīšanas, lūdzu. Un zinu, ka lasīšos kā kaut kāda gudrīte vai kas tamlīdzīgs. Nu nesodiet, es prātuļoju.

1. Sasaucoties ar pirms dažām dienām rakstīto par to, ka darītais atnāk atpakaļ pienākusi atziņa, ko citi jau noteikti piefiksējuši savās dzīvēs. Var aizbēgt no vilka, lāča, likuma; no sevis nekādi neizdosies aizbēgt. Viss reiz darītais, nedarītais un tamlīdzīgs - mūsu bagāža, kas uzkrājusies. Un nekur nepazūd. Paliek ar mums visur un vienmēr. Tas nu tā, iesākumam.
2. Ar domām ir kaut kas līdzīgs. Tām ir tendence materializēties. Nesaku, ka vienmēr, bet ļoti daudzos gadījumos noteikti. Protams, ne vienmēr tādā formācijā, kādā domāts, izdomāts. Bet tomēr. Ar kādām nebūt modifikācijām. 
3. Es jau daudzkārt esmu visādos variantos teikusi - stiprais neies ar dūrēm kaimiņam pierādīt savu taisnību. Un savu spēku. Stiprajam  to nevajag, jo ir daudzi citi veidi, kā savu spēku parādīt. Analogs pasaulē? Ķīna un Japāna gan kopā, gan katra par sevi ir stiprākas par Krieviju. Kāpēc? Nu, abām valstīm ir tā sarkanā poga un armijas. Sakiet, kad tās abas ir pēdējo reizi reāli karojušas par un ar kaut ko? Savu vietu pasaules vareno rindās tās tomēr bez dūru vicināšanas ieguvušas. Var patikt, var nepatikt tas, kas tajās valstīs notiek. Gaumes lieta. Bet tā patikšana - nepatikšana nemaina abu valstu vietu pasaules spēka sadalījumos.
4. Urrā, nekur.lv atsācis mani indeksēt. Tiesa, joprojām nezinu iemeslus tam, kāpēc mani kādu laiciņu neindeksēja.
5. Ieteikums tiem, kuriem sarunās pat Krievijas pašreizējo uzvedību nākas dzirdēt "aizbraukšanu no tēmas" ar "Bet ASV un amerikāņi (ar visvisādiem argumentiem).....". Nu noklausieties kunga tirādi un pēc tam: "Pirmkārt, mēr runājām par Krieviju, nevis ASV, un otrkārt - ar ko tad Krievija ir labāka, ja uzvedas tik pat slikti kā ASV?". Vairumā gadījumu - oponents sāk rīstīties un pat apklusis aiziet vispār prom savās gaitās.
6. Nesen sanāca saruna par Viktora Suvorova grāmatām. (Es pērngad  še izteicos par vienu viņa grāmatu) Tas, ka izbijušais KGBšņiks, nu izbijušais. Savās grāmatās traktē faktus un uzdod jautājumus. Var viņa traktējumam piekrist, var nepiekrist, bet faktu patiešām esamību tas nebūt nemaina. Ir tikai jautājums - cik ļoti ir pievērsta uzmanība tiem faktiem. Jo kungs min pirmkārt jau tos faktus, kuri "mētājas virspusē" un tiem vienkārši nav pievērsta uzmanība.

Tas tad laikam uz šo mirkli būtu viss. Sakiet, ja ir ko teikt. Parunāsimies.