trešdiena, 2026. gada 5. augusts

Var paskatīties arī tā

Šis raksts tapis pamatojoties uz Sintas Ezeras vietnē Facebook paustajiem nosodošajiem rakstiem ukraiņu darbošanās sakarībā pašu ukraiņu valstī. 

Te nu man radies pasmags viedoklis visu šo dažādo izteikumu sakarībā.

Protams, nav īsti jauki (tā, maigi sakot) gan Krievijā, gan Ukrainā uz ielām tvert karotspējīgus vīriešus un sūtīt viņus uz fronti tur darboties. Bet šai darbībai var atrast/saskatīt arī vēl vienu motivāciju. Vispirms par ukraiņu šīs darbības norisi.

Situācijā, kad Ukraina jau ceturto gadu ar astīti pretstāv Krievijas agresijai un mēģina noturēt savas valsts neatkarību, ir neglīti sēdēt malā - vienalga, vai it kā bēgļu gaitās kaut kur citzemēs, vai arī Ukrainā pašā - un neko nedarīt. Gaidīt, kad kāds cits malā sēdētāja vietā izdarīs darbu.

Nekādi nesaku, ka Ukrainā visas norises ir baltas un pūkainas. Ir labas un ne pārāk labas lietas, ar kurām tiek strādāts. Dzīvai un īstai valstij vienmēr būs kādas dažādas risināmlietas. Valstij, kurā vairs nekā nav, ko labot, pārkārtot vai ko tamlīdzīgu darīt, - tādai valstij nav nākotnes; tā relatīvi īsā laikā beigs pastāvēt. Par cik beigu punkts iestājas tajā mirklī, kad viss ir sasniegts, neko nevajag, kad situācija kļūst nu pārāk pašpietiekama, pārāk "Ir dabūts tas, ko ir gribēts, neko nevajag, var iet gulēt". Tas, ko tūristi redz par labu esam kādās apmeklētās valstīs, piemēram, Lihtenšteinā vai Luksemburgā, - tas ir izkārnte, ne vairāk. Nu nestāstīs pamatiedzīvotāji jebkuram ciemiņam par to, kas mājās nav kārtībā, kas darāms. Tās jebkuras valsts iekšējās nekārtības, par kurām uzzina citās valstīs, - tās ir tās, kuras ir kļuvušas pārāk lielas pamanīšanai.

Atgriežoties pie tiem puišiem, kurus Ukrainā, pēc Sintas Ezeras atrastajiem materiāliem, Ukrainas pilsētu ielās "iepako" automobiļos un nosūta uz fronti Ukrainas aizstāvībai pret agresīvo kaimiņu. Var teikt, ka pareizi. Sūta neapzinīgos pilsoņus veikt pilsoņa pienākumu ekstremālas situācijas novēršanai. Apzinātu savas valsts neaizstāvēšanu pret iebrucējiem var droši traktēt kā valsts nodevību un kolaborantismu. Un šajā gadījumā ir "pie kājas" tas, ka valstī, papildus pozitīvajām norisēm ir arī kādas negatīvas norises. Jo vispirms ir jālikvidē ārējais traucējošais apstāklis, lai pēc tam kārtotu iekšējās lietas. Jo Ukrainas visādās iekšējās peripetijas nu nekādi neskar pārējo valstu intereses un tamlīdzīgas lietas. 

Tā pat, kā mūsu valsts visādas norises skan tikai mūs pašus, paši kā nebūt tiksim ar visu galā. Ja ne šodien, tad kaut kad drusku vēlāk. Mūsu iekšējās nesaskaņas un visādas lietu kārtošanas darbības nav pamats kādam braukt iekšā mūsu valstī ar tankiem un ieviest to kaut kādu kārtību, ar kuru mūsu valstī dzīvojošajiem nu nav nekāda sakara.

Kas attiecas uz norisēm Krievijā, kad tur visādiem, arī nejaukiem, paņēmieniem tiek ielās tverti pajauni vīrieši, lai tos nosūtītu par neko mirt Ukrainā. Tas arī nav jauki, tas notiek tādēļ, lai apmierinātu viena pundura lielummāniju un vēlmi kontrolēt visus un visur. Par Krievijas varas iestāžu motīviem ir runāts un top runāts visu laiku, sen vairs nav noslēpums. Nav noslēpums jau kopš paša šī "pasākuma" sākšanās mirkļa. Diemžēl lielais vairums Krievijas iedzīvotāju ir nozombēti kukū. Pie saprāta esamības turienes iedzīvotāji atrastu iespējas kā nepiedalīties šajā apkaunojošā pasākumā. Patlaban necilāšu tālāk šo, Krievijas, jautājumu. Tajā var izplūst daudz un dikti, runājamais laikam nekad nebeigsies.

Kas attiecas uz manu viedokli par pašu Sintu Ezeru.

Vēl viena kolaborante, kura izsakās ar Kremļa metodisko ieteikumu frāzēm. Veidojusi savu viedokli tikai vadoties no savām simpātijām pret to austrumzemes monstru uz māla kājām. Bez situācijas izpratnes vispirms sev. Tādas kā stipras aizdomas, ka būs no tām, kura jebkuru iebrucēju mūsu valstī sagaidīs ar ziediem, fanfarām un tamlīdzīgām būšanām. Viņai laikam par Latviju nospļauties.

Kas attiecas uz norisēm Ukrainā, man te tāda kā vispārināta doma:

Situācijā, kurā visa pasaule palīdz tev saglābt mājas, nav glīti pašam nepiedalīties tajā glābšanas procesā gaidot, ka tavā vietā citi izdarīs visu.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru