Kopsavilkums no iepriekšējiem tekstiem

1.  Esmu alojusies, ka Latvijā nav laukstrādnieku - gaitnieku kārtas. Tā ir, bet neliela, Lielajiem lauksaimniekiem bieži trūkst darba roku. Jo daudzi 90gadu sākumā un arī vēl tagad ne tik lielos apmēros brauc prom uz ārzemēm lielākas algas un labākas dzīves meklējumos.
2. Aizbraucēji liela daļa jau iesakņojušies svešajās zemēs un īsti netaisās atgriezties, Atgriežas retums un tie paši ir viējās paaudzes cilvēki, kuri tur sapelnījuši naudu un tagad mēģina te ko darīt, izdzīvot.
3. Kaut arī pašai māsa strādā Nīderlandē un Latvijā parādās labi ja divas reizes gadā atvaļinajuma laikā. Nauda tiek ieguldīta dzīvokļa kapitālajā remontā. Nezinu, ko viņa darīs, kad remonts būs beidzies. Bet principā es mūslaiku Latvijas aizbraucējus īsti neatbalstu. Darbu Latvijā atrast var. Kaut vai lauksaimniecībās.
4. Protams, diezgan daudz pa iedzīvotaju iedzīvotāju un daudzu uzēmumu kabatām sitis nu jau vairāk kā gadu ilgušais koronas vīrusa karantīnas laiks, kad daudz kas ir aizvēries ciet, jo "apdraud" iedzīvitajus ar saslimšanas iespējamibu.
5. Vel viens stīviņš ir ar ārzemniekiem pārdotiem zemes īpašumiem un ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem, kur ir atguvuši savas pilsētu vai lauku īpašumus, bet darīt neko netaisās. Tā nu viss stāv atmatmās\krāsmatās. Tad nu pašvaldībām nākas ar šiem cilvēkiem stīvēties likumā noteiktā kārtībā. Goda vārds, pašvaldības atrastu reālu un labu pielietojumu tam visam.