Laikam sanāks par dažām tēmām aizrunāties vēl. Tāda sajūta, ka iepriekš rakstot ko esmu nepateikusi līdz galam. Un laikam ka uz šo to no cita rakursa paskatīšu.
- Vispirms par sieviešu līdztiesību. Cik nu no manas pundurības, tad būtu eleganti, ja sieviešu darba atalgojumu veiktu secīgi: a) brīvām sievietēm par 8 stundu darbu maksātu vienādi ar vīriešiem; b) precētām sievietēm par 4 stundu darbu tik pat, cik vīriešiem par 8 stundu darbu; c) bērnu mātēm par 2 stundu darbu tik, cik vīriešiem par 4 stundu darbu. Tikai taisnīgi, jo viņām palielinās citi, ārpusdarba, pienākumi. Un vispār - sievietēm-bērnu mātēm izmaksātu ne tikai bērnu kopšanas pabalstus, bet arī norm algas par bērnu audzināšanu vismaz līdz to bērnu pilngadības sasniegšanai. (Var jau būt, ka kas tāds jau notiek, man īsti nav informācijas)
- Tā arī nav īstas saprašanas par to, no kā tad radies Dievs/Dievi/Visums pirms Lielā Sprādziena. Ja mums tiek apgalvots kāds no nosauktajiem radījis pasauli un mūs, tad kas radījis viņus?
- Reliģija nav slikta lieta līdz tam mirklim, kamēr nepāraug par kaut ko fanātisku. Tai pat laikā tie, kuri visu laiku "Dzīvoju un daru kaut ko tāpēc, ka Dievs tā grib", manā skatījumā ir tādi, maigi sakot visai ierobežoti. Jo dzīvot un darboties tāpēc, ka kāds cits tā grib? Un ignorēt savu paša izvēli? Nav nopietni.
- Vai jūs arī vainojat skolu un skolotājus sava brīnuma nekorektā uzvedībā un nevēlēšanos pat elementāri aiz sevis, kaut savā istabā, "kaujas lauku" savākt, sakārtot? Nav runa par skolā mācāmā saturu. Runa ir par tā bumbuļa uzvedību elementāro.
Nu, kaut kā tā. Neņemiet ļaunā, ja atkārtojos kaut kādā mērā...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru