Sezonā 13 sērijas.
Njā.... Mani var dēvēt laikam ka par neseriālu cilvēku visai nosacīti. Jo skatos tomēr kvalitatīvus seriālus nevis kaut kādas SantaBarbaras un Hameleonus....
Laikam ka šoreiz nesākšu "ķidāt" katru sēriju atsevišķi, rakstīšu skatīšanās kārtībā tikai to, kas liks izteikties. Un - ja iepriekšējās sezonas skatījos gandrīz vai vienā elpas vilcienā, tad tagad, pēc zināmas pauzes, bija pagūti piespiesties tam vienam elpas vilcienam un sākt skatīties.
Atsākot skatīties - iespaids, ka esmu atgriezusies mājās, pie ģimenes. Tik ļoti pa skatīšanās gadiem mani tas seriāls ir "aizķēris" un tapis iemīļots. Un tomēr kaut kāds siltums pazudis nedaudz. Manā uztverē. Varbūt tādēļ, ka pauze bijusi...
Tas, ka seriālā ir dažādu orientāciju, rasu un ticības varoņi, turpina priecēt tajā ziņā, ka realitātes ticamais elements ir ievērots. Sabiedrībā kā savstarpējās komunikācijas vidē darbojas visādi minētie elementi. Un nav iespējams šo faktu ignorēt, tas ir un pastāv.
Joprojām interesē varoņu gaitas.
Reizēm ir sajūta, ka notikumi nedaudz sasteigti, lai ietilptu notikumam atvēlētajā sērijas laika limitā. Tiesa, ko tādu jutu arī seriāla 11.sezonas pēdējās sērijās.
Un - arvien vairāk pārliecinos par to, ka seriāls ir tomēr kvalitatīvs. Ne tikai aktierspēles ziņā. Izzinošais materiāls arīdzan. Protams, sižetā daudz kas, it īpaši tiešām grūtā un bīstamā ugunsdzēsēja darba specifika - nu to nevar līdz galam un pilnībā "iebāzt" seriāla līmenī. Un tomēr - ar skatāmo materiālu pietiek, lai saprastu šī nevienkāršā darba specifiku. Un pie viena saprast to, kā pašai jārīkojas situācijā, kurā ugunsnelaime "piezogas negaidīti".
Un joprojām atbalstu tendenci, ka atainoti visdažādākie cilvēki. Dažādu rasu, tautu un tautību, dažādu orientāciju cilvēki darbojas un sadarbojas viens otru vērtējot pēc darbiem, nevis pēc rases, tautas, orientācijas. Un tas ir būtiski. Jo spēja (kaut tikai gribēšanas līmenī) sadarboties nosaka cilvēka vērtību.
