Valodas jautājums un vēl šis tas

1. Jā, latviešu valoda mums ir oficiālā valsts valoda. bet vēl pastāv krievu, latgaļu, ebreju valodas ar savu rakstību un izrunu. Ir Līvu valoda,kur piedzīvo savas dzīves pēdējo tūkstoti. Tad kāpēc mūsdienu jaunatne neapgūst šīs valodas, bet sarunājas angliski? Anglija ir tāli, bet ebreji, krievi, lībieši un latgaļi ir tepat blakus. Arī leiši un igauņi. Tāpat skandināvu valodas, kas arī ir praktiski blakus. 

Mīļā latviešu tauta! Mācīsimies un apgūsim vispirms to, kas ir pa rokai un tepatās, nevais klausīsimies, kā divi latvieši savā atarpā sarunājas svešvalodā, kas nav tipiska mūsu reģionam. ir kauns nezināt latgaļu, līvi, krievu, skandināvu valodas. necieņa pret kaimiņiem. Ka'tad lai mēc iemācām viņus cienīt mūs, ja mēs necienām viņus?

2. Daudz kļūdu savā dzīvē esmu savārūjusi, tagad maksāju par tām. Smagi iet, bet gan jau tikšu galā. Galvenais ir darīt.  Un izvēlēties pareizos palīgus. Un līdzekļus. Kaut gan no mecenāta es neatteiktos. Tas palīdzētu atrisināt daudzus sasāpējušus jautājumus/

Vakardiena

Vakar no paša rīta aizkūlos uz Rīgu. Nu nevaru es bez tās lielpilsētas. 

Pa dienu satiku savu paziņu, par kuru rakstīju jau reiz agrāk. Nu nekas viņā nav mainījies. Alus un alus. Pat maizes darbs nodzerts. Nekā jauna un interesanta viņā nemanīju.

Toties vakarā bija interesanti pasēdēt ar draugiem no biedrības un kalt plānus ikgadējai biedrības ekskursijai.

Kaļam ekskursijas plānus Trijos vīros laivā

Pārdomas kuras tur pēc skaita šajā vietnē

Jau mēnesi bāzējos Ludzā un praktiski (bez divām dienām) esmu prom no Iecavas viensētas. 

Ir iestājusies tā stadija, kas saucas "tie paši vēži, tikai citā kulē". Ludza nav slkita pilsēta, bet satiksme ar Rīgu ir vienkārši pretīgi neērta. Iecavā bijā labāka. 

Mokos savā ziņā garlaicībā, jo Ludzā pilsētas notikumi ir minimāli, darbs iespējas tuvojas nullei, izbraukāt Rīgu teotrētiski iepējams, praktiski grūti, apgrūtinoši. Rīgā jāmeklē naktsmājas, ja nepieciešam tur ilgāk uzkavēties.

Sācies tas pats sviests, kas Iecavā - no Ludzas jātiek prom un sakarīgu dzīvesvietu, bet - ss.lv ir izlikti dzīvokļi, kuru cenas nepavilkšu. Draugu ieteikumu iespējas ir izsmeltas. Jūtos kā lācītis Pūks šaurā bezizejā Trusīša durvju ailē.

Vēl nedaudz par Ludzu

Izrādās, Ludza ir vecāka par Rīgu, bet pēdējā Pasaules (Eiropas galvenokārt) kara rezultātā daudz cietusi kaujās. Tas, kas tagad redzams no tās - pa lielo ir atjaunojums un pēckara jaunceltnes. Var jau būt, ka tāpēc te nejūt senatnes auru. Karš iznīcinājis. Un varām nav ienācis prātā restaurēt ceļot no jauna kā to izdarīja ar Varšavu, kura tika pilnībā iznīcināta kauju rezultātā. 

Šodien veina pati pastaigāju pa pilsētiņu. Kā pie svētdienas un brīvdienas padaudz cilvēku un mašīnu šai vietai. Par to, ka te, salīdzinājumā ar Rīgu, kustība ir pusaizmigusi saulē, jau rakstīju. Tāpēc šodien kustība ielās likās neraksturīga šai mazpilsētai. 

Pie vienas grāmatnīcas sienas izlasīju informāciju, ka pirms kara Ludzā ir bijušas diezgan daudz izglītības iestāžu un tā ir bijusi sava veida kultūras centrs reģionā. Kas licis visam mainīties?

Vakar no mājās ārā negājām, kaut kā negribējās.

Bet aizvakar, kad tika fotografēts, bijām pie viena nopeldēties. Pilsētā ir divas peldvietas netālu viena no otras. Viena ir pilsdrupu pakājē, otra - pie netālu esošā pilsētas muzeja, kurš ir parasta un brīvdabas muzeju savdabīgs apvienojums. Pagaidām nav izdevies apmeklēt muzeju, bet viss vēl priekšā.
Sīkāk par pilsētu var uzzunā šeit:
 http://www.ludza.lv/ludzas-novads/ludzas-pilseta/

Reliģija, politika un citas lietas

Pasaule ir pilna ar dažādām reliģijām un to novirzieniem, sauktiem par sektām. cilvēki ir ieciklējušies uz atšķirīgo šajās reliģijās. Tomēr cik daudz negāciju atkristu, ja cilvēki pievērstos kopīgajam visās reliģijās un to atzaros. Tam kopīgajam, kas runā par mieru, labestību, tuvākā mīlestību. cieņu pirmkārt pašam pret sevi. Pazustu daudzas negācijas, kas balstītas tieši uz reliģiozo atšķirību.

Šo reliģiju atšķirību daudzos jautājumos izmanto politiķi savu ambiciozo mērķu sasniegšanai. Netiek domāts par tautas labklājību kā tādu, bet viss uzvelts citāti ticošajiem. 

Tai pat laikā sen ir aizmirsts, ka valstis - tas ir tikai noteiktas bildes pasaules kartē .Visu jau sen kontrolē un nosaka pasaules visnaudīgāko cilvēku mērķi un darbības sfēras. Biznesa impēriju robežas nu ļoti reti kad saskan ar kartē nosprausto valstu robežām. 

Biznesam ir nu ļoti būtiska ietekme uz katras konkrētās valsts iekšējo un ārējo politiku. Armijas un karaspēks jau sen ir kļuvis par vēsturisku reliktu, jo visu nosaka nauda un viss ar to saistītais. Un šo politiku nosaka šaurs cilvēku loks, dažas dzimtas, kuru bagātība krājusies gadiem un turpina augt uz viskautkā rēķina. Tiesa, Bils Geitss diezin vai ir šajā klubiņā, jo viņa miljoni ir veidojušies samērā neilgā laika periodā, nevis gadsimtiem ilgā darba procesā.

Cik daudz tomēr pasaule vinnētu, ja zustu pasaules kartē iezīmētās teritoriālās robežas, bet izveidotos vienota pasaules sistēma pārvaldei un līdzekļu sadalei dažādos reģionos pēc nepieciešamības principa.

Mēs bildējam Ludzu pēc līgošanas dienā