Linkojos

Pašmājās.

1. Brāļu kapu darbinieki pret Krematorijas darbiniekiem.
2. Psiholoģija pret MI. Kas no tā sanāks?
3. Jūlja Kaļada par grāmatām un diktatoriem.
4. Tik viedoklis. Par birokrātismu kā tādu.

Skats uz mums no malas.

1. Kazakovs par Latviju. Tiesa, nezinu, kas šis personāžs ir, bet nu lai. Un nekomentēšu, vērtējiet paši. Klips Krievu valodā.

Vienkārši interesanti.

1.  Atdzīvinās izmirušus dzīvniekus? Klips krievu valodā.
2. Vēsturiskā uzziņa par Varas gredzeniem. Klips krievu valodā.
3. Zaudētās civilizācijas jeb ko slēpj Ledus laikmets. Versija. Klips krievu valodā.

Iz Krievijas ārēm.

1. Pirmā Krievija sieviete-slepkava. Klips krievu valodā.
2. Par Rjuriku. Klips krievu valodā.

Demotivējos

Jau runātajā

Šo tēmu noteikti jau emu vairākkārt apskatījusi šeit, savā blogā, noteikti. Ar iezīmi "pārdomas" var atrast tekstus tēmā. Laikam ka ne vienu vien.

Runāšu par to, ko periodiski redzu, lasu vietnē Facebook. Jo ir mums tādi īpatņi, kuri joprojām nesaprot, ka slimnīca Tvaika/Aptiekas ielā ir tikai un vienīgi VIENA NO SPECIALIZĒTAJĀM SLIMNĪCĀM, kurā ārstē un mēģina kaut esošajās robežās noturēt kādu nervu sistēmas saslimšanu.

Un nervu sistēmas saslimšana ir vienas organisma struktūrvienības saslimšana. Analogi kā redzes traucējumi, visa veida diabētiskās saslimšanas, sirds un asinsvadu saslimšanas u.c. u.tml.

Pat galvassāpes parastās jau ir kaut kādas nebūšanas nervu sistēmā.

Visādi stulbi jociņi par Tvaika/Aptiekas ielas slimnīcas slimniekiem ir neētiski, ļauni un aizskaroši. Tā ir klaja ņirgāšanās par cilvēkiem, kuri spiesti meklēt risinājumu tam, lai sadzīvotu ar savu saslimšanu un jel kā "ierakstītos" apkārtējā pasaulē ārpus slimnīcas sienām. Un medikamentu lietošana saslimšanas gadījumā ir analogs brillēm cilvēkam ar redzes traucējumiem, insulīnam diabētiķim un tā tālāk.

Cilvēki, kuri smejas par slimniekiem, kuriem tā nervu sistēma ir "apsirgusi" - nu nav man garantijas, ka šie smējēji, apnikuši smieties par nervu sistēmas slimniekiem, tika pat viegli sāks apsmiet diabētiķus, cilvēkus ar redzes traucējumiem vai tos, kuriem ir problēmas ar zobiem. 

Un - jebkura saslimšana ir saslimšana un vispirms jau ir smaga nasta pašam slimniekam, kuram pieejamos veidos jātiek ar to saslimšanu galā.

Labi, runāju laikam drusku saraustīti un emocionāli. Un īsti nepārzinot terminoloģiju. Bet, nu - lai. Centos to pateikt ar cerību, ka pat sētas miets sapratīs. Un - mans uzskats, ka tos, kuri atļaujas visādus jociņus par kāda cilvēka nelaimi, nu tos morāli infantilos.... Labi, neizplūdīšu. Bet patiešām - par citiem, vājākiem, slimiem cilvēkiem visādi joko tie, kuriem iztrūkst "skrūvītes", kuras saucas "ētiskums, pieklājība". Nu, šajā ciklā.

Labi, saraustīti, emocionāli un nikni. Bet joprojām meklēju "tanku brigādi", kura šiem visādiem smējējiem ieskaidros to, ka viņi uzvedas nekā un aizskaroši nepieklājīgi.

Man atkal bildes atsūtīja

Man atsūtīja vēl dažas bildes. No vakardienas pasākuma. 

Atkal atgādinu

Un tiešām tikai atgādinu. Par še mēneša vidū reklamēto lekcijas pasākumu Iļģuciema bibliotēkā. Lekcija par Mākslīgo Intelektu (MI). Kungi un dāmas, šis varētu interesēt daudzus. Jo mūsdienu tehnoloģijas attīstās un kādas tehnoloģijas būs rīt un uz MI bāzes?

Šodienas pasākums kopā ar "Vecdaugavieši Biedrība"

 Šodien bijām uz kārtējo "Vecdaugavieši Biedrība" pasākumu. Tiesa, pirms tam, šorīt, māsas dzīvoklī sacepu pīrādziņus cepeškrāsnī. CEPEŠKRĀSNĪ, kuras man jau gadus trīs nav, man mājā viss notiek uz elektriskajām plītiņām un mikroviļņu krāsnī, kurā tomēr pīrādziņus necep.

Pats pasākums? Šoreiz izzinošais bija vairāk vērsts uz receptēm un aktivitātēm. Man personiski - bija vērts ieklausīties receptēs un esmu ar mieru beidzot iemācīties latviešu rakstības veco druku, lai ko saprastu arī no senlaiku receptēm un ieteikumiem mājsaimniecēm. Par aktivitātēm runājot - biju dzirdējusi par tādu deju kā lambetvoks, bet to realitātē izbaudīju tikai šodien. Aktivitātēs bija rotaļas, rotaļas, kuras var spēlēt jebkurā vecumā un jebkurā kompānijā. Būs jautri un labs noskaņojums.

Paldiesiņ biedrības Ilzei un Aijai par viņu aizrautību.

Un bildes, kāds "bariņš".

Izskatīsies pēc reklāmas

Šis ieraksts tiek veltīts tiem, kuriem reiz bija tas prieks manus izdzertos aliņus skaitīt.

 Toma ideja bija tās abas pudelītes uz tā "brīnumiņa" fona vakar nobildēt. Esot man nopircis, jo maza tilpuma mērvienība. Īļuciema - 0,33, Leffe - 0,25. Pagaršoju, izdzēru tās pudelītes. Tā palēnām un lai saprastu savu attieksmi.

Iļģuciemnieks - saldskābs, pabieza garša. Lefs - ne šis ne tas, it kā sula ar it kā alus piegaršu. Katrā gadījumā - pati to lefi laikam ka noteikti nekad nepirkšu. Par Iļģciemnieku varbūt kādreiz, pēc simt gadiem Piebalgā, varētu padomāt.

(Un uzreiz - nebūt netaisos atsākt peldes glāzītē vai alus bundžā)

Joprojām linkus vācu

Iz pašmāju vēstures.

1. Par pirmo latviešu komponisti.
2. Visa pasaule zina, bet mordora laikam ne. Senlaikos slāvi Baltijā nav dzīvojuši. 

 Vispār vēsture.

1. Titānika vecākais brālis - kuģis Olimpiks. 
2. 7 miljoni par Aļasku.
3. Kuras ir indīgākās sēnes Latvijā? 
4. Normāņi. Klips krievu valodā.
5. Angļu revolūcija. Klips krievu valodā.
6. Bruņotu konfliktu ietekme uz kultūrvēsturisko mantojumu.
7. Patiesība par notikumiem un varoņiem, kuri bija skatāmi turku seriālā Lieliskais laikmets. Klips krievu valodā.
8. Diena vēsturē: ASV sākas vērtspapīru tirgus brukums.

Krievijas vēstures fakti.

1. Deņikins. Bija tāds pesonāžs Krievijā Pilsoņu kara gados, vadīja Baltgvardu armiju mūsdienu Ukrainas dienvidos. Manas ģimenes vēsture ar šo kungu sasaistījusies. Mans vectēvs, puika būdams, tajos gados mācījās Odesā Kadetu karaskolā. Deņikins, atkāpjoties Krimas virzienā, karaskolas audzēkņus "parāva" līdzi. Tad nu, jau Vrangeļa vadībā un kad tapa zaudēta kauja pie Perekopa, no turienes kājām uz Latviju atnāca. (Otrajā  pasaules karā jau "sarkanie", atkāpjoties no Latvijas, Rīgas, vectēvu "parāva" līdzi savā karaspēkā). Klips krievu valodā.

Tā, viela pārdomām

Laikam sanāks par dažām tēmām aizrunāties vēl. Tāda sajūta, ka iepriekš rakstot ko esmu nepateikusi līdz galam. Un laikam ka uz šo to no cita rakursa paskatīšu.

• Vispirms par sieviešu līdztiesību. Cik nu no manas pundurības, tad būtu eleganti, ja sieviešu darba atalgojumu veiktu secīgi: a) brīvām sievietēm par 8 stundu darbu maksātu vienādi ar vīriešiem; b) precētām sievietēm par 4 stundu darbu tik pat, cik vīriešiem par 8 stundu darbu; c) bērnu mātēm par 2 stundu darbu tik, cik vīriešiem par 4 stundu darbu. Tikai taisnīgi, jo viņām palielinās citi, ārpusdarba, pienākumi. Un vispār - sievietēm-bērnu mātēm izmaksātu ne tikai bērnu kopšanas pabalstus, bet arī norm algas par bērnu audzināšanu vismaz līdz to bērnu pilngadības sasniegšanai. (Var jau būt, ka kas tāds jau notiek, man īsti nav informācijas)
• Tā arī nav īstas saprašanas par to, no kā tad radies Dievs/Dievi/Visums pirms Lielā Sprādziena. Ja mums tiek apgalvots kāds no nosauktajiem radījis pasauli un mūs, tad kas radījis viņus?
• Reliģija nav slikta lieta līdz tam mirklim, kamēr nepāraug par kaut ko fanātisku. Tai pat laikā tie, kuri visu laiku "Dzīvoju un daru kaut ko tāpēc, ka Dievs tā grib", manā skatījumā ir tādi, maigi sakot visai ierobežoti. Jo dzīvot un darboties tāpēc, ka kāds cits tā grib? Un ignorēt savu paša izvēli? Nav nopietni.
• Vai jūs arī vainojat skolu un skolotājus sava brīnuma nekorektā uzvedībā un nevēlēšanos pat elementāri aiz sevis, kaut savā istabā, "kaujas lauku" savākt, sakārtot? Nav runa par skolā mācāmā saturu. Runa ir par tā bumbuļa uzvedību elementāro.

Nu, kaut kā tā. Neņemiet ļaunā, ja atkārtojos kaut kādā mērā...

Atkal saskrējuši demotivatori

Attiecību jautājums

Atkal zināmā mērā atgriežos pie tā, ko sauc par vīrieša un sievietes attiecībām. Reiz jau rakstīju par toksikumu attiecībās. Šoreiz par ko citu. 

Un sākšu ar to, ka joprojām cilvēku prātos ir klišeja. Klišeja tajā izpratnē, ka ir normāli, ka vīrietis ir vecāks par sievieti ģimenē, bet otrādi - top uztverts kā kukū un nepareizi. Piemērs? Varbūt tāds drusku neveiksmīgs, bet. Kad uzzināju, ka Pugačova ar Galkinu apprecējusies, vismaz man bija tāds iekšējs nosodījums. Tā neklājoties laikam, ka vīrs apmēram viņas meitas, Kristīnes Orbakaites, vecumā. Bet tas nu tā.

Es varbūt par daudz ņemos?

Es tiešām par daudz laikam ņemos un par daudz ko iepukstu? Sakiet, ja nu kas.

Labi, sāku un kā un par ko aizies.

• Mani tā maigi sakot pārsteidz tās mammas un tēti, kuri internetā bieži publicē tādus jautājumus par bērnu audzināšanu, kurus droši varētu pajautāt savai mammai, savai vecmammai, kaut bērnudārza/skolas psihologam. Vai arī paši "dadomāties" jel kādu diplomātiju sarunās ar bērnu. Nu katrs taču pats zina, kā tam kriksim labāk pateikt to, ko vajag pateikt. Pat pusaudzim ko iestāstīt vecāki var. Ja piedomā pie tā, ko saka un kā saka. Vadoties no tā, kādā formā pasniegtu tekstu attiecīgā vecumā paši labāk uztvēra. Protams, mūsu bērns nav mēs paši, autonoms cilvēks. Bet visādi psiholoģijas knifiņi ir vispārīgi un variējami pēc apstākļiem un rakstura. Mūsdienu jaunie vecāki ir infantili, vai? Mūsu vecāki kaut kā "izbakstījās" un mūs izaudzināja, mēs kaut kā "izbakstījāmies" un savus bērnus izaudzinājām. (Labi, man bija viens mirklis, kad nācās skolas sistēmas psihologu aicināt talkā sarunai ar dēlu. Jo zināju, ka viņa vecmammas ir galīgi "garām", jo viņu padomi bija izsmelti, bet es jutos bezspēcīga puikas pusaudzībā). 

Man atsūtīja bildes

Šis ir bilžu papildinājums. T.i. bildes ne no mana vai Toma fotografēšanas  ierīces. No citām ierīcēm.

Vispirms bildes no pasākuma šī gada 13.oktobrī: 

Bildes no vakardienas pasākuma:

Muzejā "Dauderi" (Un bildes tiešām daudz)

Bijām ar Tomu uz pasākumu Dauderu muzejā.  

 Vismaz es neatceros bijusi ne Dauderu parkā, ne pašā muzejā. Mani tajā vietā aizrāva viss - krāšņais parks, pati celtne, tās vēsture un vispār.... Paldies ekskursijas vadītājai par ekskursiju. Bija uzzinātas man nezināmas lietas - ēkas īpašnieku maiņas laiku lokos, Aldara kā tāda, kā alus darītavas rašanās. Izrādās, Dauderu pirmais īpašnieks un Aldara (tik ar citu nosaukumu) dibinātājs - kalpa puisis, latvietis no Siguldas, tik savu vārdu un uzvārdu pa vācu modei pārrakstījis. Un dažus gadus tur Ulmanis (tas, kurš bija pirms Otrā pasaules kara) lielu daļu sava laika pavadījis. Un parkā viņam ganījies alnis (?), stirniņa un vēl daži zvēriņi. 

Ēkas kā tādas vēsture laiku lokos - interesanti, romāna cienīga. Te laikam īsti nesatilps. Bet... Es ēkā iemīlējos uz ilgiem laikiem...

Un bildēs drusku redzams gabaliņš no stikla izstrādājumu izstādītes.

Tagad bildes, un tiešām būs daudz.

Atkal vāvulis atnācis un man nu ir jāizsakās

 Laikam atkal pavāvuļošu par dažādām tēmām. Kā aizies.

1. Esmu laikam nejauka, bet manī izraisa smaidu tie, kuri "Es negribu nomirt! Dzīvot rīt gribu!". Nomierinu - visi mēs mirsim kaut kad un dzīvot vajag šodien, rītdiena vienmēr ir rītdiena. Kurš tad ir pamodies ar domu "nu ir rītdiena"? Vienmēr taču ir šodiena. "Es negribu pirms laika nomirt!" - kurš zina to laiku, kad būs pienācis laiks nomirt? Atbildes nav, vai ne? Kurš no mums zina, cik ir nomērīts dzīvošanai no ieņemšanas mirkļa? Labs jautājums. Tā ka nav ko iespringt, jādzīvo, kamēr dzīvs. 

Sandra Kalniete: Es lauzu, tu lauzi, mēs lauzām, viņi lūza

 Izdevniecība Jumava, 2000.gads, 479 lpp.

Paņēmu bibliotēkā izlasīšanai un pateicoties Kārļa Streipa ieteikumam vietnē Facebook. Jo bija sakrājušies neatbildēti jautājumi pēdējas Atmodas un Latvijas valstiskās neatkarības laiku notikumu sakarībā. Caur Facebook vietni meklēju cilvēkus, kuri man palīdzētu rast atbildes uz sasāpējušiem, un līdz ar to traucējošiem jautājumiem. Tad nu saņēmu ieteikumu izlasīt šo grāmatu.

Vispār, dīvaini - man parasti pietika ar bibliotēkā dotajām divām nedēļām grāmatas lasīšanai. Šoreiz nē, devos uz bibliotēku cerībā saņemt nedēļas pagarinājumu lasīšanai. un, paldies dievam, to pagarinājumu saņēmu. 

Pasākums grāmatnīcā Globuss

Šodien grāmatnīcā Globuss notika Spoku stāstu vakars, Ideju aiziet piesvieda Ilmārs Bite. Tad nu bijām trijatā - es, Toms, Ilmārs. No mūsu kompānijas. Vakara pirmajā daļā jauna rakstniece iepazīstināja ar savu jauno grāmatu, otrajā - tapa pastāstīti daži spoku stāsti. Interesants, atraktīvs vakars.

Pēc vēl uz mirkli abi ar Tomu aizskrējām Vecrīgā sastapt pārīti draugu uz neilgu mirkli, tā ka še pasākuma bildes un bikuci no Vecrīgas.

Laika un domu driskas

Laikam jau zināmā mērā atkārtošos. Bet ir jau ka tēmas, par kurām vajadzētu runāt atkal un atkal. Nezinu, īsti neesmu aizdomājusies, kādi redzējumi par lietām, vietām un notikumiem ir maniem lasītājiem (Nu, vismaz "piekasīšanās" ne tēmā ir beigusies un bezpersoniskie anonīmie komentētāji arī mani ir pametuši).

1. Tāds dīvains, dilemmisks jautājums attiecībā uz to, ko dēvē par Dzimto Valodu. Ir taču gadījumi, kad pasē tautība ierakstīta viena, bet pēc fakta cilvēks tās tautības valodu nemaz nezina, jo kopš runāt sākšanas brīža top lietota pavisam cita etnosa valoda. Tas nu tā, zinu tādus gadījumus. Bet ir vēl cits variants, pašai ir šāda situācija. Mamma teica, un šajā ziņā viņai bija droša taisnība. Es runāt mācījos un iemācījos divās valodās vienlaicīgi. Latviešu un krievu. Tāpēc, ka augu

Nebeidzamie linki

Par Latviju vēsturiskā un ne visai vēsturiskā skatījumā.

1. Daiveri atraduši senu vraku.
2. Rundēnu Dzirnavkalns aiz Brīvdabas muzeja.
3. "Mazo" un lielo cilvēku vēsture.
4. Videosižets "1918.gads. Brīdis pirms Latvijas valsts".
5. Krištopāns krieviski par to, kas tagad notiek Latvijā. Cik sapratu, kungs vēlas atgriezties politikā. Mana komentārapar tēmu nebūs.
6. Ziemeļblāzmas zilais kalns. Esot 6 augstākais kalns Rīgā. Un padevīgi ziņoju, ka esmu braukusi augšā kalnā uzceltajā skatu tornī. Skats uz Rīgu tiešām lielisks. Ir vērts uzbraukt, redzēt. Taps iegūtas pozitīvas emocijas. Pie viena - tas process ir nu ļoti lēts prieks: 1,50 eiro no cilvēka, 1,00 no cilvēka, kuram ir visādas atlaides.

Iz Krievijas vēstures. Laikam ka lietas, kuras der zināt, lai precīzāk formulētu savu attieksmi pret kaimiņvalsti.

Pamazām sakrājušies atkal. Demotivatori

Šodienas gabaliņi no Rīgas. Tā, nedaudz

Rudens krāsas no skatu torņa augšas un drusku parkā

Sen jau bija doma uzbraukt parka Ziemeļblāzma skatu tornī no aukšas uz zelta rudeni paskatīties tā "augststāvīgi". Kas nu sanāca, vērtējiet paši. Tik mans un Toma sēdziens - Zelta Rudens ir skaistaks tuvplānā laikam ka. 

Lekcijas pasākums Iļguciema bibliotēkā

Šoreiz lekciju pasākuma lektors būs Arets Paeglis un lasīs lekciju "Pēdējais izgudrojums: universālais mākslīgais intelekts fantastikā un faktos”.

Gan jau ka MI interesē daudzus un kāpēc arī nenoklausīties lekciju par doto tēmu?  Zināšanu un informācijas diezin vai mēdz būt par daudz.

Lekcija notiks Iļģuciema bibliotēkā Lidoņu ielā 27 k-2, Rīgā.

Sīkāka informācija par lekciju RCB (Rīgas Centrālās Bibliotēkas) mājas lapā. Visi laipni aicināti.

Maratons "linki"

Skats no malas, precīzāk - no austrumu kaimiņmonstra uz Latviju un Baltijas valstīm vispār.

1. Baltijas pievienošana PSRS. Klips krievu valodā. Protams, ir "uzbraucieni". Un "pa ceļam" pieminēts fakts, kuru noliegt nevar nu nekādi. Tas, ka nu ļoti daudzi latvieši aktīvi piedalījās PSRS veidošanās procesā, tās zemes vadošajos amatos bija. Tā nu tas ir, un nevar no tā paslēpties ierokot galvu kāpostos.
2. Privāts viedoklis, kundzes uzvārdā Montjana. Klips krievu valodā. Bez maniem komentāriem.
3. Padomju Latvijas beigas. Klips krievu valodā. Un jā, sviestīgi un Maskavai izdevīgs traktējums. Tiesa, bija daži fakti, kurus īsti nezināju; tiesa, neesmu pārliecināta par novērtējuma objektivitāti. Un, ak Dievs!, atsaukšanās uz Viktoru Alksni! (personāžu kurš bija un laikam vēl ir, ja nav nomiris, pret Latvijas neatkarību.)  Bet nu, noklausījos, lai saprastu to Tās Puses nostāju. Fakti it kā pareizi, bet traktējums...

Vēsture vispār.

Izzinoša lekcija kopā ar "Vecdaugavieši Biedrība"

Šī nav pirmais šīs biedrības rīkotais pasākums, kurā mēs ar Tomu piedalāmies kā klausītāji. Esmu še dalījusies ar bildēm un nedaudz pieraksta par pasākumiem. 

Šodienas pasākums tika izziņots laicīgi vietnē Facebook.

Pasākuma izstaiga norisa pa vietu, kuru mēs ar Tomu jau bijām izklimtuši apgūstot rajonu. Varbūt tāpēc sanāca kaut kāda emocionāla sasaiste ar iepriekš redzēto un pastāstīto informāciju par apkaimi. Bija interesanti, izzinoši, jauki. Lektore stāstīja ar azartu un dzirksti par to, ko stāsta. Nesākšu pārstāstīt, būs pilns blogs ar tiem stāstiem. Bet dzirdētā iespaidā radās vēlme pašai "rakt dziļāk" vēsturi par vietām, kuras man Rīgā tuvas un mīļas. Laikam ka ir tā, ka pozitīvais azarts ir lipīgs.

Katrā gadījumā, tiem, kuriem ir interese par šī Rīgas nostūra vēsturi - sameklējiet vietnē Facebook šīs biedrības šķirkli un sekojiet līdzi piedāvājumam.

Tagad bildes.

Rudens Salaspils Botāniskajā dārzā. Bildes padaudz

Kārtējais linku vākums

Vispirms drusku no PSRS laiku vēstures. Tas, kas bija realitātē un ne tā, kā manai paaudzei skolā vēstures stundās mācīja. Un jaunākiem cilvēkiem varētu palīdzēt izzināt to laikmetu.

1. Par tiem, kurus reiz dēvēja par kulakiem padomijā. Klips krievu valodā.
2. Tāds vēsturisks personāžs, kā Kirovs, kurš bijis Ļeņina līdzgaitnieks. Klips krievu valodā.
3. Par Krievijas imperatrisi Jekaterinu II un viņas "zelta laikmetu". Klipa autors krievs no Krievijas. Man patika viņa elegantais uzbrauciens esošajai varai Krievijā stāstot par minēto imperatrisi un it kā viņas valdīšanas laika "Zelta laikmetu" valstī. Klips krievu valodā.
4. ASV ne reizi vien Krieviju ir glābusi no bada. Nu jā, Krieviju var pielīdzināt sunim, kurš kož barotāja rokā. Klips krievu valodā.
5. Saruna par Otrā pasaules kara mītiem. Klips krievu valodā.

Krāsas

 Tiešām tikai krāsas...

Pastāsti linkos

Šoreiz tā, vispārīgi. 

Sākšu ar interesantām lietām, kuras ir latviešu valodā.

1. Ha, Karlsona namiņš Rīgā. Ceru, visi pazīst šo Astrīdas Lindgrēnas darbu varoni.
2. Saeintologi grib reģistrēties Latvijā kā organizācija.
3. Par dažādiem psiholoģiskiem sindromiem, kuru nosaukumā ietverts pilsētas nosaukums.

Vienkārši interesantas lietas citās valodās.

1. Autors Faibs runā par pirātiem. Klips krievu valodā.
2. YouTube kanāls REDROOM, šoreiz par Senās Romas reliģijām, kuras bija alternatīvas kristietismam. Klips krievu valodā.
3. Klips YouTube vietnē publicēts jau pirms 8 gadiem, tik tagad tam uzdūros. Cik sapratu, tad OKUPĀCIJA še "uzstājas" kā raidījumu cikla nosaukums. Šajā klipā runa ir par to, kā Poliju 1939.gadā Vācija un PSRS okupēja sadalot to valsti divās daļās. Pie viena mērķtiecīgi nīcinot poļus kā tautu. Un Katiņas pieminējums... Klips krievu valodā, pie viena - intervētie poļi runā poliski, krievu tulkojums viņu runātajam "iet" pa virsu.
4. Arī REDROOM kanāls, par to, kas notika 1178.gadā. Savāktie fakti par notikumiem. Vēstures mīļotājiem varētu būt interesanti. Klips krievu valodā.
5. Par Templiešu ordeni. Klips krievu valodā.

Tapu izvesta uz nelielu pastaigu

 Tā, pavisam neliela pastaiga. paskatīties uz kuģi dokā.

Vēl dažas bildes no lekcijas pasākuma vakar.

 Man no vakardienas pasākuma dažas bildes vēl atsūtīja Ilmārs Bite.