Ar mani reizēm nav kā ar cilvēkiem. Bet visu pēc kārtas un sīkāk.
Vietnē Facebook sastapu informāciju, ka būšot ekskursija pa Dzegužkalnu un tā apkaimi. Un, protams, nepiefiksēju īsti, kurā kalna nostūrī būs ekskursijas sākumpunkts. Galarezultātā to no sākuma meklēdami un pēc tam jau vienkārši tāpat paklimtām pa Dzegužkalnu. Un atradām kļūdu Māsas Vikipēdijas tekstā. Tekstā pieminēts tas, ka kalna nosaukums cēlies no netālajai Piņķu muižai piederīgā zemnieka Dzeguzes māju nosaukuma. Protams, netālā ir Nordeķu muiža, pats apgabals reiz bijis Piņķu draudzei piekritīgs. Un - Dzegužkalna Vikipēdijas aprakstā minētais fakts, ka Buļļu iela šķērso Dzegužkalnu virzienā uz Daugavu ir nepilnīgs. Minētā iela no Nordeķu muižas puses kalnam cauri uz Daugavas krastiem esot izrakta kalnam cauri kaut kad senlaikos, vēl dzimtbūšanas laikos. Lai no muižas vieglāka piekļuve likteņupei.
Tad nu paklimtām pa Dzegužkalnu fotogrammas medījot, tad pa Buļļu ielu devāmies Imantas virzienā. Pie Nordeķu muižas, "griežot stūri", cauri Nordeķu parka stūrim turpinājām virzienu uz Imantas pusi. Tajā mirklī kaut kā pārstāju saprast to, pa kurieni ejam. Nu, man iestājās "ejam un ejam, galvenais - nestāvam uz vietas un esam vēl joprojām Rīgā". Kad iznācām pie dzelzceļa, vietas sapratne manī atgriezās. Jo tai dzelzceļa līnijai otrā pusē jau sākās Imantas mikrorajona privātmājas. Un šajās vietās bija tapts klaiņāts laikos, kas kopā ar Tomu bija dzīvots Imantā.
Tad nu tagad bildes.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru