Šis ieraksts tiek veltīts tiem, kuriem reiz bija tas prieks manus izdzertos aliņus skaitīt.
Toma ideja bija tās abas pudelītes uz tā "brīnumiņa" fona vakar nobildēt. Esot man nopircis, jo maza tilpuma mērvienība. Īļuciema - 0,33, Leffe - 0,25. Pagaršoju, izdzēru tās pudelītes. Tā palēnām un lai saprastu savu attieksmi.
Iļģuciemnieks - saldskābs, pabieza garša. Lefs - ne šis ne tas, it kā sula ar it kā alus piegaršu. Katrā gadījumā - pati to lefi laikam ka noteikti nekad nepirkšu. Par Iļģciemnieku varbūt kādreiz, pēc simt gadiem Piebalgā, varētu padomāt.
(Un uzreiz - nebūt netaisos atsākt peldes glāzītē vai alus bundžā)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru