Gadiem krājies tas rūgtums, laikam tā "muca" nu pilna un saturs laužas laukā un prasās izrunātam būt.
Katra valsts sākas ar katra paša es, kas saskarsmē ar apkārtēju pārveidojas par mēs. Un visus "Ko man šī valsts dos?" jāpārskata uz "Ko es došu valstij, lai tai būtu, ko man dot'. Sakopta, bagāta, kulturāla valsts sākas ar sakoptu, bagātu un kulturālu cilvēku. Sakopts un kulturālu cilvēku kopums kopā radīs ap sevi sakoptību, kultūru. Un sakoptība, kultūra sākas ar sava es, pēc tam mājokļa, apkaimes sakoptību; kulturālu uzvedību publiskā telpā. Bagātība naudas izteiksmē? Bez naudas, protams, nevar iztikt, bet tā ir mainīgs lielums - šodien, šobrīd tā varbūt ir "vezumā vedams daudzums", bet rīt makā "svilpos vējš". Cik tā nauda kuram nu ir un būs - katra paša ierosīšanās visāda. Jo - ja vispirms jau galvā "svilpos vējš", tad pat ar miljardiem naudiņu nepietiks iztikšanai elementārai. Katra paša ziņā ir tas, ko un kā sarosīties un sapelnīt tās naudiņas iztikšanai. Neviens, pat ne kaimiņu Ješka, nav uzņēmies un neuzņemsies pienākumu uzturēt to, kurš nevīžo pats jel kā ierosīties. Un arī valsts nē. Tās naudiņas, kuras tiek maksātas visādās pensijas, visādos pabalstos - tās ir no tām naudiņām ņemtas, kuras pilsoņi samaksājuši sociālo, ienākumu nodokļu maksājumos (Nu, teorētiski tā tam vajadzētu būt, neesmu ekonomiste un arīdzan valsts budžeta veidošanos sīkumos nepārzinu, paužu tik viedokli balstoties uz vispārīgu informāciju).
Sevis sakopšana un kulturizēšana? Nu, ļoti labi tas redzams publiskā telpā - sabiedriskajā transportā, uz ielām, veikalos un citās vietās, kur daudz cilvēku apgrozās. Un pirmkārt jau ģērbšanās kultūrā. Tā zināmā mērā atspoguļo cilvēka iekšējo kultūru. Nu nevar nosaukt par kulturālu cilvēku to, kurš iziet no mājas kaut līdz aptiekai nevīžīgi ģērbies, vecās "pirmsplūdu laikos apdriskātās" treniņbiksēs un sašķiebtās čībās, pie kam katrā kājā čība no cita komplekta.... Cilvēks neciena sevi un apkārtējos, kuri spiesti viņu redzēt. Nē, nesaku, ka katram jāvalkā kaut kas no Calvin Clein vai Guchi. (Ja man ir drukas kļūda kādā no šo brendu nosaukumiem, sakiet droši - izlabošu). Pietiek ar sakoptu, tīru apģērbu. Un bez modīgajiem caurumiem visās iespējamas apģērba vietās.
Un cilvēku runas veids publiska telpā? Nē, nu nav visiem jāsarunājas citējot literatūras klasiķus, dies' pasarg'. Bet bez agresīviem, rupjiem vārdiem gan var iztikt. Un lūdzu un paldies biežāka lietošana. Laipnība vienmēr ir bijusi topā. Kaut nejaušais garāmgājējs nav vainīgs pie indivīda neizgulēšanās un "kreisās kājas" izkāpiena no gultas.
Pie viena - man kaut kā sen ar grūtībām nākas pierunāt sevi aiziet uz kādu masu pasākumu Rīgā. Ne tik daudz, ka cilvēku varētu būt daudz. Drīzāk - esošo cilvēku gandrīz vai kolektīvā attieksme. Bieži nākas ar grūtībām pūlī distancēties no tiem, kuri "Par maz tirgotavu, uzstājas ne tie mākslinieki, kurus gribēju redzēt..." (vai kā nu tur šajā ciklā bez notiekošā kaut mazliet pozitīvas uztveres). Un var redzēt diezgan cilvēkus, kur ieradušies ievērtēt pasākuma norises jau nedaudz "pielējuši acis".
Un nākošais rīts pēc masu pasākuma! Par šo jau vietnē Facebook izteicos pirms dažām dienām. Aizšmucētais pilsētas centrs un tam piegulošie parki.... Absolūta atkritumu tvertņu ignorēšana un drazas nomētāšana kur pagadās. Ja pašiem šiem piesārņotājiem liktu nākamajā rītā tā paagrāk vākt to visu drazu - diezin cik laimīgi nebūtu un lamātu visu un visus pēc kārtas. Tā masu pasākumu laikā piesārņotā pilsētvide ir necieņa. Necieņa pret pilsētu un sētnieku un parku darbinieku darbu.
Te piemetinot - nav necienījamu darbu. Ir cilvēki, kuri uzvedas necienīgi. Sētniekiem, atkritumu izvedējiem jāsakopj tas, ko "cienījamie" pilsoņi sašmucējuši. Savā augstprātībā un lielummānijā. Pie kam - augstprātība un lielummānija nu nav tās labākās rakstura īpašības. Tās tikai norāda uz indivīda zemo kultūras līmeni.
Te vēl drusku ne svētku noskaņā.
Ir dzirdētas, lasītas frāzes "mēs neesam lopi, mūs par cilvēkiem neuzskata". Te nu ir divi varianti. Un tikai. Tas, kurš rīkojas attiecībā pret citiem nejauki un necienīgi, - vispirms jau neciena pats sevi un šo sevis necienīšanu izgāž uz apkārtējiem. Un otrs variants - kā lai izturas pret cilvēkiem, kuri tikai pēc fiziskiem parametriem ir cilvēki? Bet būtībā tikai cilvēka vietas izpildītāji (v.i.)? Tas ir - necienot sevi uzvedas necienīgi, nepieklājīgi, ir jau pašā pamatā kā bara pelēkā masa bez jebkādām domāšanas pazīmēm? (Varbūt neprecīzi izsakos, ja kas palabojiet, vispār - šis ir stipri diskutējams).
Un ja nu kas, pret lopiņiem normālformā izturas labi, par sliktu izturēšanos pret tiem lopiņiem var ļoti lielās nepatikšanās iedzīvoties. Ne tikai lielos naudas sodos, bet, iespējams, arī cietumsodos.
Ko gribu pateikt ar šo "palagu"? Kamēr nesakārtosim vispirms jau sevi, savu attieksmi pret apkārtējo, nekas nemainīsies. Varas nāk un iet, cilvēki ir te un tagad. Ja cilvēki te un tagad nesakārtos kaut savas domas, savu māju, pagalmu - nekas nemainīsies, varas varēs kaut "uz ausim stāvēt", "bedre" būs un paliks. Ja mainīsim savu attieksmi pret lietam, vietām, notikumiem, mainīsies arī varas attieksme pret mums.
Un - esmu atvērta konstruktīviem komentāriem.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru