Var jau būt, ka zināmā mērā atkārtojos. Par tēmu agrāk esmu rakstījusi daudz un dikti. Gan atsevišķos pavedienos, gan kādā pavedienā kā apakšpunktā. Tiem, kuriem interesē un ir svarīga tēma - ceru, atradīs vismaz izlasīšanai; arhīvmateriāli ir pārskatāmi, atrodami.
Laikam pārskatāmāk rakstīt sekojošo apakšpunktos.
1. Uzreiz atzīšos - ideja nošpikota Krievijas TV šovus skatoties. Jā, varu tikai piekrist, ka Krievijas politika var būt ir nepieņemama, Krievija ar savu teritoriālo lielumu un atombumbu esamību, kā arī citām svirām var diktēt noteikumus pārējai pasaulei, kas, protams, normālai kaimiņsadzīvošanai nav tas labākais variants. Tomēr ir dažas Krievijas uz saviem iedzīvotājiem vērstās politiskās darbības plusa zīmē.
Pateikšu par secinājumiem, kuri radās skatoties dažus Krievijas TV pirmā, valsts, kanāla šovus. Par raidījumu Sieviešu/Vīriešu (Мужское/Женское) izteicos nesenā pavedienā, par raidījumu Gaidi mani (Жди меня) kādus gadus iepriekš. Protams, ir vēl arī daži citi raidījumi, kuri skar sociālas tēmas un vērsti uz iedzīvotāju labsajūtu, ja var tā izteikties. Tos visus kopumā skatoties radās doma - "Un kāpēc arī nē? Var taču paņemt labu piemēru un padomāt par mūsvalstinas cilvēkiem."
Kā pamatdoma - kāpēc arī neizveidot tā sauktā Mātes kapitāla fondu? Fondu, kura naudiņu piešķirtu jebkura valstī dzimuša bērna mātei iepriekš atrunājot viņas tiesības rīkoties ar šo naudu bērna interešu realizācijas prizmā. Nu, kaut iegādājoties nekustamu īpašumu, kura domājamās daļas jau sadalītos starp māti, tēvu, bērnu, pat ja tam bērnam ir tikai daži mēneši vecumā. Tāpat - kaut palīdzēt jau uz dažas dienas/mēnešus veca bērna vārda atvērt bankas kontu, kurā tad nu ieskaitītos pabalsta naudiņa, reizēm arī alimentu naudiņa. Māte ar šo naudiņu varētu rīkoties tikai bērna vajadzību nodrošināšanai (apģērbs, pārtika, vēl kaut kas tiešām nepieciešams), sasniedzot kādu noteiktu vecumu bērns pats jau sāktu rīkoties ar savu naudiņu. Nu, kaut kā tā.
2. Šis punkts zināmā mērā "izaug" no iepriekšējā. Tas attiecas uz vietām, kurās var iegādāties tieši bērnu preces - pārtikas maisījumus, apģērbu, attīstošās rotaļlietas. Varbūt man nav izdevies dzīvajā redzēt, bet, manuprāt, liels pluss būtu tieši šādu, specializētu, veikalu tīkls. Labi, esmu redzējusi vismaz divus specializētus bērnu apģērbu komisijas veikalus, kuros māmiņas savā ziņā "var apmainīties" ar vairs nevajadzīgu/kādai jau vajadzīgu bērnu apģērbu, aksesuāriem. Un pārējais? Ieteikums turpmākajam. Jo bērni taču dzimst katru gadu un aug arī visu laiku.
3. Gribētu par dažiem lieluzņēmumiem izteikties.
VEF jau Pirmās brīvvalsts laikā tika dibināts kā valsts uzņēmums. Tiešām nezinu zemūdens akmeņus faktam, ka šīs valsts laikā tika pieļauts fakts, ka šis uzņēmums "saskaldījās reizinātājos dažādu SIA izpildījumā". Vai bija tik neiespējami pamazītēm pārkārtot uzņēmuma darbošanos no PSRS ekonomikas uz kapitālistisko ekonomiku valsts interesēs? Tāpat Radiotehniku, RAF pārkārtot? Tiešām, man šajā jautājumā maz informācijas. Bet valsts uzņēmumu pastāvēšana dotu ne tikai darba vietas, bet arī regulāru naudiņas ieplūšanu valsts kasē. Tas varbūt pat ļautu ne tik ļoti pacelt nodokļus.
Tikai minējums, ieteikums.
Pie šī punkta gribētu "piekabināt" arī tādus uzņēmumus kā šokolādes fabriku Laima, Rīgas balzāma rūpnīcu, Cido grupu. Cik ļoti pamatots bija sponsoru meklējums ārzemēs un daļu uzņēmumu akciju pārdošana ārzemju investoriem? Vai nebija iespējams tikt galā pašu spēkiem? Kaut sīksoļus veicot? Tiešām, nezinu - pirmkārt jau tāpēc, ka man nav informācijas par uzņēmumu ekonomiskajiem rādītājiem kaut uz to brīdi, kad tika piesaistīti šie ārzemju investori. Tāpēc varu tikai izteikt šo nezināšanu un uzdot jautājumu.
4. Šis punkts tiešām ir idejas līmenis. Punkts par politiskajām partijām.
Varbūt izbeigt politisko partiju sponsorēšanu vispār? Tās tomēr ir brīvprātīgas sabiedriskas organizācijas ar biedu naudu maksājumiem (cik nu esmu sapratusi), dibinātas konkrētu mērķu realizācijai. Tomēr ir tiešām ļoti maz informācijas par to, ko partijas dara bez tā, ka savus biedrus bīda valstisko funkciju veikšanai. Par to tiešām ir ļoti ilgi jāmeklē kaut internetā pieejamo informāciju; un arī tad atrodama informācija ne par visām partijām.
Galu galā, valsts no līdzekļiem, kurus zināmā mērā sastāda iedzīvotāju nodokļos samaksātā nauda, apmaksā Saeimā iekļuvušo politiķu algas. Vai tiešām ir vajadzīgs vēl apmaksāt kaut kādas politisko partiju visumā nosacītās darbības citās jomas?
Tikai neziņa, pārdomas par tēmu.
--------
Nu, kaut kā tā, tas, kas šobrīd liekas aktuāls.
Atkal tukši teksti par neko pat neiedziļinoties.
AtbildētDzēst1. Latvijā tāds regulējums un iespējas jau pastāv. Valsts atbalsts bērnam piedzimstot ir 470 EUR, un no pašvaldības papildus 150-500 EUR. + ja ir maksāti nodokļi tad ~90% algas apmērā. Krievijā tas fonds ir izrauts ārpus konteksta un realitātē nepastāv.
2. Bērnu preces ir pieejamas pilnīgi visos pārtikas veikalos. Apģērbs ir pieejams katrā lielveikalā un miljons internetveikalos. Lietotiem apģērbiem ir tūkstošiem Facebook grupu un Andelemandele. Atkal tukša di.... nezinot vispār neko par bērnu jomu
3. VEF NEKAD netika saskaldīts SIA. Tas bija tehnoloģiski novecojis monstrs, kas ražoja 10-20 gadus atpalikušus sūdus. Tas pats ar RAF un Radiotehniku. Tehnoloģijas strauji novecoja un tādi cilvēki kā tu ar padomju domāšanu nesaprata kur un kā jāinvestē. Laima (un Staburadze) ir ļoti labs piemērs, kā piesaistot kapitālu var ne tikai nepazaudēt mīlētos brendus, bet arī attīstīt tos līdz veiksmīgiem uzņēmumiem. Un ārvalstu investori ir tāpēc, ka vietējiem nav naudas/nebija vīzijas par investīciju.
4. Ievāc informāciju ar ko nodarbojas partijas un tad izsaki šādus minējumus
Man tiešām tā realitātes zināšana šajos jautājumos "nedaudz" ieklibo, tāpēc jau šādas domas. Principā neveiksmīgi formulēts jautājums ar šo ierakstu sanāca.
AtbildētDzēstPaldies, ka komentārs izsmeļošs un skaidrs.