Kādu laiciņu demotivatori nav bijuši, šoreiz nav pārāk daudz

Kaut kas ir šķībi

Un atkal tēmā, kuru esmu jau senāk daudzkārt cilājusi. Un dilemmiska pēc būtības. Un atkal - tikai un vienīgi mans viedoklis, kuru var apstrīdēt.

Teiciens "Gribi mieru, gatavojies karam" ir zināmā mērā šķībs jau pašā būtībā. Gatavošanās karam ir slēpts aicinājums gatavoties kļūt par slepkavu. Kaut kur zemapziņas līmenī gaidīšana uz to personāžu, kuru gatavojas nogalināt. Masu slepkavošanas procesa laikā. Jo karš ir masu slepkavība. Masu slepkavība, kuras laikā viens bariņš bruņotu cilvēku nogalina otru bariņu bruņotu cilvēku. Pēc kāda cita/kādu citu pavēles.

Piezīmes uz dzīves malām

Šis varētu būt jau iepriekš kādos rakstos kā nebūt jau apskatīts. Bet gan jau. Un varbūt cits rakurss šoreiz sanāks. Pagarāks teksts šoreiz laikam ka sanācis būs. Lūgums, pirms ko iebilst/piebilst - lūdzu, lūdzu izlasiet līdz galam...

Manī žēlumu neizraisa tie, kuri čīkst un sūdzas par to, ka dzīvo sliktos apstākļos un šmuckastē, bet tajā pat laikā nevīžo to šmuckasti savu iespēju robežās likvidēt. Ne, nesaku, ka katram jāmāk elektrības sistēmu salabot un mājai jaunu jumtu uzlikt. Bet paņemt rokā slotu un aizslaucīt prom visādu drazu vecu papīriņu, cigarešu galu un tamlīdzīgu būšanu veidā taču var katrs. Tas, ka dzīvojamai mājai ir kādas globālas problēmas - jumts caurs, kanalizācija aizsērējusi vai kas nu tur vēl -, nebūt nenozīmē, ka tām problēmām jāpievieno savs slinkums un vēlme dzīvot šmuckastē. Tiem, kuriem rūp kārtība mājās, ir daudz lielāka iespēja saklauvēties līdz tiem, kuri māk to jumtu uzlikt, elektrības un kanalizācijas sistēmas salabot, nekā tiem, kuri nevīžo, kaut cīnoties ar vējdzirnavām, uzturēt to mājokli iespēju robežās tīru.

Kārtējā linku porcija

Mūsējie un mūsu vēsture.

1.  Drusku par latviešu kopienu Emirātos.

Vēsture no pasaules ārēm.

1. Nindzjas. Kas tie bija patiesībā, ne visādu filmu atreferējumā. Klips krievu valodā.
2. Jakudza - japāņu mafija. Klips krievu valodā.
3. Par tādu parādību militārajā vēsturē kā landsknehti, Klips krievu valodā.
4. Par Spartu, par to, kāpēc militarizētā pilsētvalsts galarezultātā tomēr zaudēja. Klips krievu valodā.
5. Vjetnamas karš. Cēloņi un sekas. Tiesa, klausoties, skatoties klipu Tomam radās kritiskas piezīmes par to, ka dažu labu faktu klipa autors tik daļēji izgaismo vai neapskata vispār. Bet arī šie klipa autora klupieni nemazina faktoloģisko izgaismojumu. Klips krievu valodā.
6. Ziemeļu un Dienvidu Koreja. Korejas karš. Un te nu jāsaka - karš, kurš apstājās ne pie kā. Klipā izklāstīti kara izcelšanās iemesli un sekas. Un juridiskais paradokss (līdzīgi kā Krievijas - Japānas attiecību sakarībā) - starp abām Korejām tā arī joprojām neesot parakstīts jebkādu noteikumu miera līgums, kas juridiski apstiprinātu kara beigas. Klips krievu valodā.
7. Stikla vēsture. Klips krievu valodā.
8. Papīra vēsture. Klips krievu valodā.
9. Vīna vēsture. Klips krievu valodā.
10. Kafijas vēsture. Klips krievu valodā.

Interesanti vispārīgi'

1. Par to, kas ir dopamīns. 

Krievija. 

1. Mamuti neesot līdz galam izmiruši. Versija. Šo liku sadaļā par Krieviju, jo materiālā vairāk atsauču tomēr uz Krievijas teritoriju. Klips krievu valodā.

Pa ceļam pazaudētā svētku sajūta

Jā, tā nu tas ir. Nu nav man svētku sajūtas neviena valsts svētku dienā. Nebija jaunībā, kura pagāja padomjlaikos, nav arī jau šajos, neatkarīgajos, laikos. Man šīs "sarkanās" dienas kalendārā ir tikai un vienīgi papildus brīvdiena. 

Pat nepamanīju, kurā mirklī pavisam izsīka vēlme svinēt kā svētkus svin. Tā, lai citi redz un ievērtē manu svinēšanu un patriotismu. Kaut kā jau apzinos to, ka man nekādi nevajag svētkus izrādīšanās pēc, nevajag to ķeksīti, ka esmu svinējusi. Jā tieši ķeksīti. Un nevajag to, ko "šajos svētkos publiski jāuzvedas un jājūtas šitā, bet tajos svētkos - tā".

Mazliet rūgtuma valsts svētkos

Gadiem krājies tas rūgtums, laikam tā "muca" nu pilna un saturs laužas laukā un prasās izrunātam būt.

Katra valsts sākas ar katra paša es, kas saskarsmē ar apkārtēju pārveidojas par mēs. Un visus "Ko man šī valsts dos?" jāpārskata uz "Ko es došu valstij, lai tai būtu, ko man dot'. Sakopta, bagāta, kulturāla valsts sākas ar sakoptu, bagātu un kulturālu cilvēku. Sakopts un kulturālu cilvēku kopums kopā radīs ap sevi sakoptību, kultūru. Un sakoptība, kultūra sākas ar sava es, pēc tam mājokļa, apkaimes sakoptību; kulturālu uzvedību publiskā telpā. Bagātība naudas izteiksmē? Bez naudas, protams, nevar iztikt, bet tā ir mainīgs lielums - šodien, šobrīd tā varbūt ir "vezumā vedams daudzums", bet rīt makā "svilpos vējš". Cik tā nauda kuram nu ir un būs - katra paša ierosīšanās visāda. Jo - ja vispirms jau galvā "svilpos vējš", tad pat ar miljardiem naudiņu nepietiks iztikšanai elementārai. Katra paša ziņā ir tas, ko un kā sarosīties un sapelnīt tās naudiņas iztikšanai. Neviens, pat ne kaimiņu Ješka, nav uzņēmies un neuzņemsies pienākumu uzturēt to, kurš nevīžo pats jel kā ierosīties. Un arī valsts nē. Tās naudiņas, kuras tiek maksātas visādās pensijas, visādos pabalstos - tās ir no tām naudiņām ņemtas, kuras pilsoņi samaksājuši sociālo, ienākumu nodokļu maksājumos (Nu, teorētiski tā tam vajadzētu būt, neesmu ekonomiste un arīdzan valsts budžeta veidošanos sīkumos nepārzinu, paužu tik viedokli balstoties uz vispārīgu informāciju).

Daugavgrīvas cietoksnī

Šī gada pēdējais Vecdaugavieši biedrība rīkotais pasākums. Daugavgrīvas cietokšņa apmeklējums Rīgas Bolderājas apkaimes pusē. It kā liktos - kur ir Vecdaugavas apkaime un kur ir cietoksnis Bolderājas apkaimē. Abas vietas katra savā likteņupes Daugavas pusē. Tomēr vēsturiskā saikne ir pietiekami nozīmīga. Un saikne sākas ar Daugavgrīvas klosteri, kuru senlaikos nodibināja cicesteriešu ordeņa mūki senatnē, vēl tajos laikos, kad Daugava uz jūru ceļoja pa to vietu, ko tagad, mūslaikos, sauc par Vecdaugavu. Esošo ieteku jūrā Daugava ieguva tikai 1567.gada plūdos. Līdz ar to - nu jau Daugavgrīva reāli ir tur, kur nu viņa tagad atrodas.

Kopā ar Tomu reiz bijām pa cietoksni diezgan daudz klaiņājuši tāpat. Tiesa, pēdējo reizi tur bijām nedaudz mazāk kā pirms 10 gadiem. Un vizuāli jūtamas izmaiņas uz labo pusi. "Ledus iekustējies" vides sakopšanā, mēģinājumos apkopot cietokšņa vēsturi. Un darbībās kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā. Patiess prieks bija klausīties vietējās gides stāstījumā, kas piedeva skaidrību tam, kas bija tapis redzēts bez vietas vēstures speciālista klātbūtnes. Paplašinājās vietas, lietu un notikumu izpratne. Un galarezultātā vismaz man tas summējas manas dzimtās pilsētas vēstures kopainā.

Vispār - izstaiga pa cietoksni, tā kazemātiem gida, kurš izstāstīja par vietām, lietām notikumiem lokācijā piedeva cietoksnim īpašu šarmu.

Un jā, man vienmēr ir patikuši un fascinējuši cilvēki, kuri mīl savu dzimto vietu un apzina tās vēsturi. Ir, ko pamācīties, ir uz ko tiekties.

Bildes būs padaudz.

Zane Daudziņa: Bērnudienas komunālijā

 Izdevniecība Zvaigzne ABC, 2024.gads, 256 lpp.

Nopirku ne tikai izlasīšanai un pēc plauktā putināšanai. Nē, romāns ir arīdzan par manas bērnības, jaunības laiku komunālā dzīvoklī un par vietām, kuras bija arī mana tolaiku vide. Lokācijas nozīmē, jo, izrādās, savu bērnību un jaunību abas ar Zani esam izdzīvojušas vienā apkaimē. Var jau būt, ka mūsu gaitas ir kādi krustojušās, tik toreiz viena otru nepiefiksējām, bijām viena otrai bezvārda garāmskrējējas.

Jau pats grāmatas sākums paņem, aizrauj. Un kļūst skaidrs, ka jāēd (ups, jālasa) pamazām. Kā super garšīga kūka pa mazam gabaliņam. Lai palēnām izgaršotu notiekošā atmosfēru. Ja dzīsi zirgus, pa ceļam pazaudēsi netveramo garšu. Tik ļoti tas viss ir tuvs un saprotams. Nē, man tā komunālija ir bijusi savādāka, bet tas neizslēdz to, ka bija. Jau no dzimšanas. 

Un - es pat biju piemirsusi par 10.trolejbusu! Ha, man laikam paīsa atmiņa. Toties uzplaiksnī atmiņā citas ar apkaimi saistītas atmiņas. Bet to izklāsts še nebūs tēmā, jo tēmā ir Zanes grāmata.

Izlasīju līdz beidzamam vākam. Ar visu manu mendeli lasīšanas gaitā pierakstīt uznirstošās domas.

Milzonīgs paldies par drastiskumu atmiņās un siltumu, kurš tā vien laužas laukā no katra vārda, katras zilbes. Un paldies par drusku citādāku skatījumu uz vietām un lietām ārpus komunālijas, Rīgas ielās, savādāku, nekā mans skatījums uz tām pašām vietām. Gan jau ka tajos tālajos gados mēs kaut kur kaut kā nemanot esam viena otrai garam pajoņojušas savās gaitās esot viena otrai kaut kas kaut kādā burzmā.

Reizēm, lasīšanas procesā, pieklauvēja klusa cerības vēlme, ka mēs varētu pie tējkafijas krūzes un svaigu bulciņu kaudzes apsēsties un "Tu atceries to stūri? Tur bija tā....". Un bērni klusu kaktiņā sēžot klausītos tos atmiņu plūdus un salīdzinātu savas atmiņas par viņu Rīgu, kura nu jau ir savādāka par mūsu Rīgu...

Lasiet, baudiet, atceraties...

Šalles

Vispirms. Šis teikums ir links uz iepriekšējo adījumu piedāvājumu. Zemāk būs vēl divas šalles.

Ja ieinteresē, pagaidām tik Rīgas robežās pievedu uz sarunātu punktu un ar domu - top dota iespēja apskatīt izvēlēto bildēto tuvplānā un pieņemt galīgo lēmumu.

a. Cena: 1,50 eiro. Vairs nav pārdošanā

b. 1,50 eiro

Joprojām krāju linkus

Laikam nu beidzot būšu "izgrebusi" savus uzkrājumus un linku vākumi parādīsies retāk. Pagaidām bieži liku, jo sakrājies daudz.

Latvija.

1. Rūta Muktupāvela par Latvijas Mākslas akadēmijas studentiem.
2. Saruna ar žurnālisti Dainu Bruņinieci par sakoptām vietām Latvijas laukos.
3. Par koka rampu uz piestātnes kanālmalā pie Rīgas autoostas.

Krievijas kā tādas un bijušās PSRS vēstures.

1. Černobiļa pirms Černobiļas jeb tas, ko padomju gados ļoti noklusēja. Pat savas valsts iedzīvotājiem neko nestāstīja. Klips krievu valodā.
2. Vēsturnieku meli par Pētera I Rotaļu armiju (ceru, būšu pareizi pārcēlusi uz latviešu valodu krievisko Potešnije voiska). Klips krievu valodā.

Vēsture vispār.

1. Sieviete, kuras nebija. Viltvārde, kura ilgu laiku uzdevās par 11.septembra terora akta upuri. Klips krievu valodā.
2. Sekss kristietībā. Klips krievu valodā.
3. Sekss Senajā Grieķijā. Klips krievu valodā.
4. Ledus apokalipse. Par ledus laikmetu cilvēces apzinātajā vēsturē. Klips krievu valodā.
5. Par vikingiem. Ekskurss laikam jau zināmajā. Klips krievu valodā.

Reliģija.

1. Aghori. Sekta. Klips krievu valodā.
2. Ļaunuma impērija. Par Oša sektu. Klips krievu valodā.
3. Par kritušajiem eņģeļiem. Kas tie bija, no kurienes uzradās. Klips krievu valodā.

Nu, burkšķis sakrājies

Burkšķis no cikla "Cik ilgi var! Cik ilgi var nemācēt lasīt?". 

Runa ir par manu vāvulismu komentēšanu. Jau sen ņemos, pat sava bloga virsrakstā brīdinājumu esmu ierakstījusi. Par to, ka jebkuru ANONĪMU komentāru dzēsīšu neatkarīgi no komentāra teksta. Nē, nedzēšu tos komentārus, kuru teksts man varētu nepatikt. Dzēšu tos komentārus, kuru autors nevīžo kaut jel ar "1,2,3" norādīt savu identitāti. Viss cits jau ir diskutējams pasākums. Galvenais - nebūt anonīmam, būt pilsonim, kurš jebkādā veidā cenšas atbildēt pa sevis pausto.

Tie, kuri mani komentē savu pasē ierakstīto identitāti aizstājot ar jebkuru niku, - tā ir viņu izvēle. Un man jau arī nevajag to pasē ierakstīto vārdu. Man viņi asociējas ar viņu izvēlēto niku. Dzīvi cilvēki ar saviem viedokļiem un skatu uz pasauli. Un tad jau - kāda nozīme tam, kā viņi sevi nodēvējuši? Notiek saruna divu cilvēku starpā. Tas ir galvenais.

Anonīmisms vismaz man asociējas jau pirmkārt ar padomju gados tik ļoti populāro stukačismu, kad kādi "godīgie pilsoņi" sev vien zināmu iemeslu vadīti rakstīja "kļauzas" uz Stūra Māju vai kur nu tur vēl.

Otrs variants - anonīmie komentētāji ir boti vai kas nu šajā ciklā. Jebkurā gadījumā - mehānisks lielums bez savām domām, tikai "ieinstalētu" frāžu atreferētājs, kurš nekādu viedokli nepauž.

Sakiet, vai tas ir par daudz kādam kukū personāžam nebūt anonīmam? Vai daudz prasīts būt drosmīgam un sevi cienošam un kaut ar niku identificēties teksta komentārā?

Nebeidzamie linki

 Vēsture vispār.

1. Par Mediči dzimtu. Klips krievu valodā.
2. Par Zaporižjas kazakiem pie Rīgas.
3. Inkvizīcija. Kas tā bija. Klips krievu valodā.
4. Ko slēpa Džeina Ostina un Šarlote Brontē. Par ballēm 19.gadsimtā. Interesants fakts. Klips krievu valodā.
5. Par ķeltiem. Klips krievu valodā.

Krievijas vēsture.

1. Par to, kas ir vecticībnieki. Klips krievu valodā.
2. Mongoļu-tatāru jūgs Krievijas teritorijā. Viena no versijām. Klips krievu valodā.
3. Lielākais, labākais cariskās Krievijas detektīvs, par kuru mēs neesam dzirdējuši. Interesanti, ka personāžs ilgus savas dzīves un darba gadus pavadījis Rīgā, kura tolaik bija cariskās Krievijas sastāvā. Klips krievu valodā.
4. Kā izdzīvot Ivana Bargā laikos. Ceļvedis ceļotājiem laikā. Visai interesants skatupunkts. Klips krievu valodā.

Latvijā.

1. Krustpils un Jēkabpils ebreji.
2. Maija savā blogā raksta par Andra Zeibota grāmatu.
3. Celiņš gar Gaujas - Baltezera kanālu.

Reliģija.

1. Pastāsts par Mozus sievu. Klipu klausoties "griež ausīs" periodiski "norautās" galotnes un nepareizie uzsvari vārdos. Kā arī monotonā, bezemociju balss. Toms izteicās, ka tā varētu būt MI radītā balss. Pie viena - iespaids, ka informatīvais materiāls "iet uz riņķi" un pie viena tekstu sarakstījuši cilvēki no sludinātāju vidus, nu tādi, kuriem nav īsti daudz infas, bet sludināt gribas. Bet nu nomocīju klausīšanos līdz galam jo manas zināšanas par šo Bībeles personāžu ir vēl mazākas par klipā doto informāciju. Klips krievu valodā.
2. Noasa šķirsta meklējumi. Klips krievu valodā.
3. Par zooastriešiem. Klips krievu valodā.

Dzegužkalns un vēl. Bildes būs padaudz

Ar mani reizēm nav kā ar cilvēkiem. Bet visu pēc kārtas un sīkāk.

Vietnē Facebook sastapu informāciju, ka būšot ekskursija pa Dzegužkalnu un tā apkaimi. Un, protams, nepiefiksēju īsti, kurā kalna nostūrī būs ekskursijas sākumpunkts. Galarezultātā to no sākuma meklēdami un pēc tam jau vienkārši tāpat paklimtām pa Dzegužkalnu. Un atradām kļūdu Māsas Vikipēdijas tekstā. Tekstā pieminēts tas, ka kalna nosaukums cēlies no netālajai Piņķu muižai piederīgā zemnieka Dzeguzes māju nosaukuma. Protams, netālā ir Nordeķu muiža, pats apgabals reiz bijis Piņķu draudzei piekritīgs. Un - Dzegužkalna Vikipēdijas aprakstā minētais fakts, ka Buļļu iela šķērso Dzegužkalnu virzienā uz Daugavu ir nepilnīgs. Minētā iela no Nordeķu muižas puses kalnam cauri uz Daugavas krastiem esot izrakta kalnam cauri kaut kad senlaikos, vēl dzimtbūšanas laikos. Lai no muižas vieglāka piekļuve likteņupei.

Tad nu paklimtām pa Dzegužkalnu fotogrammas medījot, tad pa Buļļu ielu devāmies Imantas virzienā. Pie Nordeķu muižas, "griežot stūri", cauri Nordeķu parka stūrim turpinājām virzienu uz Imantas pusi. Tajā mirklī kaut kā pārstāju saprast to, pa kurieni ejam. Nu, man iestājās "ejam un ejam, galvenais - nestāvam uz vietas un esam vēl joprojām Rīgā". Kad iznācām pie dzelzceļa, vietas sapratne manī atgriezās. Jo tai dzelzceļa līnijai otrā pusē jau sākās Imantas mikrorajona privātmājas. Un šajās vietās bija tapts klaiņāts laikos, kas kopā ar Tomu bija dzīvots Imantā.

Tad nu tagad bildes.

Jauno dizaineru darbu izstāde

 Ekspozīciju telpā tirdzniecības centrā Origo 2.stāvā līdz 2025.gada 31.janvārim skatāma jauno dizaineru darbu izstāde RTU un Origo nākotnes pietura. 

Izstāde nelielā telpā, nav "pārbāzta". Daži darbi, interesanti. Un dizaineriskums, nevis "Dižmāksla". Telpa pavisam neliela, darbi - daži. Skatāmi.

Ja nezinātu, kas jāmeklē, - paskrietu garām. Toms jau reizi pirms šodienas bija paskrējis garām un nepamanījis.

Linku vākšana turpinās

 Vēsture vispārīgi.

1. Kalifornijas genocīds. Iztulkoju LFFB lapai šo pērnā gada rakstu. Par to, kā kolonisti Kalifornijā, ASV izrīkojās ar indiāņiem. Un sapratu, ka mordora joprojām redz tikai citu sliktos darbus, bet par savu darbošanos Sibīrijā un mordoriešu attieksmi pret mazajām Sibīrijas tautām izvairās afišēt. Nē, nevienā acī nesaku. ka pasaulē nenotiek un nav notikušas nejaukas attieksmes pret savādākajiem. Ir notikušas. Bet pasaulē, atšķirībā no mordostānas, cilvēki savus nejaukos darbus nenoliedz un nebāž galvas pērno lapu čupās. Mordostāna spītīgi nevēlas atzīt savus ne jaukos darbus.
2. Ieskice par Otro pasaules karu, galvenokārt tā norises PSRS teritorijā. Man daudz kas nebija zināms; mums skolā par to nevēlējās mācīt, kaut arī "pičkāja iekšā pa visām spraugām" padomijas karalaika, karalauka "sasniegumus". Klips krievu valodā.
3. Spartas sieviešu pasaule. Brīvība vai verdzība? Klipā stāstīts par senvēstures laiku Spartas sieviešu tiesībām. Man vismaz bija interesanti uzzināt nezināto. Klips krievu valodā.
4. Par Kleopatru. Klips krievu valodā.
5. Par Nefertiti. Klips krievu valodā.
6. Kas īsti bija Žanna d'Arka. Klips krievu valodā.
7. Par Bordžām. Bija tāda ietekmīga dzimta Itālijas teritorijā. Cik ietekmīga ir tagad, neesmu papētījusi. Klips krievu valodā.

Zanes Daudziņas autogrāfu stundā

 Bija iespēja sastapt dzīvē Zani Daudziņu, lielisku aktrisi un arīdzan lielisku rakstnieci. Zane mani vienmēr valdzinājusi ar savu acu skatienu un to, kā viņa pasniedz savu tēlu - vienmēr tik dažādu un vienmēr aizrautības un labestības pilnu.

Šis autogrāfu vakars bija veltīts grāmatai Bērnudienas komunālijā. Grāmata par jaunīblaiku komunālā dzīvoklī. Rīt sāku lasīt, jo šī tēma - jaunīblaiks komunālajā dzīvoklī saprotami atpazīstama. Pati uzaugu, pat mana puikas sākumgadi sanāca komunālā dzīvokļa ikdienā.

Grāmatu sākšu lasīt tuvākajās dienās un taps ieraksts blogā par grāmatu.

Un par to, ka šāds notikums - autogrāfu vakars - uzzināju no draudzenes.

Seriāls turpinās: Čikāga liesmās (Пожарные Чикаго / Chicago Fire), 12. sezona

Sezonā 13 sērijas.

Njā.... Mani var dēvēt laikam ka par neseriālu cilvēku visai nosacīti. Jo skatos tomēr kvalitatīvus seriālus nevis kaut kādas SantaBarbaras un Hameleonus....

Laikam ka šoreiz nesākšu "ķidāt" katru sēriju atsevišķi, rakstīšu skatīšanās kārtībā tikai to, kas liks izteikties. Un - ja iepriekšējās sezonas skatījos gandrīz vai vienā elpas vilcienā, tad tagad, pēc zināmas pauzes, bija pagūti piespiesties tam vienam elpas vilcienam un sākt skatīties.

Atsākot skatīties - iespaids, ka esmu atgriezusies mājās, pie ģimenes. Tik ļoti pa skatīšanās gadiem mani tas seriāls ir "aizķēris" un tapis iemīļots. Un tomēr kaut kāds siltums pazudis nedaudz. Manā uztverē. Varbūt tādēļ, ka pauze bijusi...

Tas, ka seriālā ir dažādu orientāciju, rasu un ticības varoņi, turpina priecēt tajā ziņā, ka realitātes ticamais elements ir ievērots. Sabiedrībā kā savstarpējās komunikācijas vidē darbojas visādi minētie elementi. Un nav iespējams šo faktu ignorēt, tas ir un pastāv.

Joprojām interesē varoņu gaitas.

Reizēm ir sajūta, ka notikumi nedaudz sasteigti, lai ietilptu notikumam atvēlētajā sērijas laika limitā. Tiesa, ko tādu jutu arī seriāla 11.sezonas pēdējās sērijās.

Un - arvien vairāk pārliecinos par to, ka seriāls ir tomēr kvalitatīvs. Ne tikai aktierspēles ziņā. Izzinošais materiāls arīdzan. Protams, sižetā daudz kas, it īpaši tiešām grūtā un bīstamā ugunsdzēsēja darba specifika - nu to nevar līdz galam un pilnībā "iebāzt" seriāla līmenī. Un tomēr - ar skatāmo materiālu pietiek, lai saprastu šī nevienkāršā darba specifiku. Un pie viena saprast to, kā pašai jārīkojas situācijā, kurā ugunsnelaime "piezogas negaidīti".

Un joprojām atbalstu tendenci, ka atainoti visdažādākie cilvēki. Dažādu rasu, tautu un tautību, dažādu orientāciju cilvēki darbojas un sadarbojas viens otru vērtējot pēc darbiem, nevis pēc rases, tautas, orientācijas. Un tas ir būtiski. Jo spēja (kaut tikai gribēšanas līmenī) sadarboties nosaka cilvēka vērtību.

Demotivatori ir bezgalīgs lielums

Nu jā - atkal linku vākums

Šoreiz nav "palags" ar daudziem linkiem. Nevar laikam bezgalīgi būt Daudz...  

Mūsu vēsture, par un ap mums.

1. Kazhe vērtē autoru kolektīva grāmatu Trimdas latviešu sporta vēsture 1945 - 1995. 

Vispārīgi par viskautko.

1. Dēls linku atsūtīja. Kaut kāda Jurija Jeviča vēršanās pie pierobežā dzīvojošiem cilvēkiem. Klips krievu valodā, es nekomentēšu. Bet tajā pat laikā - kopainai ir nu jāzina visas puses....
2. Īsumā par bordeļu vēsturi. Klips krievu valodā.
3. Par to, kā Kutuzovs nodarbojās ar diplomātiju Osmāņu impērijas galmā. Klips krievu valodā.
4. Nedaudz par Tamerlānu. Klips krievu valodā.
5. Piegulētājas jeb Osmāņu impērijas harēmā. Klips krievu valodā.
6. Geišas. Klips krievu valodā.
7. Maiju civilizācija. Klips krievu valodā.

Zinu, ka ņemos

Tiešām, nemtne, kuru nevaru laikam ka pabeigt. Izteikt vienreiz un nolikt plauktiņā. Visu laiku atrodas, ko pateikt jau kādā runātā tēmā.

1. Reizēm liekas, ka vīriešiem (vismaz lielam daudzumam vīriešu) tie tarakāni galvā ir vēl negantāki par sieviešu tarakāniem. Sieviešu tarakāni "iznes" tikai nelielu loku līdzcilvēku, tie vīriešu tarakāni rada lielākas problēmas. Jo. Jo visu militāro rūpniecību un tamlīdzīgas lietas dara vīrieši. Tie ir viņi, kuri izgudro, rada un realizē masu iznīcināšanu. Un nerunājiet man par miermīlību, draudzīgumu un tamlīdzīgām būšanām. Kamēr pastāvēs militārā rūpniecība ar visām no tā izrietošām sekām, tikmēr ik pa brīdim kādās randomā izvēlētās vietās grūs mājas, baznīcas, taps nobradāti labības lauki. Tik tā var izlietot bezjēgā saražoto. Nē, nesaku, ka šajās struktūrās nav sieviešu roku pie viena. Ir. Bet tas drīzāk ir izņēmums no normas. Kaušanās, kaušanās palīglīdzekļu ražošana tomēr pamatā ir vīriešu rūpals. Principā - sievietes ir radītājas, nevis iznīcinātājas.

Nu jau notikušais lekcijas pasākums Iļģuciema bibliotēkā

 Šodien notika lekcijas pasākums Iļģuciema filiālbibliotēkā par MI, kuru biju jau iepriekš sareklamējusi. Areta Paegļa lekcija, kā jau bija paredzams, bija saturīga, bagātīga ar informāciju un atraktīvi pasniegta. Bija mirkļi, kad lektoram un auditorijai bija nelielas diskusijas tēmā. Lekcijai atvēlētais stundu garais laiks izvērtās par vairāk kā pusotru stundu garš pasākums ar informatīvo materiālu un nelielajām diskusijām. Ja nebūtu laika ierobežojums - bibliotēkas obligātais darba laika beigu cipars, kurā telpas jāatstāj par spīti aizraujošajai lekcijai, varētu turpināt vēl kādu laiciņu. Iespaids - bija kas neizrunāts palicis un varbūtība, ka kādā reizītē varētu sasparoties turpināt sarunu un izrunāt šodien neizrunāto.

Te nu bildes. Divas no tām man atsūtīja.

Kaķi Iļģuciema bibliotēkā