Visu nakti grozījos no vieniem sāniem uz otriem domājot par to kaķu puiku, kurš šodien dosies uz labākiem medību laukiem. Es taču viņu pazīstu personiski - tas ir viens no Goldija kaķiem. Biju viņu apmīļojot ņurcījusi un ļāvusi gulēt sev blakus tajās divās reizēs, kuras nakšņoju Goldija mājās. Pietrūks, bet labāk tā, nekā pārlādēt viņu ar zālēm, kuras vienalga nepalīdzēs, un skatīties, kā viņam sāp un nav labi.
Šis gadījums ar špricei nolemto kaķi uzjundīja pārdomas, kuras laikam jau reiz esmu še izteikusi. Īsti negribas tagad meklēt, rakāties pa saviem vecajiem ierakstiem. Tāpēc varbūt zināmā mērā atkārtošos.
Zvēriņam, kuram nevaram palīdzēt - iedodam šprici kā vienīgo saprātīgo izeju, lai atvieglotu viņa ciešanas situācijā, kad savādāk palīdzēt nav iespējams. Tad kāpēc, velns parāvis, mēs šādi neatvieglojam ciešanas cilvēkam, kuram arī medicīniski nav iespējami palīdzēt? Mirstošam, lēni agonizējošam vēža slimniekam, kura ciešanu likvidēšanai medicīna piedāvā vienīgi morfiju? Tā vietā, lai patiešām palīdzētu šim cilvēkam un iedotu viņam PĒDĒJO šprici, mēs viņu pārvēršam par narkomānu, kuram slimības radītajām sāpēm vēl pievienojas lomku radītās sāpes.Sadisms. Pret slimnieku un viņa radiniekiem. Jo visai ģimenei nav viegls šis periods, kad mājās ir kopjams vēža slimnieks. Gan morāli, gan fiziski.
Zinu no praktiskās pieredzes. Nestāstīšu sīkāk, pārāk sāpīgs periods bija.
Vienīgais - tas mirklis, kurā top skaidrs, ka tas otrs cilvēks beidzot ir "aizgājis pie Dieva", ir smags un sāpīgs. Smags un sāpīgs vēl ilgi. Bet. Bet - dzīve turpinās dzīvajiem un viņam, tur, augšā, debesīs, vairs nesāp un varbūt pat viņš ir laimīgs un tāds laimīgs noraugās uz mums te, lejā, uz zemes.
Un vēl viens jautājums, kas mani nomoka.
Visa civilizētā pasaule nepatērē tik daudz preču - gan pārtikas, gan rūpniecības -, cik top saražots katru dienu milzīgajos koncernos. Kur īsti paliek tas pārpalikums? Trūkumcietējiem pašās atīstītajās valstīs, Āfrikas badacietējiem vai Āzijas badacietējiem tiek tikai kaut kas nedaudz.Kas notiek ar nerealizēto prodkciju? Top izmesta mēslainē? Kāda izšķērdība un nelietderība. Kāds ir papētījis, kur paliek viss tas produktu kvantums, kas pārstāvas veikalos par spīti tam, ka ik dienu veikalus apmeklē simtiem pircēju un tiešām iepērkas?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru