Lūgums - nu, šis tiešām ir viedoklis, kurš nepretendē uz stacionāru lielumu.
Rakstu atkal notikumu kontekstā, kaut zinu, ka mani notiekošā vērtējumi ne vienmēr tiek lasīti. Kaut šis notikuma vērtējums... kā pašmāju iekšējais, viens no kārtējiem notikumiem. Tomēr šoreiz ne par to. Ir nopietnāks notikums.
Ir sācies karš Eiropas teritorijā. Nav nepamanāms fakts, ka Krievija sākusi turpinājumuzbrukumu Ukrainai. Pirmais bija Krimas "atņemšana" un Doņeckas un Luganskas apgabalu "uzspridzināšana".
Mans viedoklis par karu kā tādu - šeit, kopā ar norādēm uz iepriekš pausto kara kā darbības vērtējumam.
Varbūt esmu naiva un ideāliste, bet ceru, ka Krievijas kara mašīnu izdosies apturēt. Vai tiešām krievu tauta aizmirsusi Otrā pasaules kara postu? Aizmirsusi Afganistānā pazaudētos dēlus?
Un - ne tikai teritoriāli, bet arī citādi, materiāli bagātajai Krievijai tik ļoti vajadzīga Ukraina? Citas Krievijas pierobežas valstis? Krievijai taču resursu visādu ir vairāk kā pietiekami un nosacīti nelielā apjomā apgūti... Tik tālu ir tas, ko manas smadzenes ar grūtībām "gremo".
*******************
Drusku par militārismu vispārīgi. Par to, tiesa, esmu jau iepriekš "plūdusi un nedaudz izplūdusi". Bet laikam netraucēs kāds papildgabals.
Kaut kā saprāts meklē un nespēj atrast vērā ņemamas un neapstrīdamas atbildes - kāpēc tik daudz līdzekļu visā pasaulē iztērē bruņojumam? Pasaules valstu līmenī nu dien' militārām tiek tērētas milzu naudas, kā arī ir liels militāro aksesuāru (ieroči, militārā tehnika u.c.) ražošanas tīkls. Un tas viss notiek ar saukli "Mums vajag. Ja nu kāds mums uzbrūk".
Bet. Pirmkārt, ja runājam par valstu visa veida resursuālo potenciālu, sakiet, kura valsts ir tik negudra, ka sāks reālu karu ar Krieviju vai ASV? Nopietni? Bizbizmārīte zirgam uzbruks? Tā vismaz var uztvert Krievijas iepriekšējo laiku runas par to, ka Ukraina viņai draud. Tā ir Krievija, kura, jau noēdusies nezinu pat ar ko salīdzināma, uzbrukusi Ukrainai. Un te nu visai pasaulei reāli kopīgiem spēkiem jātiek galā ar šo agresiju. Nemēģināšu ko ieteikt, jau notiek rīcība.
Tai pat laikā - kāda jēga teritoriāli plēsties, ja kapitāls jau sen ir klusējot pārdalījis robežas pa savam ar visu kapitāla ietekmi uz kaut ko.
Nenoliedzu, vajadzētu militāra rakstura rezerves un militāro tehniku zinošus cilvēkus. Bet ne jau tādā kvantumā. Pietiktu ar relatīvi nelielu skautu uz visiem kopīgu. Nu, pa manam, zemessardzes līmenī apmēram. Nu, kā kādu rezervi kosmosu arvien vairāk apgūstot. Ja nu kas, mēs visu nezinām par to, kas ir "tur, ārā".
Galu galā - kara tehnika vairumā gadījumu stāv noliktavās un rūsē. To metālu varētu kaut caurulēs pārkausēt; caurulēs, kas kaut kur kļūtu par ūdensvadu. Kaut vai. Vai militārismam patērētos līdzekļus iztērēt kad kādā vietā kāda kataklizma apjomīga ugunsgrēka, plūdu, zemestrīces veidā notikusi. Tad nebūtu jāpukst, ka šo kataklizmu sekām līdzekļus "no sirds vai kādas citas vietas" atrauj.
Nu, pagaidām emocijas. Varbūt, kad "noplaks šūme", ko piekomentēšu> Nezinu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru