Vispirms - kaut kā esmu pamanījusi, ka man jebkura mēneša sākumā ir laikam ka mazāk, ko teikt bloga ārēs. Tik, mēnesim ritot, kas sakrājas un ierakstās. Un tas nebūt nenozīmē, ka ar un ap mani nekas nenotiek. Visu laiku kaut kas atrodas. Ha. Gadās arī tā.
Šis laikam ka būs kaut kas līdzīgs piesitieniem pie jau cilātām tēmām. Kā aizies.
Drusku par brīvību, visādām brīvības izpausmēm.
Kaut kā daudzi laikam ka neaizdomājas, ka viena cilvēka brīvība (tā pat, kā tiesības) beidzas tur, kur sākas otra cilvēka brīvība (un arī tiesības). Un arī kolektīvās brīvības un tiesības. Jo - pat tik šaurā lokā, kā ģimene, nu nesanāks katram individuāli "Daru kā gribu un ko gribu!". Ja katrs ģimenes loceklis "Kā gribu un ko gribu", galarezultātā sanāks bardaks, ja ne vēl kas nejaukāks. Ir taču visādi sadzīvošanas kompromisi un kādi nebūt ierobežojumi. Pat uz vientuļas klints okeāna vidū cilvēks nebūs pārāk brīvs - pat tur ir kaut kādi ierobežojumi.
Bet vispār, ja tā padomā, cilvēks tajā pat laikā ir tik brīvs, cik brīvs viņš vēlas būt. Kurus savas brīvības ierobežojumus viņš gatavs pieņemt, kurus nē.
Teiciens "Kaut pastalās, bet savā zemē....".Ta kāda nozīme, kādi apavi kājās, ja ir vēlme dzīvot savā zemē. Var pat vispār bez apaviem staigāt. Galvenais ir dzīvot un strādāt. Pirmām kārtam priekš sevis un savā labā.
Lamāt valdību par kaut ko? Nav viennozīmīgi. Jo - priekšvēlēšanu kampaņas solījumi ir tikai solījumi. Lai tiktu Krēslā, kandidāti solīs jebko un jebkā. Jāskatās, ko viņi sadara pēc tam.
Labi, paplūdos...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru