Domāšana laikam ir mana sastāvdaļa

Kopš esmu te regulārāk sākusi ko rakstīt, ik pa brīdim ieakstās arī mana fiozofija pa kaut ko un reizēm tā ir vienkārši īdēšana un ņaudēšana, kuru radījis kāds prozaisks iemesls. Ne vienmēr lietus aiz loga.

Jā tagad esmu puslīdz apmierināta ar dzīvi. Puslīdz tāpēc, ka vairs nav jāceļas piecos no rīta lai sešos būtu darbā. Esmu uz simības lapas jau desmito dienu. Vismaz izguļos puslīdz. Kaut arī pirmās dienas bija tāda pajocīgāka sajūta pamosies ap pieciem un pariezgties uz otriem sāniem, jo NAV jāceļas. Savā ziņā pt žēl paliek - kolektīvs labs, darbs kaulus nelauž un uz pusdienas laiku varu būt mājās. Naudiņu arī maksā un regulāri. Pat divas reizes mēnesī - algu un avansu.

Tomēr arvien vairāk sliecos uz to, ka tad, kad beigsies slimības lapas un atkal iziešu darbā, meklēšu reālu iemeslu, lai rakstītu atlūgumu. Jo šis darbs tomēr nav priekš manis. Protams, mēnesis būs jāatstrādā, trīs pārbaudes laika mēneši, kuru lakā var aiziet no darba kaut nākamajā dienā, ir beigušies.

Ļoti agri celties varu uz uzrāvieniem, kāda proekta veikšanai, nevis regulāru funkciju veikšanai. Kaut arī esmu cīrulis pēc dabas un iekšējais pulkstenis mani modina visai agri, pieci no rīta pat man ir par agru.

Citādi - negribas pārlieku sūkstīties par dzīvi. Ar to sūkstīšanos jau pilns ēters gan internetā, gan televīzijā un radio.

Jorojām esmu dzīvokļa meklējumos. Tāda dzīvokļa, kuru spēšu apmaksāt. ss'ā paaidām nevaru atast sev neko piemērotu. Par dārgu manām iespējām. Mani interesētu tāds, kurš ir par paīzmaksu - t.i. tikai komunālajiem maksājumiem. Un pie tam ne lieliem.
Un vēl pie viena - esmu te regulāri likusi linkus uz LFFB mājas lapu. Arī tad, kad tā saucās lffb.midzenis.lv. Tagad tā ir vienkārši www.lffb.v. Un varbūt tāpēc daži linki vairs nedarbojas. Būšu priecīga, ja man par linkiem, kas nedarbojas, pateks, norādīs uz tiem. Tad droši pārlinkošu.