ceturtdiena, 2021. gada 4. marts

Par klimata izmaiņām un pasaules karti domājot

 Cilvēce ir piedzīvojusi un vēl tagad piedzīvo viena ledus laikmeta beigas, tā asti. Par to liecina vēstures fakti un tagad novērotais.

Ne velti vēstures annālēs ir saglabājies fakts, ka kurši un skandināvi ziemā pāri aizsalušai Baltijas jūrai devās viens otram "dzīvi mācīt" - tas ir, sirot. 

Pēdējo salto ziemu atceros 1986/1987. gadu mijā, kad sniegs uzsniga novembra sākumā un turējās līdz marta vidum. Toreiz sals aiz loga sasniedza ap 30 grādiem pēc celsija. Pēc tam ziemas pamazām kļuva arvien siltākas. Kaut atceros tos laikus, kad ar bērna tēvu pastaigājoties Jūrmalā gar jūras malu varējām no pludmales puses krietnu gabalu pa ledu aiziet līdz neaizsalušai jūras ūdens līnijai. 

Pēdējos gadus ziema reizēm mēdz būt sniegaina, bet aukstuma nav, un ne jau katru ziemu uzkrīt sniegs, arī sals Tālāk par 25 grādiem pēc Celsija pavisam reti aizkust.

Latvijas slēpotmīļi brauc vai nu uz Žagarkalnu ar viņa mākslīgo sniegu vai uz Alpiem. Viss atkarīgs no rocības. Pati jau apzinātā vecumā atceros braucienus uz Gaiziņkalnu slēpot. Laikus, kad bija speciāls slēpotāju vilciens, kurš aizveda gribētājus no Rīgas uz Ērgļiem un tad veda atpakaļ.

Skolas gados (un es vidusskolu pabeidzu 1981.gadā) trešajā ceturksnī bija obligātas slēpošanas nodarbības, no kurām daudzi vidusskolnieki nosacīti objektīvu iemeslu dēļ mūsu skolā centās izvairīties _ tās parasti notika sestdienās kā pirmais pāris un mums, centra skolas audzēkņiem bija ar visiem slēpošanas "pribamvasiem" jābrauc uz Biķernieku mežu slēpot un pēc tam, sasvīdušiem, jāatsēž vēl pāris nodarbības skolā. Nu, paldies. Mēs labāk tajā laikā pagulējām ilgāk un devāmies tikai uz otro stundu pāri. Tad jau labāk pavasarī, pirms atzīmju izlikšanas, apskriet kādus apļus Daugavas stadionā (tur mums arī reizēm notika mācību nodarbības). Vismaz kroņa 3jnieka bija garantēts un vairāk jau arī nevajadzēja.

Par Ģrinvičas nosacītajām līnijām runājot. Ventiņi jau sen atzīmē divus jaunos gadus - vienu pēc Rīgas laika, otru pēc Grinvičas laika, jo teritorija, īpaši Ventspils jau atrodas nākamajā Grinvičas laika joslā. neesmu pārliecināta, vai Vidzemes ziemeļaustrumu daļa un it īpaši Latgale neatrodas iepriekšējā laika joslā.. Par to lai diskutē gudrāki cilvēki par mani.

Vel viena lieta, kas raksturo klimata izmaiņas - dēls kā lielu dabas brīnumu man pastāstīja, ka Teksasā, kura atrodas tajā klimata josla, kur sniegs uzkrīt reizi miljonos gadu (Teksasa atrodas klimata joslā, kur sniegs ir neiespējams pēc noklusējuma) nesen uzkrita sniegs. Brīnums pašiem un pasaulei vispār.

Par piejūras un kontinentālo klimatu runājot šīs atšķirības pamanīju jau pērnziem. Par spīti tam, ka Rīgā un tai tuvajos reģionos sniega nebija vispār, mums, Ludzā, tas uzkrita un noturējās piecas dienas starp Ziemassvētkiem un Jaungadu.

Un vasarās te ir karstāks, nekā dažviet citur Latvijā.

Nezinu, ko ieteikt ekologiem, politiķiem un citām atbildīgām personām. Varbūt mazuliet padomāt globāli, ka tas jau notiek ekonomikā un karadarbības jomā.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru