Grūti noformulēt, kāpēc es šo rakstu. Laikam gribas skaļi izteiktes.
Protams, vienmēr pastāv informācijas diferenciācija - ko saka draugiem, ko "palaiž" publiskā telpā, ko patur sevī un sev. Un sevī un sev paturamais vienmer ir vairāk par to, ko izsaka citiem.
Man ir darbs, kurš īpaši neaizrauj. Ja nebūtu akūtas nepieciešamības, es tur nestrādātu. Par spīti tam, ka nav grūti un kolektīvs labs un sirsnīgs. Vadība toleranta. Neko sliktu teikt nevaru.
Man ir hūbijs, kurš aizrauj - darbošanās LFFB un visas ar to saistītās aktivitātes. Žēl, ka man nepietiek naudas visām aktivitātēm un nav sponsora, kurš tās nosponsorētu.
Manam blogam ir pieci sekotāji, rakstu, it sevišķi pēdējā laikā, pietiekami daudz un dažādi. Tik - polemika par maniem ierakstiem īsti neraisās. Visaktīvākās diskusijas sešu komentāru veidā bija sakarībā ar manu ierakstu par manām attiecībām ar sabiedrisko transportu. Vai tiešām es tik neinteresanti rakstu, ka par maniem ierakstiem ir tik maz ko teikt?
Zinu, ka uzprasos uz galvas glaudīšanu un "nemaz jau tik traki nav, citiem ir vēl sliktāk". Vienkārši skaļi domāju.
Tā pat - zinu, ka pie sava dzīves ritma un apgrozīšanos sev tuvās radu/draugu/paziņu aprindās nesastapšu bagātu onku, kurš būtu ar sakariem un kaudzi naudas. Un gatavs manī ieguldīt minimumu, lai es varētu sakārtot lietas un vietas un "brauktu uz priekšu" nevis "kristu atpakaļ". Bet vai, kā noderētu! Pasapņot jau nav aizliegts.
Un, vai kā gribētos ar kādu papļāpāt vismaz virtuāli par viskautko un mēģināt pastrīdēties, ko pierādīt, vai arī pieņemt kādas neapgāžamas idejas un patiesības....
Eu, par ko šitas bija? :D
AtbildētDzēstMan, piemēram, ir viens sekotājs, bet ja uznāk iedvesma, tad uzrakstu kaut ko sev, ne citiem.
Un bagāti onkuļi nelasa blogus, sevišķi latviešu valodā. ;) Turpini rakstīt!
Laikam jau mazliet pesimisma uznāca. :D Un nesaturējās sevī. :D
AtbildētDzēstUn ir jau ko rakstīt arī prātīgu, bez ņaudēšanas, tik domas jāsakārto un jānoformulē tā, lai varētu izlikt vispārējai apskatei. :D