Ik pa laikam atgriežos pie iepriekš aprunātām tēmām. Laikam jau tāpēc, ka "uzrodas" kas papildināms, iepriekš izrunāt piemirsies. Un varbūt sanāk atkārtoties. Laikam jau tās tēmas sasāpējušas, ja sanāk tāda ņemtne.
Vēlos vēl nedaudz "paburbuļot" par vides sakoptību, sakopšanu. Par šo jau padaudz izteicos iepriekš runājot par sētnieka darbu un iedzīvotāju pašu attieksmi pret apkārtējo vidi. Tagad parunāšu drusku paplašināti laikam.
Iepriekš atradu "Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie noteikumi", lai neklidzinātu kaut kā bezsegumā.
Tātad - cik nu sapratu no tiem noteikumiem un arī no tā, ko nācies dzirdēt no Rīgas vienģimenes privātmāju īpašniekiem - īpašniekiem ar saviem spēkiem jāsakopj ne tikai pati privātā, iegrožotā teritorija, bet arī nelielais, privātteritorijai piegulošais principā publiskais ielas gabals. Privātīpašnieki to arī dara. Vienģimenes māju privātīpašnieki.
Bet vai to pašu dara arī daudzdzīvokļu māju dzīvokļu privātīpašnieki? Cik saprotu no noteikumiem, tur apkārtējā vide jākopj mājas pārvaldniekam, zemes faktiskajam īpašniekam. Un te nu sākas, manuprāt, relatīvs slinkums. Šie daudzie konkrētās mājas, teritorijas faktiskie kopīpašnieki sameklē kādu SIA, MIA vai ko nu citu, kas nodrošinātu īpašuma apkopšanu publiskā telpā. Un tad nu klidzina negācijas, ja tā organizācija, kurai apkopšana deleģēta, netiek galā. Netiek galā daudzos gadījumos objektīvu iemeslu dēļ.
Tik varētu ieteikt tiešām sasparoties un pašiem kopējiem spēkiem atrast situācijas risinājumu neizmantojot tos SIA, MIA vai ko nu tamlīdzīgu. Kaut paši sastādot dežūru grafiku pa dzīvokļiem (ja nu gribas to naudiņu, kuru maksātu konkrētās mājas sētniekam, pietaupīt). Pie viena - zinu daudzdzīvokļu mājas, kurās dzīvokļi visi ir privatizēti, kur iedzīvotāji paši kopj kāpņu telpas pēc iedalījuma: kāpņu laukumiņā esošie dzīvokļi savu kāpņu laukumiņu un kāpņu posmu uz leju līdz stāvu zemāk esošajiem dzīvokļiem. Un nerodas nekādas problēmas - kāpņu telpā vienmēr tīrs, neviens pat nedomā tur ko piedrazot.
Tāpat ar zaļās zonas mājai piegulošā teritorijā sakoptību. Par to jau ieteicu ideju iepriekšējā rakstā. Un par pašu attieksmi pret tīrību apkārtējā vidē. Tik varu piemetināt - dzīve sakoptā vidē visiem patīk. Tad nu tiešām paši primāri par to parūpēsimies, bērniem pamācīsim parūpēties. Morāli ieguldīsim perspektīvā, tā teikt.
Man, goda vārds, patīk daudzviet pa guļamrajoniem paklaiņot. Daudzās vietās cilvēki paši cenšas savu apkārtni uzlabot kaut ielas kaķiem sacelto mājiņu veidā (un tās mājiņas ir celtas tiešām to zvēriņu ērtai dzīvošanai neaizmirstot par estētisko kopainas pozitīvo momentu).
Par ielas kaķu barošanu varbūt kāds atkal teiks - "nevajag tos zvērus izmest uz ielas; nebūs, kas klaiņo un nebūs sirmmāmiņām jātērē pensija tos zvērus barojot." Taisnība tik tālu, cik - "nevajag izdzīt uz ielas tos, kurus esam pieradinājuši." Tālāk jau seko tie zvēriņi, kuri jau kurā paaudzē ir pieraduši pie ielas dzīves, uzauguši uz ielas, jo viņu iepriekšējo paaudzi kāds ir izdzinis ielās. Un sirmmāmiņas tos zvēriņus pagalmā baro ne jau tāpēc, ka nav ko darīt, bet tāpēc, ka dala maizes kumosu ar izsalkušajiem, izsalkušajiem kurus visus mājās pie sevis piemetināt ir nereāli. Un tos kaķus pagalmos baro ne jau tikai vecmāmiņas, arī jaunāki cilvēki. Ne jau vecmāmiņas prot tās kaķīšu mājiņas tik glaunas uzcelt. Kaut kā kolektīvs mājas iedzīvotāju darbs sanāk. Un savstarpēja nerakstīta sadarbība - tie kaķi ne tikai dzīvo tajās mājiņās un pārtiek no tā, ko viņiem kāds iznes ēdamreizei. Viņi gan jau ka vēl pagrabus zināmā mērā no pelēm pasargā....
Vispār, laikam jau pašiem iedzīvotājiem, vismaz teorētiski, būtu jāpadomā par to, ko un kā var izdarīt paši saviem spēkiem pirms kur iesaistīt pārvaldes institūcijas.
Tas nu, ceru, tēmā būtu viss.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru