svētdiena, 2018. gada 28. oktobris

Rīta pārdomu graudi

1. Biju pat aizmirsusi, ka oktobra pēdējā nogalē notiek pāreja uz ziemas laiku. Tik paskatoties pa logu, pamanīju, ka jau septiņos ir iestājusies austošas dienas krēsla. Vakar rīta krēsla parādījās ap astoņiem. Un tad tikai paskatījos uz sienas pulksteni lielajā istabā un sapratu, ka tas jāpagriež pa stundu atpakaļ. To dienas laikā likšu puikam izdarīt. Mobilajā un datorā ir automātiskais laika pārejas režīms.
2. Sāku iemīļot Purvciemu, tas pa šiem gandrīz 30 gadiem ir patīkami mainījies - dēla pirmo ziemu nodzīvojām šeit un tad pārvācāmies uz centru. 
Patīk tas, ka ir ērta satiksme ar centru, pat nav ilgi jābrauc līdz Centrālai stacijai. Minūtes 20. Kaut arī tuvumā ir Zemitānu stacija.
Ir daudz veikalu, kafejnīcu, pat dažu reliģisko novirzienu kulta vietas atradušas še sev vietu un pie tam atrodas gandrīz blakus viena otrai. Ir daudz zaļās zonas ar ilggadīgiem kokiem un krūmājiem. 64.vidusskolas sākumskolas pagalmā atradusies vieta bērnu laukumam ar noslieci uz bērnu sportiskām aktivitātēm.
Un tikai pie galvenām maģistrālēm rajonā jūtams transporta radītais troksnis. Pārējā daļā - miers un klusums. Ir patīkami pieiet pie loga un skatīt gadalaiku maiņu dabā, kā arī vērot zaļās zonas iemītnieku - kaķu un putnu, kā arī pastaigāties izvesto suņu komunikāciju pagalmā. Tos ir interesanti pavērot. Tāpat kā saimnieku uzvedību savus dažāda izmēra mīluļus izvedot pastaigāties.
Tiesa, liela daļa soliņu, kur pensionāriem piesēst un papļāpāt, ir beiguši savu dzīvi un nav kas tos atjauno.
3. Esmu atklājusi, ka ar savu invaliditātes apliecību varu muzejus apmeklēt par brīvu. Tas lieti noder gadījumos, kad vēlos kādu muzeju apmeklēt brīdī, kad izbeigusies nauda. Kad tā ir, tad tomēr nevelku laukā no maka savu apliecību un godīgi nopērku biļeti par noteikto summu. Parasti jau muzeju biļetes nav dārgas. Tomēr ir patīkami apzināties, ka varu apmeklēt muzejus arī tad, ja naudas makā nav. Interesanti, kādus atvieglojumus es vēl atklāšu?
4. Ar decembri atsākšu darba gaitas pilnīgi oficiāli ar visu nodokļu maksāšanu. Vieta jau aizrunāta, ceru, ka nenobruks līdz decembrim.
5. Man patīk rīta cēlieni, kad visa māja vēl guļ, bet es jau agri esmu augšā un rosos maķenīt. Tā klusiņām un pamazām neviena netraucēta.

7 komentāri:

  1. pšrdomu. Tālāk nemaz nelasīju, atsita "apetīti"

    AtbildētDzēst
  2. kā var patikt tajos sovoku mikrorajonos. bet katram savs.

    AtbildētDzēst
  3. pašas sovjietu celtnes protams ir bezdvēseles kluči, bet ir saglabājušas arī privātmājas, tām gan katrai sava elpa un stils. Man vienkārši patīk zaļums visriņķī un ērtā satiksme ar centru. Un ne jau visur ir svovietkastes, mūsdienās pa vidu tām brīvajās telpās ir parādījušās modernās daudzstāvenes, kuras tomēr ir stils un elpa, tās ir katra savādāka. Par tiek monstrim runājot - ja būtu mana teikšana, tie viens pēc otra pazustu un viņu vietā nāktu vai nu modernās daudzstāvenes vai 2-3 stāvu privātmājas. saglabājot jau esošo zaļo zonu. tās centrā tomēr pietrūkst.

    AtbildētDzēst
  4. 3 stāvu privātmājas??? Plus vēl pagrabtelpas un bēniņi vai mansards. Cik daudzi cels 3 stāvu māju? Patiešām vairākas?

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. gan jau domātas 3 stāvu dzīvokļu mājas.

      ar teikšanu tur vien nepietiks, bet ir vajadzīgs arī piķis. ļoti daudz piķa. tie sovoku plikadīdas pat nevar vienoties par siltināšanu (kas nozīmē arī uzskaistināšanu.

      Dzēst
    2. "tie sovoku plikadīdas" te gan man gribas iebilst - nemet nu visus pār vienu kārti

      Dzēst
  5. Kolēģi, nav ko strīdēties. mana doma tiešām bija par trīsstāvu vairākdzīvokļu namiem, protams, ja kāds bagātāks - var uzcirst vairākstāvu privāteni. galvenais - lai nebojātos kopējā noskaņa un neciestu zaļā zona.

    AtbildētDzēst