Reiz jau rakstīju par biedrību. Tas bija tālajā 2011.gadā. Toreiz mzliet pažēlojos, mazliet pakritizēju, nazliet pacerējos. Šobrīd gribu izteikties no mazliet cita rakusa.
Bieži un daudz esmu dzirdējusi, lasījusi atsauksmes par biedrību - "tie jau tādi rūķi un elfi vien ir, ko var prasīt". "Tūtiņdreiji un nenopietni cilvēki".
No malas tā var isskatīties nezinošam un drusciņ šaura skatījuma cilvēkam. Jo pulciņš cilvēku reizēm sanāk kopā un sāk runāt par fantasy un Sci-Fi literatūru un kino, reizēm aizbrauc uz mežu un pārģēbjas par viskautko un vicina būfotus zobenus un citādi atraktīvi skraida pa mežu biedējot sēņotāj un ogotājtantiņas. Reizēm kur citur sapulcējas un spēlē neierastas galda spēles, kurās jāiedzīvojas kādā tēlā vai stratēģiski jādomā un jārīkojas spēlējot stratēģiskās galda spēles. Reizēm arī uzrīko kādu pasākumu tērpos kādās telpās, bet tad bez zobeniem un kaušanās - vienkārši iedzīvojoties tērpa radītā lomā.
Bet ierindas cilvēks jau aizmirst un neievēro to, ka šo cilvēku pasaule ir plašāka un bagātāka. Nē, ne jau naudas izteiksmē - šis hūbijs ir padārga būšana: grāmatas un galda spēles maksā naudiņas, naudiņas vajadzīgas, lai uzdarinātu tērpus un cius atribūtus meža vai telpu pasākumiem. Un uz to mežu vai telpu vēl arī jānokļūst - tātad vajazīga arī ceļa naudiņa.
Mums visiem ir ikdienas darbs, par kuru maksā algu, ir ikdienas pienākumi mājš. ir televizors un radio, laikraksti, no kuriem smeļamies ikdienas reālo informāciju. Bet tajā pašā laikā jebkura Fantasy vai Sci-Fi grāmata ļauj vaļu pārdomām un iespējamām prognozēm par to, vai grāmatā aprakstītais izfantzējums kādreiz realizēsies arī praktiski, vai arī nee un kā tas viss sasaucas ar reālo šodienu. Grāmatu un filmu autori jau savus darbus nerada no nekurienes tukšuma. Pirmsākums vienalga bāzējas kaut kā reālajā.
Un aizbraukt uz mežu, uz Brīvdabas lomu spēli, kuru kāds saorganizējis. Vai tas nav lieliski? Tā pati telšu izbraukuma atpūta vien ir, tikai tematiska. Un visiem ir ko darīt pie dabas krūts atpūšoties. Nerodas tāda situācija, kad dāmas garlaikoti sauļojas un periodiski ko uzražo uz ugunskura pusdienām tajā laikā, kad kungi ar "badapātagām" dirn pie upes un "aliņojas" vai "šņabjojas". Tā pa lielo ir aktīva atpūta pie dabas, kuras rezultātā ir iegūtas labas emocijas, lieliski pavadīts laiks un sajūta, ka pabūts citā pasaulē. Reizēm arī tas palīdz labāk izprast kādu samilzušu sadzīvisku vai darba problēmu. Jo iedzīvošanās kādā tēlā un šī tēla problēmu risināšana ļauj reizēm izprast reālās dzīves problēmas.
Laikā, kad pirms piecpadsmit gadiem biedrība tika dibināta, šādi domājošu cilvēku bija maz. Tik vien bija, kā tie, kas šo biedrību dibināja un viņu līzjutēji, kuri negribēja iestāties biedrībā kaut kādu objektivitāšu vadīti. Vēlāk izveidojās krievu diasporas radītais klubs "Drakons" (kurš nu jau izjucis iekšēu nesaskaņu rezultātā), kurš bāzējās uz brīvdabas lomu spēļu rīkošanu. LFFB ar viņiem sadarbojās un vēl tagad ir saglabājušās labs un draudzīgas attiecības.
Tagad LFFB vair nav vienīgā, kas apvieno žanra interesentus. Ir daudzas interešu grupiņas, kuras nav savu statusu noformējušas juridiski (šajā ziņā LFFB ir vienīgā juridiskā organizācija žanrā), tomēr apvieno cilvēkus kādiem interešu pasākumiem. Ir atvērušies daudz un dažādi veikali, kuri veic arī klubiņu funkcijas pulcinot ap sevi konrētā veikala tematikas cienītājus.
Un pats labākais - šo cilvēku ir daudz visā Latvijā, ja ne gluži visi savstarpēji pazistami, tad apzināmi notikti. Jo kāds vienmēr pazīst kādu citu, un šis cits vēl kādu citu. Un ir kontakti arī starptautiskā mērogā, kad mūsējie brauc uz ārzemēm piedalīties kādos pasākumos, pie mums bruc uz pasākumiem...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru