Vēlreiz par Latvijas Pastu

Decembrī izteicos par Latvijas Pastu sakarā ar to, ka tikko tur uzsāku savu darbošanos. Tagad gribu nedaudz pastāstīt to, ko redzu ikdienā.

Pēc noklusējuma pasts ir tā institūcija, kura nogādā adresātam vēstuli, atklātni, dažāda izmēra paku. Vispār nogādā sūtījumu no viena punkta uz otru. Tomēr, wtf, kāpēc pastniekam ir jātirgo markas un aploksnes, ja tās tiek tirgotas pasta nodaļās? Pastnieks ir vēstuļu/atklātņu/sīkpaku iznēsātājs, nevis komijvojažieris. Šis pats jautājums attiecas uz nesen ieviesušos ideju, ka pastniekam būs jāpiedāvā adresātiem Latvijas Pasta kataloga preces, kuras ar pastu un pasta sūtījumu piegādi adresātiem nu nav nekādā sakarā. Piemēram, šampūni. Tiesa, šai idejai vēl nav izdomāts realizēšanas mehānisms. Kaut nu neizdomātos.

Tā pat, vismas mūsu punktā, pastnieki lamā Stokman'u, ar kuru pasts noslēdzis mistisku līgumu. Stokman's pastam "piesviež" adresētus reklāmas bukletus, kas tad nu jānogādā adresātiem. Katalogi, vienvārdsakot. Pankūka, Stokaman'am grūši pašam atrisināt šo problēmu? Cilvēki iet uz veikaliem un zina, kas tajos top tirgots. Un par šiem adresētajiem, kas tomēr laikam nav pasūtīti nevienā acī, katalodziņiem pastniekiem nepiemaksā. Kaut arī pasta somā tie aizņem vietu un kopā ir visai pasmagi.

Tāpat, tiesa, ne tik bieži, kā Stokman'a brošūras, ir jāpiegādā neadresētās reklāmas, kuras jāpamētā pa pastkastītēm neatkarīgi no tā, vai tā reklāma pastkastītes īpašniekam ir vajadzīga vai nav. Spama piegādāšana, vienvārdsakot. Par to vismaz maksāšot. Bet - kāda jēga no šādām pastkastītē iemestām reklāmām? Ja cilvēkam savajadzēsies kādu lietu vai pakalpojumu, viņš jau nu atradīs iespēju uzzināt - kur un kā to vajadzīgo iegādāties par sev piemērotu cenu.