svētdiena, 2021. gada 7. marts

Mazliet no vēstures par agrākiem gadiem domājot

Sanāks tāds kā iepriekšējo rakstu apkopojums, jo ir aizdomas, ka šur tur atkārtošos.
  1. Par cenām runājot. Padoju laikos ar 10 koka rubčikiem pilnīgi pietika lai 4ru cilvēku kompānija pasēdētu krogā pie bagātīgi klāta galda un alkohola piedevām. Un alkohols tika pasūtīts pa veselai pudelei, ne glāzēm. Tagad pat vienam cilvēkam ar 10nieku nepietiks šim priekam.
  2. Par lietotām drēbēm un citām mantām domājot. Padomju laikos komisjas veikalu nebija daudz pat Rīgā. Lietotas drēbes un lietas "ceļoja" uz riņķi pa radu, draugu skapjiem un plauktiem kamēr nolietojās līdz luparu līmenim. Ipaši tas attiecās uz bērnu drēbēm. Bērniem ir tendence augt nepaspējot novalkāt esošo apģērbu. Protams, ja ģimenē bija vairāki dažāda vecuma bērno, tad šīs lietas valkājās ģimenē līdz apnikumam, Bet ja bērns bija tikai viens, tad nu drēbītes nonāca pie radiem, draugiem, paziņām, kur bija gaidams vai jau bija sagaidīts gimenes pieaugums. Retajos komisijas veikalos droši varēja nest pārdošanai par lieku kļuvušu apģērbu un bija skaidrs, ka ilgi viņš tur neuzkavēsies un kāda naudiņa pienāks. Tagad ej nu sazini. Lietoto drēbju veikali ir pilna Latvija, bet kurā no tiem pieņems tavas drēbes, kuras ir labā stāvoklī, vienreiz mugurā vilktas. Vienu risinājumu mēs ar māsu 90os gados atradām - daļu savcu un mana augošā dēla drēbes aiznesām uz Pestīšanas armimiju un bērnunamu Iļģuciemā. Patlaban vieglāk ir visu nevajadzīgi lieko maisiņā atstāt pie miskastēm. Gan jau kādam bomzim derēs un noderes.
  3. Patlaban kaitina tas, ka bagatīgi klatu galdu un radu, draugu un paziņu kolektīvā tikšanās notiek vienīgi uz bērēm. Pat tad, kad gadus atpakaļ notika priecīgs notikums - dēls precējās ar nu jau bijušo sievu, uzkodu bija maz, bet alkohola netrūka. Tas kaut kā mazināja prieku par notiekošo. Mēs kaut kā esam atbīdijuši otrā vai pat trešā plānā šo saviesīgumu jubilejās un citās svētku reizēs padarot priecīgo dienu par masveida nodzeršanos.
  4. Ar algu/pensiju 120 rubļi mēnesī varēja ciešami izdzīvot mēnesi. Ja vēl atradās kāds papildus darbiņš, tad bija pavisam okei. Pat minimālā alga/pensija, kura bija zem 100 rubļiem, bija garantēta visiem. Tagad daudzi strādajošie/pensionari saņem naudu, kas ir krietni zemāka par noteikto minimālo algu. Un valsts institūcijas bezkaunīgi apgalvo, ka pie mums viss ir ok. Tad no kurienes radies plašais maznodrošināto personu un bezpajumtnieku slānis?

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru